Vai Šengenas vīzu nodevu paaugstināšana būtu labvēlīga ES?

Šengenas vīza
Sarakstījis Binajaks Karki

Šengenas zona, kas izveidota ar Šengenas līgumu, ir būtisks sasniegums Eiropas integrācijā, veicinot netraucētu ceļošanu un sadarbību starp tās dalībvalstīm.

Veicot kustību, kas varētu ietekmēt ceļotājus, Eiropas Komisija ir ierosinājusi ievērojami paaugstināt nodevas par Šengenas vīzas saņemšanu.

Ja maksas palielinājums tiks apstiprināts, pamatizmaksas pieaugušajiem pieaugtu no 80 eiro līdz 90 eiro un bērniem no 40 eiro līdz 45 eiro.

Šengenas vīzas, kas pieejamas pilsoņiem ārpus ES no valstīm, uz kurām neattiecas ES/Šengenas zonas 90 dienu noteikums, piemēram, Dienvidāfrika, Indija, Pakistāna, Šrilanka, un Ķīna, varētu segt šīs paaugstinātās maksas.

Turklāt Komisija ierosina noteikt vēl augstākas nodevas valstīm, kuras tiek uzskatītas par nesadarbīgām, uzņemot atpakaļ no dalībvalstīm izraidītus pilsoņus.

Ja ES Padome, kurā ir ES valdības, atklātu sadarbības trūkumu, vīzas nodeva pilsoņiem no šādām valstīm pieaugtu no 120 eiro/160 eiro līdz 135 eiro/180 eiro.

Pārskatīšana ietekmē arī maksimālo maksu, kas noteikta ārpakalpojumu sniedzējiem, kas dalībvalstu vārdā apstrādā vīzu pieteikumus. Šī maksa, kas parasti ir puse no standarta maksas, varētu pieaugt no 40 eiro līdz 45 eiro.

Tomēr maksa par Šengenas vīzas pagarināšanu saglabātos 30 eiro apmērā.

Pārskatīšanas un konsultācijas

Reizi trijos gados ES Komisija izvērtē maksu koriģēšanas nepieciešamību, pamatojoties uz tādiem objektīviem kritērijiem kā ES inflācijas līmenis un ierēdņu algas dalībvalstīs.

Pēc tikšanās ar dalībvalstu ekspertiem decembrī, kurā pārskatīšana guva ievērojamu atbalstu, Komisija savu priekšlikumu publicēja 2. februārī.

Tas būs pieejams apspriešanai līdz 1. martam, un Komisija varētu pieņemt priekšlikumu, un tas stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Salīdzinājums ar citām valstīm

Komisija apgalvo, ka pat pieaugot, Šengenas vīzu nodevas joprojām ir salīdzinoši zemas salīdzinājumā ar citām valstīm. Piemēram, ASV vīzas maksā 185 eiro vai 172 eiro, Apvienotajai Karalistei, sākot no 115 sterliņu mārciņām (134 eiro), Kanādai — 100 $ plus 85 $ par biometrisko informāciju jeb 130 eiro, un Austrālijai 190 $, kas atbilst 117 eiro.

Šengenas vīzu digitalizācija

Līdztekus maksas korekcijām ES plāno ieviest tikai digitālās Šengenas vīzas, ļaujot pieteikties tiešsaistē neatkarīgi no paredzētās Šengenas valsts. Šī digitālā vīza aizstātu pašreizējās pasu uzlīmes.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju digitālā platforma sāks darboties 2028. gadā.

Kāda Šengenas vīza būtu nepieciešama

Šengenas vīzas ļauj uzturēties tūrisma vai ģimenes apmeklējumiem, nevis strādāt, 28 Eiropas valstīs līdz 90 dienām sešu mēnešu laikā. Biznesa ceļotāji piesakās Šengenas biznesa vīzas.

