BERLĪNE — Pasaulē lielākās ceļojumu tirdzniecības izstādes milzīgajās izstāžu zālēs globālā tūrisma nozare svinēja savu atgriešanos. Ārpusē kritiķi brīdināja, ka straujā tūrisma izaugsme varētu virzīties uz jaunu krīzi.
Šis kontrasts raksturoja ITB Berlin 60. gadadienu, kas šonedēļ notika Messe Berlin.
Ar gandrīz 100 000 dalībnieku un vairāk nekā 5,500 izstādes dalībnieku no vairāk nekā 160 valstīmBerlīnes sanāksme vēlreiz apstiprināja savu statusu kā centrālais globālā tūrisma tirgus. Ministri, aviokompāniju vadītāji, viesnīcu vadītāji, tūrisma operatori un tehnoloģiju jaunuzņēmumi sanāca kopā, lai risinātu darījumus, reklamētu galamērķus un apspriestu ceļojumu nākotni.
Tomēr zem optimistiskā tūrisma atveseļošanās toņa sarunas, kas veidoja ITB Berlin 2026, atklāja, ka nozare saskaras ar dziļiem jautājumiem.
Tūrisma pieprasījums atkal piedzīvo uzplaukumu, taču tagad nozarei ir jātiek galā ar klimata pārmaiņu radīto spiedienu uz aviāciju, pārmērīga tūrisma protestiem galvenajos galamērķos, ģeopolitisko nestabilitāti, kas ietekmē ceļojumu maršrutus, un pieaugošo plaisu starp tūrisma izaugsmi un vietējās kopienas ieguvumiem.
Kā atzīmēja viens no pasākuma apmeklētājiem, vecākais tūrisma stratēģis:
“Nozare svin atveseļošanos, taču tā arī ienāk vissarežģītākajā desmitgadē, ar kādu tūrisms jebkad ir saskāries.”
Tūrisma ievērojamā atveseļošanās
Nozarei, kas pandēmijas laikā gandrīz pilnībā apstājās, globālā tūrisma atjaunošanās ir bijusi ievērojama.
Aviokompānijas ir atjaunojušas maršrutus, kruīza kuģi ir atgriezušies jūrās, un ir pieaudzis pieprasījums pēc starptautiskajiem ceļojumiem.
Īpaši liels ir bijis pieprasījums pēc ceļojumiem Eiropā, ceļotājiem vēloties atgūt zaudēto pieredzi pēc gadiem ilgiem ierobežojumiem.
Šī atdzimšana bija redzama visās Berlīnes meses hallēs. Izstāžu stendi bija pārpildīti ar pircējiem, kas slēdza līgumus ar galamērķiem, aviokompānijām un viesmīlības uzņēmumiem.
Daudziem nozares līderiem izstāde parādīja, ka tūrisms joprojām ir viena no noturīgākajām pasaules ekonomikas nozarēm.
Atklājot pasākumu, Messe Berlin izpilddirektors Dr. Mario Tobiass uzsvēra starptautiskās sadarbības nozīmi.
“Savā jubilejas gadā ITB Berlin vēlreiz parāda, cik svarīgs globālajai tūrisma nozarei ir dialogs un sadarbība,” sacīja Tobiass.
Tomēr pasaule, kurā darbojas tūrisms, ir dramatiski mainījusies.
Ģeopolitika ienāk tūrisma vienādojumā
Gadu desmitiem tūrisms bieži tika uzskatīts par stabilizējošu spēku, kas pārvarēja politisko spriedzi.
Taču mūsdienās ģeopolitikai ir daudz lielāka loma ceļošanas modeļu veidošanā.
Uzstājoties ITB Berlīnes konferencē, bijušais Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers brīdināja, ka globālo ceļošanu arvien vairāk ietekmē politiskie konflikti un ekonomiskā sāncensība.
