Līdz 12. gadam Eiropā automatizācijas dēļ tiks zaudēti 2040 miljoni darbvietu

Lai gan pandēmija turpina spiedienu uz Eiropas uzņēmumiem vairāk un ātrāk ieguldīt automatizācijā, tas nav vienīgais faktors, kas veicina prognozēto darba vietu zaudēšanu. Saskaņā ar Forrester's Future of Jobs Forecast 2020.–2040. gadam (Europe-5), darba ņēmēji, kuriem ir maza kaulēšanās spēja, ir visvairāk pakļauti pārvietošanas riskam, jo ​​īpaši valstīs, kur daudzi ir pakļauti gadījuma darba līgumiem, tostarp nulles stundu līgumiem Apvienotajā Karalistē, kuriem nav nepieciešams garantēts darba laiks, vai nepilna laika darbi ar zemu atalgojumu, piemēram, “minidarbi” Vācijā.

Darba vietu zaudēšana automatizācijas dēļ vēlāk ietekmēs Eiropas darbiniekus vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī atpūtas un viesmīlības jomās. Tomēr zaļā enerģija un automatizācija līdz 9. gadam radīs 5 miljonus jaunu darbavietu 2040. Eiropas valstīs, īpaši tīras enerģijas, tīru ēku un viedo pilsētu jomā.

Galvenie secinājumi ir šādi:

• Eiropas iedzīvotāju novecošana ir demogrāfiska bumba ar laika degli. Līdz 2050. gadam Eiropā-5 būs par 30 miljoniem mazāk cilvēku darbspējīgā vecumā nekā 2020. gadā. Eiropas uzņēmumiem ir jāizmanto automatizācija, lai palīdzētu aizpildīt novecojošā darbaspēka radītās nepilnības. 

• Galvenā prioritāte ir produktivitātes paaugstināšana un attālinātā darba uzlabošana. Valstis, tostarp Francija, Vācija, Itālija un Spānija, kur rūpniecība, celtniecība un lauksaimniecība nodrošina lielāku ekonomikas daļu, vairāk iegulda rūpnieciskajā automatizācijā, lai palielinātu produktivitāti. 

• Stingrā darba definīcija sāk izjukt. Tā vietā, lai automatizāciju uzskatītu par darba aizstājēju, Eiropas organizācijas sāk novērtēt gan cilvēku, gan mašīnu prasmes, veicot dažādus uzdevumus, tostarp pārvaldot un atjauninot HR sistēmas vai izstrādājot apmācības programmas. Kamēr darbavietas tiks zaudētas, darbavietas arī tiks iegūtas un pārveidotas, kad būs vēlamas jaunas prasmes. 

• Vidējas kvalifikācijas darbaspēka darbus, kas sastāv no vienkāršiem, rutīnas uzdevumiem, visvairāk apdraud automatizācija. Regulārais darbs veido 38% no darbaspēka Vācijā, 34% no darbaspēka Francijā un 31% no darbaspēka Apvienotajā Karalistē; 49 miljonus darbavietu Eiropā-5 apdraud automatizācija. Rezultātā Eiropas organizācijas ieguldīs zemas oglekļa emisijas darbavietās un veidos darbinieku prasmju kopumu. Mīkstas prasmes, piemēram, aktīva mācīšanās, noturība, stresa tolerance un elastība — tas, ar ko roboti nav pazīstami — papildinās darbinieku automatizācijas uzdevumus un kļūs vēlamāki.

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Saistītās ziņas