Kā Multikulturālisma diena Transilvānijā apvieno tūristus un vietējos iedzīvotājus

Paredzams, ka vietējā tūrisma pasākums Transilvānijā piesaistīs cilvēkus no vairāk nekā 20 valstīm ārpus ES, kuri dzīvo Brašovā un apmeklē reģionu. Brošovā atrodas Eiropas šaurākās ielas, un tā ir lieliska vieta svinībām.

Sestdien, Sfatului Piata Sfatului, cilvēki no dažādām Eiropas vidēm iepazīstinās ar savu valstu tradīcijām un paražām, atzīmējot 6. Multikulturālisma dienu.

Brašova ir pilsēta Rumānijas Transilvānijas reģionā, ko ieskauj Karpatu kalni. Tā ir pazīstama ar viduslaiku sakšu mūriem un bastioniem, augsto gotiskā stila Melno baznīcu un rosīgajām kafejnīcām. Piaţa Sfatului (Padomes laukums) bruģētajā vecpilsētā, ko ieskauj krāsainas baroka stila ēkas, un tajā atrodas Casa Sfatului — bijušais rātsnams, kas pārveidots par vietējās vēstures muzeju.

Dienvidu Karpatu kalnu virsotņu ieskautā, gotikas, baroka un renesanses arhitektūra, kā arī daudzām vēsturiskām atrakcijām mirdzoša Brašova ir viena no visvairāk apmeklētajām vietām Rumānijā.

Brašova, kuru 1211. gadā dibināja Teitoņu bruņinieki senā Dakijas vietā un kuru kā vienu no septiņām sienu citadelēm* apdzīvoja sakši, izstaro atšķirīgu viduslaiku gaisotni, un tā ir izmantota kā fons daudzās pēdējā laika filmās.

Pilsētas atrašanās vieta, kur krustojas tirdzniecības ceļi, kas savieno Osmaņu impēriju un Rietumeiropu, kopā ar noteiktiem nodokļu atbrīvojumiem ļāva Saksijas tirgotājiem iegūt ievērojamu bagātību un īstenot spēcīgu politisko ietekmi reģionā. Tas atspoguļojās pilsētas vāciskajā nosaukumā, Kronstadt, kā arī tā latīņu nosaukumā Corona, kas nozīmē kroņa pilsēta (tātad pilsētas ģerbonis, kas ir vainags ar ozola saknēm). Pilsētā tika uzcelti un nepārtraukti paplašināti nocietinājumi ar vairākiem torņiem, kurus saskaņā ar viduslaiku paražām uzturēja dažādas amatnieku ģildes.

Līdzās savu valstu un tradicionālo tērpu prezentācijām dalībnieki rādīja arī karogus, mazus darinātus priekšmetus, tradicionālas gleznas, saldumus vai pat tradicionālu maizi, kas tika izstādīta stendos Piata Sfatului.

Brašovieši un tūristi kā simbolisku ielūgumu ceļot uz attiecīgo valsti saņēma pasākuma organizatoru veidotu “pasi”, kurā iekļautas pašlīmējošās “vīzas”.

“Pasākums katru gadu pieauga ļoti daudz. Ja pirmo reizi mēs to varējām iegūt Studentu namā Brašovā, tad šeit mēs esam par šo 6. izdevumu Piata Sfatului. Ļoti liels pieprasījums bija no ārzemniekiem, kuri dzīvo Brašovā un vēlējās ierasties uz šo pasākumu, kas mūs priecē. Tikai šim pasākumam izdrukājām 500 pases, kuras vienā stundā jau bija pazudušas. Multikulturālisma dienas Brašovā ir notikums, ko cilvēki gaida, un arī laikapstākļi mums bija labvēlīgi šim pasākumam,” AGERPRES pastāstīja pasākuma organizatores, Brašovas ārzemnieku integrācijas reģionālā centra koordinatore Astrīda Hambergere.

32 gadus vecā Kamilla Salasa no Kolumbijas pēdējos divus ar pusi gadus ir dzīvojusi Brašovā pēc tam, kad viņa apprecējās ar Brašoviešu. Viņa apgūst rumāņu valodu ārzemnieku integrācijas reģionālajā centrā.

“Esmu ļoti priecīgs dzīvot Brašovā. Divu ar pusi gadu laikā esmu šeit ieguvis daudz draugu. Es satiku savu vīru Kolumbijā, kur viņš kādu laiku strādāja. Es piekritu ierasties Rumānijā un dzīvot Brašovā un ļoti ātri pieradu. Laikapstākļi nebija problēma. Kad ir auksts, es uzvilku vairāk drēbju. Es priecājos būt šeit. Ziemassvētkos un Jaungada vakarā mēs dosimies uz Kolumbiju, un šodien esošās tehnoloģijas ļauj man katru dienu runāt ar mammu un ģimeni. Mana pilsēta atšķiras no Brasovas, mums tur ir palmas, bet mums ir arī mākslīgā Ziemassvētku eglīte,” aģentūrai AGERPRES pastāstīja Kamilla Salasa.

Viņa arī stāstīja, ka divu gadu laikā viņai izdevies ļoti labi iemācīties adoptētājas valsts valodu, īpaši pateicoties sievastēvam no Brasovas, kurš viņai neļauj runāt citās valodās, izņemot rumāņu valodu, kas viņai ļoti palīdz. , jo viņai kādā brīdī būs jāpiedalās intervija, lai iegūtu Rumānijas pilsonību.

Apmeklētājiem Piata Sfatului tika piedāvāts arī Kubas, Meksikas, Filipīnu, Ķīnas, Japānas, Moldovas Republikas, Peru, Dominikānas Republikas tradicionālo deju šovs un tērpu parāde uz skatuves šajā rajonā.

Tādas valstis kā Dominikānas Republika, Kolumbija, Sīrija, Dienvidkoreja, Japāna, Filipīnas, Peru, Meksika, Moldovas Republika, Indija, Turcija, Ķīna, Ukraina, Jordānija, Nigērija, Izraēla, Ēģipte, Ekvadora, Irāna arī atnesa izrādes Piata Sfatului.

Festivālu Multikulturālisma dienas Brašovā ievadīja izstādes “Migrācijas portreti” lakošana, kas piektdienas vakarā notika Patria zālē un noslēgsies svētdienas vakarā Transilvānijas universitātes Multikulturālajā centrā, kur notiks filmas “Svešinieks paradīzē” seanss, kam sekos debates par bēgļu jautājumu Eiropā.