“Pasaule kļūst mazāk paredzama,” sacīja Fišers. “Tūrismam jādarbojas vidē, kur ģeopolitika daudz tiešāk ietekmē mobilitāti.”
Gaisa telpas slēgšana, vīzu ierobežojumi un drošības apsvērumi jau ir piespieduši aviokompānijas un tūrisma operatorus pārskatīt maršrutus un ceļojumu paketes.
ITB apmeklējošie ceļojumu plānotāji teica, ka riska analīze tagad ietver gan politiskās norises, gan tirgus pieprasījumu.
Kāds Eiropas aviokompāniju stratēģis paskaidroja:
“Pirms desmit gadiem mēs galvenokārt pievērsāmies pasažieru pieprasījumam un degvielas izmaksām. Šodien mums ir jāizvērtē arī politiskā stabilitāte, sankcijas un piekļuve gaisa telpai.”
Tūrisma atkarība no politiskās stabilitātes nekad nav bijusi skaidrāka.
Aviācijas klimata izaicinājums
Ja ģeopolitika ietekmēja ITB Berlīnes fona sarunas, tad ilgtspējības debatēs dominēja aviācijas nozares ietekme uz vidi.
Gaisa satiksme joprojām ir starptautiskā tūrisma mugurkauls, taču tā saskaras arī ar pieaugošu kritiku no klimata aktīvistu un politikas veidotāju puses.
Lufthansa grupas vadītājs Karstens Spohrs ITB diskusijās atzina šo dilemmu.
“Pieprasījums pēc lidošanas joprojām ir ārkārtīgi liels,” sacīja Spohrs. “Taču aviācijai ir jākļūst ievērojami ilgtspējīgākai, ja vēlamies saglabāt sabiedrības atbalstu globālajai mobilitātei.”
Aviācija pašlaik veido aptuveni 2–3 procenti no globālajām oglekļa emisijām, taču paredzams, ka tā ietekme pieaugs, pieaugot pieprasījumam pēc ceļošanas.
Aviokompānijas iegulda miljardus jaunās lidmašīnu tehnoloģijās, ilgtspējīgā aviācijas degvielā un uzlabotās gaisa satiksmes pārvaldības sistēmās, kas paredzētas emisiju samazināšanai.
Taču progress joprojām ir lēns, salīdzinot ar straujo ceļojumu pieprasījuma pieaugumu.
ITB apmeklējošie vides aizstāvji apgalvo, ka ar tehnoloģiskiem uzlabojumiem vien var nepietikt.
Daži eksperti norāda, ka tūrisma nozarei galu galā ir jāpārdomā neierobežotas gaisa satiksmes izaugsmes centieni, lai sasniegtu globālos klimata mērķus.
Pārmērīga tūrisma negatīva reakcija
Kamēr tūrisma nozares amatpersonas izstāžu zālēs reklamēja rekordlielu apmeklētāju skaitu, neformālās diskusijās dominēja cita tēma: pārmērīgs tūrisms.
Pilsētas un galamērķi visā pasaulē cīnās ar straujās tūrisma izaugsmes sekām.
Iedzīvotāji populārās vietās, tostarp Barselonā, Venēcijā, Amsterdamā un Bali, ir protestējuši pret tūrisma ietekmi uz mājokļu izmaksām, infrastruktūru un dzīves kvalitāti.
Tūrisma analītiķis Dougs Lanskis, uzstājoties ITB paneļdiskusijā, brīdināja, ka nozare riskē atkārtot pirms pandēmijas pieļautās kļūdas.
“Tūrisms nevar vienkārši atgriezties pie vecā izaugsmes modeļa,” sacīja Lanskis. “Galamērķiem ir jāpārdomā, kā tie definē panākumus.”
Vairākas valdības ir sākušas eksperimentēt ar pasākumiem apmeklētāju plūsmu pārvaldībai.
Lai mazinātu pārapdzīvotību jutīgās zonās, tiek ieviesti tūristu nodokļi, apmeklētāju skaita ierobežojumi un rezervēšanas sistēmas.