Tiem, kas vēlas palikt ilgāk vai strādāt, ir vajadzīgas vīzas, kas raksturīgas valstij, kuru viņi plāno apmeklēt. Pilsoņiem no valstīm, uz kurām neattiecas “90 dienu noteikums”, piemēram, iepriekš uzskaitītajām valstīm, ir vajadzīgas Šengenas vīzas.

Tomēr dažu trešo valstu pilsoņi, tostarp briti, amerikāņi, kanādieši un austrālieši, Šengenas zonā var pavadīt līdz 90 dienām katrās 180 dienās, neprasot vīzu.

Īrija, Kipra, Bulgārija un Rumānija nav Šengenas konvencijas dalībvalstis.

Kas ir Šengena?

Šengenas zona, kas izveidota ar Šengenas līgumu, ir būtisks sasniegums Eiropas integrācijā, veicinot netraucētu ceļošanu un sadarbību starp tās dalībvalstīm.

1985. gadā parakstītais Šengenas līgums ir nozīmīgs līgums starp Eiropas valstīm, kura mērķis ir atcelt iekšējo robežu kontroli. Nolīgums, kas nosaukts tās Luksemburgas pilsētas vārdā, kurā tas tika parakstīts, atvieglo cilvēku un preču brīvu pārvietošanos iesaistītajās valstīs.

Šengenas zona, kurā ietilpst 27 Eiropas valstis, tostarp Austrija, Beļģija, Francija, Vācija un citas, darbojas kā bezrobežu zona, kurā tiek atceltas iekšējās robežas, kas ļauj neierobežotu cilvēku un preču kustību. Šai kārtībai ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā, tūrisma veicināšanā un kultūras apmaiņas veicināšanā Eiropas Savienībā.

Atceļot pasu kontroli uz iekšējām robežām, Šengenas zona simbolizē vienotības un sadarbības garu starp tās dažādajām dalībvalstīm, veidojot integrētāku un savstarpēji savienotāku Eiropu.

Kuras valstis ir Šengenas zonas dalībvalstis 2024. gadā?

Noteikti! Šeit ir visu Šengenas valstu, tostarp Horvātijas, saraksts, kā arī to pievienošanās datumi:

  1. Austrija (Pievienojās: 1995)
  2. Beļģija (Pievienojās: 1995)
  3. Čehu Republika (Pievienojās: 2007)
  4. Dānija (Pievienojās: 2001)
  5. Igaunija (Pievienojās: 2007)
  6. Somija (Pievienojās: 2001)
  7. Francija (Pievienojās: 1995)
  8. Vācija (Pievienojās: 1995)
  9. Grieķija (Pievienojās: 2000)
  10. Ungārija (Pievienojās: 2007)
  11. Islande (Nav ES dalībvalsts, bet pievienojās Šengenai 2001. gadā)
  12. Itālija (Pievienojās: 1995)
  13. Latvija (Pievienojās: 2007)
  14. Lihtenšteina (Pievienojās: 2011)
  15. Lietuva (Pievienojās: 2007)
  16. Luksemburga (Pievienojās: 1995)
  17. Malta (Pievienojās: 2007)
  18. Nīderlande (Pievienojās: 1995)
  19. Norvēģija (Nav ES dalībvalsts, bet pievienojās Šengenai 2001. gadā)
  20. Polija (Pievienojās: 2007)
  21. Portugāle (Pievienojās: 1995)
  22. Slovākija (Pievienojās: 2007)
  23. Slovēnija (Pievienojās: 2007)
  24. Spānija (Pievienojās: 1995)
  25. Zviedrija (Pievienojās: 1995)
  26. Šveice (Nav ES dalībvalsts, bet pievienojās Šengenai 2008. gadā)
  27. Horvātija (Pievienojās 2023. gadā)

Par autoru

Binajaks Karki

Binayak, kas atrodas Katmandu, ir redaktors un autors, kas raksta eTurboNews.

Apmaksa
Paziņot par
viesis
0 komentāri
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x
Kopīgot ar...