Dzīvās leģendas indiešu diasporā: kultūras aktīviste Silvija Gilharija Peresa no Belizas

Indiāņi tagad veido aptuveni 6% (jeb 12 000 cilvēku) no Belizas daudznacionālās iedzīvotāju daļas. Kā kultūras aktīviste Silvija Gilharija Peresa ir veltījusi sevi Austrumu daļas atdzīvināšanai.

Indiāņu kultūra Belizā. Viņa ir veltījusi sevi indiāņu mantojuma atgūšanai un popularizēšanai, izmantojot festivālus, ugunskurus, stāstus, skaistumkonkursus, kulinārijas darbnīcas, deju priekšnesumus, vasaras nometnes un kultūras prezentācijas.

Mums ir jācildina ikoniskas personas, piemēram, Silvija, kā dzīvas leģendas, lai godinātu viņu ieguldījumu.

Mums jāatzīst viņu ietekme, kamēr viņi ir dzīvi. Šie cieņas apliecinājumi parāda mūsu atzinību par viņu darbu, kam vajadzētu motivēt citus sekot viņu pēdās.

Tālāk sniegti fragmenti no Indo-Karību jūras reģiona kultūras centra (ICC) domu līderu foruma (16.03.2025.). ZOOM programmu vadīja Šakira Mohomeda un moderatore Šalima Mohammeda, abas no Trinidādas. Šo programmu atbalstīja Radžs Džadū no Trinidādas un Tobāgo. Programmā piedalījās pieci runātāji. Tēma bija “Dzīvās leģendas indiešu diasporā: kultūras aktīviste Silvija Gilharija Peresa no Belizas”.

Dr. Alberts Viljamss teica: “Viens no neaizmirstamākajiem projektiem, pie kura strādāju kopā ar Peresas jaunkundzi, bija 2014. gada Indijas diasporas konference Belizā, ko kopīgi organizēja Dr. Kumars Mahabirs. Es lepojos būt daļa no komandas, atbalstot rakstu iesniegšanu, programmu izstrādi un pasākumu koordinēšanu. Silvijas jaunkundze visā procesā bija izcila vadītāja. Viņa ir bijusi spēcīga mūsu kopienas vēstniece, pārstāvot mūs visā Karību jūras reģionā un ārpus tā. Kamēr citi ir nākuši un gājuši, viņa ir palikusi nemainīga un uzticīga klātbūtne. Starp viņas daudzajiem ieguldījumiem viņa izveidoja Masala parku, personīgi ieguldot laiku un pūles tā attīstībā. Es ļoti iesaku to pārdēvēt viņas vārdā: Silvijas Gilharijas Peresas Masala parks. Silvijas jaunkundze arī veido ikgadēju kalendāru, kurā tiek cildināti Austrumindijas iedzīvotāji, kultūra, ēdiens un kopienas projekti.”

TRICIA HALL PEREZ teica: “Pieņemot savu kultūras mantojumu, viņa turpina dot balsi un redzamību Belizas austrumu indiešiem. Viena lieta, ko esmu novērojusi, ir tā, ka bērnībā es bieži dzirdēju, ka cilvēki, runājot par mums, lieto terminu “kulijs” – termins, kas ir nievājošs. Tomēr, pateicoties viņas centieniem izglītot un labot šo lietojumu, tagad es to dzirdu daudz retāk. Cilvēki arvien biežāk lieto pareizo terminu “austrumu indieši”, kas liecina, ka sabiedrība kļūst informētāka un cieņpilnāka.”

Džeisons Hols Martinezs teica: “Mana tante Silvija un mana māte bija starp pirmajām sievietēm mūsu ģimenē, kas sāka valkāt sari svētkos, īpašos gadījumos un svarīgās ģimenes sanākšanās. Sākumā mums tas šķita sveši, jo mūs ir spēcīgi ietekmējusi Rietumu kultūra. Tāpēc bija nepieciešams zināms laiks, lai pielāgotos un novērtētu šo tērpu valkāšanas vērtību. Laika gaitā mēs sākām tos uztvert kā spēcīgu atgādinājumu par mūsu mantojumu un saikni ar subkontinentu. Tantei ir bijusi nozīmīga loma šajā ceļojumā. Viņa ir viena no nedaudzajām mūsu ģimenē, kas ir atgriezusies mūsu senču Indijā, lai pašai redzētu, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam. To darot, viņa ir noteikusi mums standartu – kopt un saglabāt mūsu saites ar mūsu saknēm.”

Viņa arī bija pirmā, kas veltīja laiku, lai atgādinātu mums, ka mūsu valodas un kultūras pēdas joprojām ir dzīvas. Pēc dabas viņa ir pedagoģe un velta laiku, lai mācītu mums par Indijas kultūru, kas tika zaudēta mūsu ģimeņu migrācijas un integrācijas ceļā.

Dr. Kumar Mahabir teica: “Mana prezentācija ir veltījums Silvijai, ikonai, kura ir pelnījusi, lai viņu atdarinātu. Viņa ir karotāja — neskatoties uz nelielu atbalstu, viņa turpina vadīt cīņu ar ievērojamu spēku un apņēmību. Šodien mēs godinām viņu un visu, ko viņa pārstāv. Mēs arī paužam cerību, ka nākamās paaudzes turpinās viņas mantojumu ar tādu pašu neatlaidību, drosmi, spēku un vīziju.”

Silvija Gilharija Peresa teica: “Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir uzņemties izaicinājumu atgūt, kalpot un popularizēt mūsu kultūru. Daloties mūsu kultūrā, esmu saskāries ar daudzām neveiksmēm un saskāries ar sarežģītām, pat sirdi plosošām situācijām, kas lika man justies tā, it kā es gribētu padoties. Ceļojums nav bijis gluds vai viegls, bet es varu godīgi teikt, ka esmu ieguvis daudz vairāk nekā zaudējis. Man ir paveicies būt lieciniekam dažu mūsu kultūras aspektu atdzimšanai; tradīcijām, ko pārmantojuši mūsu senči, kuras viņiem pašiem nekad nav bijusi iespēja redzēt uzplaukstam. Šo brīžu redzēšana man sagādā milzīgu prieku. Es turpināšu pieņemt mūsu mantojumu un veicināt vienotību daudzveidībā, atdzīvinot pagātni.”

līdzautore Šalima Moameda