Tomēr šī politika joprojām ir pretrunīga, īpaši valstīs, kurās tūrisms veido ievērojamu daļu no nacionālā ienākuma.
Tūrisma ministriem, kas apmeklē ITB, izaicinājums ir līdzsvarot ekonomiskos ieguvumus ar sabiedrības labklājību.
Tūroperatori pielāgojas mainīgajiem ceļotājiem
Tūrisma pieprasījuma pārmaiņas maina arī lielāko tūrisma operatoru stratēģijas.
TUI grupas vadītājs Sebastians Ebels ITB delegātiem pastāstīja, ka ceļotāji arvien vairāk sagaida atbildīgu un autentisku pieredzi.
“Klienti vēlas jēgpilnus un ilgtspējīgus ceļojumus,” sacīja Ebels. “Nozarei ir jāpielāgojas šīm cerībām.”
TUI iegulda līdzekļus ilgtspējīgās viesnīcās, reģionālā tūrisma attīstībā un ilgākā ceļojumu uzturēšanās laikā, kas paredzēta, lai vienmērīgāk sadalītu tūrisma izdevumus starp galamērķiem.
Tomēr Ebels arī uzsvēra, ka vēlme ceļot joprojām ir spēcīga.
“Cilvēki vēlas izpētīt pasauli. Mūsu izaicinājums ir padarīt šo izpēti ilgtspējīgu.”
Mākslīgais intelekts pārveido ceļošanu
Papildus ilgtspējības debatēm ITB Berlin demonstrēja mākslīgā intelekta pieaugošo ietekmi tūrismā.
Ceļojumu tehnoloģiju uzņēmumi demonstrēja mākslīgā intelekta sistēmas, kas spēj ģenerēt personalizētus ceļojumu maršrutus, prognozēt pieprasījuma modeļus un automatizēt klientu apkalpošanu.
Vadītāji apgalvo, ka mākslīgais intelekts būtiski mainīs ceļojumu plānošanas un pārdošanas veidu.
Taču digitālā transformācija rada arī operacionālus izaicinājumus.
Viesnīcu vadītāji, kas apmeklēja ITB konferenci, brīdināja, ka pirmās līnijas darbinieki arvien vairāk žonglē ar vairākām digitālajām platformām — sākot no rezervēšanas sistēmām līdz ziņojumapmaiņas lietotnēm un maksājumu tehnoloģijām.
Nozares pārstāvji šo parādību dēvē par "pārslēgt nodokli".
Viesmīlības tehnoloģiju konsultants paskaidroja bažas:
“Tehnoloģijām vajadzētu vienkāršot viesu pieredzi. Taču, ja darbinieki pavada laiku, pārlūkojot programmatūru, nevis mijiedarbojoties ar viesiem, viesmīlības cilvēciskais elements tiek zaudēts.”
Automatizācijas un personīgā apkalpošanas līdzsvarošana joprojām būs viens no galvenajiem izaicinājumiem viesmīlības nozarē.
Gulf Airlines: Globālie savienotāji saskaras ar pēkšņu krīzi
Tuvo Austrumu aviokompānijas bija ļoti redzamas ITB Berlin izstādē, atspoguļojot to pieaugošo ietekmi pasaules aviācijā.
Tims Klārks no Emirates uzsvēra gaisa satiksmes savienojamības nozīmi tūrisma izaugsmes uzturēšanā.
“Starptautisko ceļojumu pieprasījums joprojām ir ārkārtīgi liels,” sacīja Klārks. “Gaisa savienojumi ir globālās tūrisma ekonomikas mugurkauls.”
Persijas līča pārvadātāji, tostarp Emirates, Qatar Airways un Etihad, ir kļuvuši par galvenajiem savienotājiem. Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā caur lielām centrmezgla lidostām Dubaijā, Dohā un Abū Dabī.
