Alexandre de Juniac: Infrastruktūra, izmaksu atslēga aviācijas spēka izmantošanai Latīņamerikā

0a1a1a1a-1
0a1a1a1a-1

Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) aicināja Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu valdības koncentrēties uz infrastruktūru, izmaksām un reģiona normatīvo regulējumu. Koncentrējoties uz šīm jomām, var maksimāli palielināt aviācijas ekonomiskos un sociālos ieguvumus, vienlaikus apmierinot reģiona pieaugošo pieprasījumu pēc gaisa savienojamības.

Aviācijai jau ir svarīga loma reģiona ekonomikā, tā nodarbina aptuveni piecus miljonus cilvēku un atbalsta 170 miljardus USD IKP.

“Mums ir vajadzīga efektīva infrastruktūra, lai nodrošinātu izaugsmi; saprātīgas izmaksas un nodokļi, kas to nenogalina; un mūsdienīgs regulējums, kas to atbalsta,” sacīja Aleksandrs de Žuniaks, IATA ģenerāldirektors un izpilddirektors, uzstājoties konferencē “Pārmaiņu spārni – Čīle”, Santjago.

Infrastruktūras

“Pieprasījums pēc gaisa satiksmes apsteidz gan lidostu kapacitātes pieaugumu, gan gaisa satiksmes vadības sistēmu uzlabojumus. Pēdējā desmitgadē reģiona aviosabiedrību pārvadāto pasažieru skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Mēs paredzam, ka līdz 2036. gadam reģionu skars vairāk nekā 750 miljoni braucienu. Bez saskaņotas rīcības šodien mēs virzāmies uz krīzi,” sacīja de Žuniaks.

IATA aicināja reģiona valdības sadarboties ar nozari, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošinās pietiekamu jaudu, pieņemamas izmaksas un pakalpojumu un tehniskās zināšanas, kas pielāgotas lietotāju vajadzībām.

Reģiona galvenās jaudas problēmas ir Buenosairesa, Bogota, Lima, Mehiko, Havana un Santjago. “Ja tie netiks risināti, cietīs Latīņamerikas ekonomikas. Ja lidmašīnas nevarēs nosēsties, to radītais ekonomiskais labums lidos citur,” sacīja de Žuniaks. Viņš uzsvēra Mehiko un Santjago kā aktuālākos:

• Mehiko ir viskritiskākā no vājajām vietām. Pašreizējā lidosta bija paredzēta 32 miljoniem pasažieru gadā, bet apkalpo 47 miljonus. “Risinājums ir jauna lidosta, kas jau tiek būvēta. Taču tās nākotne ir politizēta pašreizējās prezidenta vēlēšanās. Visiem ir jāsaprot jaunās lidostas kritiskā nepieciešamība,” sacīja de Žuniaks.

• Santjago tiek būvēta tik ļoti nepieciešamā lidostas termināļa jauda, ​​taču trūkst caurskatāmības, pakalpojumu līmenis cieš un lietotāju izmaksas pieaug. Tas draud izjaukt ilgstošo partnerību starp valdību, aviosabiedrībām un citām ieinteresētajām personām, kas palīdzēja izveidot vienu no vismodernākajiem gaisa transporta mezgliem reģionā un plaukstošu tūrisma nozari.

izmaksas

Latīņamerika un Karību jūras reģions ir dārga vieta, kur veikt uzņēmējdarbību. Nodokļi, nodevas un valdības politika rada lielu slogu. Mūsdienās valdības uzskata aviāciju par ienākumu avotu. Bet tas ir jaudīgāks kā ieņēmumu katalizators. Uzņēmējdarbības izmaksu samazināšana dos lielas ekonomiskās un sociālās dividendes,” sacīja de Žuniaks.

IATA minēja vairākas jomas, kurās valdības politikas un nodokļu izmaksu slogs ir pārmērīgs un neproduktīvs:

• Brazīlijas degvielas cenu politika katru gadu palielina izmaksas par USD 800 miljoniem.

• Ekvadora un Kolumbija cieš no pārmērīgi lielajām izmaksām, ko iekasē monopola degvielas piegādātāji, kas vēl jo vairāk pasliktinās Ekvadorā, kur ir arī 5% degvielas nodoklis.

• Kolumbijā ir savienojamības nodoklis, izceļošanas nodoklis, un tagad pašvaldību mēri plāno aplikt ar nodokli gaisa ceļotājus 5.00 USD, lai subsidētu ceļu infrastruktūru.

• Argentīnā ir augstas pasažieru maksas, ko pasliktina tās vienīgās apkalpošanas uz zemes uzņēmuma monopola cenas un sliktais serviss.

• Sentlūsijā pieaug nodokļi un nodevas (tostarp lidostas attīstības nodeva), lai remontētu ceļus un uzbūvētu kruīza kuģu termināli.

• Tūrisma nodokļi ir nepārdomāti visā reģionā (Meksikā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Nikaragvā, Jamaika un Kostarikā un Sentlūsijā), atturot tūristus ar augstākām izmaksām.

Mūsdienu regulējošā struktūra

IATA arī aicināja valdības visā reģionā izstrādāt modernu regulatīvo struktūru, koncentrējoties uz standartu saskaņošanu un savstarpēju atzīšanu. Lai gan reģions ir bijis pionieris starpvalstu zīmolu attīstībā, valsts regulējums ierobežo iespējamos efektivitātes ieguvumus. Piemēram, tehnisko apkalpi un gaisa kuģus nevar izmantot elastīgi, lai maksimāli efektīvi izmantotu, jo drošības politika neatzīst vienotus standartus visā reģionā.

“Drošība ir mūsu galvenā prioritāte. Bet ar liekiem procesiem drošību neuzlabo. Ja aviokompānijas apkalpe ir sertificēta saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem Peru, vai ir drošības iemesls, lai aizliegtu tai veikt lidojumus iekšzemes maršrutos Argentīnā? Vai otrādi? Un, ja gaisa kuģis ir sertificēts Brazīlijā saskaņā ar kopīgi saskaņotu standartu, kāpēc tas būtu jāpārreģistrē Čīlē, lai tas darbotos? sacīja de Žuniaks.

IATA aicināja uz visaptverošu dialogu starp reģiona valdībām un aviokompānijām, lai meklētu efektivitāti, ko var radīt, savstarpēji atzīstot kopīgus standartus.

“Aviācija Latīņamerikā un Karību jūras reģionā jau sniedz milzīgas priekšrocības. Vairāk nekā ceturtdaļmiljards cilvēku ceļo uz reģionu, no tā vai tā iekšienē, un gaisa transports rada aptuveni 170 miljardus USD IKP. Taču, lai aviācija apmierinātu gaidāmo pasažieru pieprasījumu un sniegtu ekonomiskus un sociālus ieguvumus, ko tā patiešām spēj, valdībām ir jāsadarbojas ar nozari, lai palīdzētu nodrošināt to realizāciju," sacīja de Žuniaks.

Par autoru

Galvenā uzdevumu redaktora iemiesojums

Galvenais uzdevumu redaktors

Galvenais uzdevuma redaktors ir Oļegs Siziakovs

Kopīgot ar...