Gideo raksta: Ir plaši atzīts, ka lielākā daļa izraēliešu meklē risinājumu, kas nodrošinātu atdalīšanos no palestīniešiem. Daudzi saprot — vai nu atklāti, vai privāti —, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir neatkarīgas palestīniešu valsts izveide.
Vienlaikus pastāv plaša vienprātība, ka šādi soļi nevar tikt virzīti uz priekšu, kamēr nav beidzies karš Gazā un nav atgriezti visi gūstā esošie izraēlieši, gan dzīvi, gan mirušie.
Tomēr lielākais šķērslis ir politisks. Izraēlas līderi nevēlas paust atbalstu Palestīnas valstij, baidoties, ka tas kaitētu viņu reputācijai vēlēšanu iecirkņos. Sabiedrības atbalsts ir saistīts ar riskiem, ko tikai retais ir gatavs uzņemties.
Konstruktīvs plāns Palestīnas valstij
Tomēr konstruktīvs ceļš uz priekšu sāksies ar dialogu — kaut ko tādu, uz ko starptautiskā sabiedrība neatlaidīgi aicina ar tādiem karodziņiem kā “Brīvā Palestīna”. Izraēla varētu spert jēgpilnu soli, paziņojot par savu nosacītu atbalstu Palestīnas valstij ar nosacījumu, ka tā tiks demilitarizēta.
Šādai valstij nebūtu raķešu, tanku, smagās artilērijas vai jebkādu masu iznīcināšanas ieroču, bet tā varētu uzturēt policiju un iekšējās aizsardzības spēkus, kas bruņoti tikai ar vieglajiem ieročiem. Šī sistēma varētu pavērt durvis reālām sarunām.
Palestīnas valsts vīzija ir skaidra
Demilitarizēta Palestīnas valsts, kas mierīgi sadzīvo līdzās Izraēlai sadarbībā un savstarpējā cieņā. Ar spēcīgu starptautisku uzraudzību un atbalstu — īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas un tādām galvenajām arābu valstīm kā Ēģipte un Saūda Arābija, kā arī Izraēlas — šo vīziju varētu īstenot. Stingra uzraudzība būtu būtiska, lai nodrošinātu, ka gan Izraēla, gan palestīnieši pilda savas saistības.
Kas var vadīt Palestīnas valsti
Palestīniešu pusē varētu nākt klajā daži spējīgi līderi. Daži jau ir iesaistījušies dialogā ar Izraēlas pārstāvjiem, lai gan Hamasa nepastāvīgā klātbūtne šodien neļauj viņiem sevi pieteikt kā kandidātus.
Tā vietā viņi paliek fonā, gaidot apstākļus, kas ļaus parādīties jaunai vadībai. Taču laiks nav Izraēlas pusē. Tādas personas kā Ahmeds Barguti, kurš kādu dienu varētu tikt atbrīvots no Izraēlas cietuma un atgriezties kā slavens "brīvības cīnītājs", varētu veidot turpmāko palestīniešu vadību Izraēlai nelabvēlīgākā veidā.
Politiskā drosme, ģeogrāfiski kompromisi un demogrāfiskas korekcijas.
Šis ceļš nav vienkāršs — tas prasa politisku drosmi, ģeogrāfiskus kompromisus un demogrāfiskas korekcijas. Taču ar priekšzīmīgu vadību un starptautiskām garantijām tas joprojām ir sasniedzams.
Ja progress tiks aizkavēts, Izraēlai draud risks, ka šāds risinājums tai tiks uzspiests ar daudz bargākiem nosacījumiem, kā rezultātā sekas varētu būt daudz postošākas abām tautām.
Leave a Comment