Tomēr šī globālā tīkla izturība pēkšņi tika pārbaudīta tieši ITB Berlin 2026 atklāšanas brīdī.
Dienā, kad sākās tirdzniecības izstāde, pieaugošā reģionālā spriedze un gaisa telpas traucējumi vairākās Tuvo Austrumu daļās piespieda aviosabiedrības atcelt vai novirzīt lidojumus. Traucējumi radīja nenoteiktību starptautiskajiem ceļotājiem un īslaicīgi paralizēja daļu Persijas līča aviācijas sistēmas.
Pasažieri visā pasaulē steidzās mainīt maršrutus, jo lidojumi caur Persijas līča centriem saskārās ar kavēšanos un atcelšanu. Daži ceļotāji centās pilnībā izvairīties no savienojumiem ar Persijas līča salām, līdz situācija stabilizējās.
ITB klātesošie aviācijas analītiķi atzīmēja, ka, lai gan Persijas līča mezgla modelis ir kļuvis par vienu no efektīvākajām globālajām savienojamības sistēmām, tas joprojām ir neaizsargāts pret ģeopolitiskiem traucējumiem.
“Persijas līča mezgla stratēģija darbojas perfekti, ja reģions ir stabils,” sacīja viens aviokompāniju konsultants. “Taču, kad spriedze saasinās, ietekme uz globālajiem ceļojumu tīkliem var būt tūlītēja.”
Tūrisma noturība krīzes laikā
Noturības tēma tika plaši apspriesta visā ITB Berlin — ne tikai uz oficiālajām konferences skatuvēm, bet arī blakuspasākumos un nozares sanāksmēs.
Viena no ievērojamākajām diskusijām notika tīklošanās vakariņās, ko organizēja World Tourism Network, kur pulcējās nozares līderi, lai apspriestu globālā tūrisma nākotni.
Pasākuma laikā, World Tourism Network oficiāli uzsāka savu “Ceļošanas atjaunošana atkal” kampaņa — iniciatīva, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību un noturību visā tūrisma nozarē, tai pārvarot globālas nenoteiktības periodu.
Starp runātājiem šajās neformālajās vakariņās bija Jamaikas tūrisma ministrs Edmunds Bartlets, viens no pasaulē ievērojamākajiem tūrisma noturības aizstāvjiem.
Bartlets uzsvēra, ka nozarei ir jāsagatavojas laikmetam, ko raksturo vairāki vienlaicīgi traucējumi — sākot no klimata notikumiem līdz ģeopolitiskām spriedzēm.
“Tūrisms ir iegājis polikrīzes periodā,” sacīja Bartlets. “Mūsu spēja ātri reaģēt, sadarboties starptautiskā mērogā un veidot noturīgas sistēmas noteiks globālās ceļošanas nākotni.”
Bartlets, kurš jau sen ir aizstāvējis tūrisma noturības koncepciju Globālā tūrisma noturības un krīžu pārvaldības centrā, mudināja valdības un nozares līderus vairāk ieguldīt krīzes gatavībā.
“Tūrisms ir viens no spēcīgākajiem ekonomisko iespēju dzinējspēkiem pasaulē,” viņš teica. “Taču noturībai tagad ir jākļūst par tūrisma attīstības pamatpīlāru.”
Tūrisms un nevienlīdzība
Vēl viena jutīga tēma, kas tika apspriesta ITB Berlin laikā, bija tūrisma ekonomisko ieguvumu sadale.
Lai gan tūrisms visā pasaulē ģenerē triljonus dolāru, finansiālie ieguvumi ne vienmēr tiek sadalīti vienādi.
Dažu galamērķu vietējās kopienas sūdzas, ka lielāko daļu ieņēmumu gūst starptautiskas viesnīcu ķēdes un starptautiskie tūrisma operatori.
Tūrisma attīstības eksperts Harolds Gudvins šo jautājumu aktualizēja ilgtspējības sesijas laikā.
“Tūrismam ir jāsniedz labums uzņēmējkopienām,” sacīja Gudvins. “Ja vietējie iedzīvotāji neredzēs taustāmus ieguvumus, pieaugs sociālā spriedze.”
Vairākās lielākajās pilsētās mājokļu trūkums, kas saistīts ar īstermiņa īri, ir saasinājis debates par tūrisma sociālo ietekmi.
Valdības arvien vairāk ievieš noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt dzīvojamo māju tirgus.
Tūrisms kā globālā diplomātija
Papildus tirdzniecībai, ITB Berlīne darbojas arī kā viena no pasaulē svarīgākajām diplomātiskajām sanāksmēm tūrisma līderiem.
Ministri, starptautiskās organizācijas un nozares asociācijas izmantoja pasākumu, lai apspriestu darbaspēka trūkumu, ilgtspējības sistēmas un tūrisma pārvaldību.
Daži analītiķi uzskata, ka turpmākajos gados nozarei būs nepieciešama spēcīgāka starptautiskā koordinācija.
Konferencē piedalījies tūrisma politikas eksperts rezumēja izaicinājumu:
“Tūrisms ir globāls, bet pārvaldība ir sadrumstalota. Mums ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp valdībām un privāto sektoru.”
ITB Berlin sešdesmit gadi
Kad 1966. gadā notika pirmā ITB, tajā piedalījās tikai dažas valstis.
Šodien šis pasākums ir kļuvis par lielāko ceļojumu izstādi pasaulē, pārstāvot vairāku triljonu dolāru vērtu globālu nozari.
60. gadadiena deva iespēju atzīmēt globālā tūrisma ārkārtējo izaugsmi pēdējo sešu desmitgažu laikā.
Tomēr sarunas, kas veidoja šī gada sanāksmi, liecināja, ka nākamā tūrisma nodaļa varētu izskatīties pavisam citāda.
Klimata pārmaiņas, digitālā transformācija, ģeopolitiskā spriedze un mainīgās patērētāju cerības vienlaikus pārveido nozari.
Tūrisma nākamā desmitgade
Kad delegāti pēc trim intensīvām sanāksmju un sarunu dienām devās prom no Berlīnes, viens vēstījums izcēlās: tūrisma noturība atkal ir pierādījusies, taču nozarei ir jāattīstās, lai stātos pretī daudz sarežģītākai nākotnei.
Vairāki galamērķi izmantoja ITB Berlin, lai prezentētu ilgtermiņa stratēģijas, kas paredzētas tūrisma attīstības pārveidošanai nākamajās desmitgadēs. Starp tiem bija Malta, kas atklāja savu “Maltas vīzija 2050” iniciatīva — vērienīga valsts stratēģija, kuras mērķis ir līdzsvarot tūrisma izaugsmi ar vides ilgtspējību, infrastruktūras modernizāciju un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Plāns atspoguļo plašāku tūrisma nozares pāreju uz ilgtermiņa plānošanu, kurā prioritāte ir ilgtspējība, sabiedrības labklājība un noturība.
Pieredzējis tūrisma nozares vadītājs, kas apmeklēja pasākumu, sniedza atklātu vērtējumu:
“Tūrisms vienmēr ir bijis noturīgs. Taču ar noturību vien vairs nepietiek. Nozarei ir jāpārdomā, kā tā aug.”
Globālā tūrisma nākotne būs atkarīga no tā, vai nozare spēs līdzsvarot ekonomikas izaugsmi ar atbildību pret vidi, tehnoloģiskās inovācijas ar cilvēku viesmīlību, kā arī apmeklētāju skaita pieaugumu ar sabiedrības labklājību.
Šajā ziņā ITB Berlin 60. gadadienu var atcerēties ne tikai kā tūrisma pagātnes svinības, bet arī kā pagrieziena punktu tā nākotnē.
Leave a Comment