Latvijas ārlietu ministrs aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pārtraukt Šengenas tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, norādot uz risku, ko tās rada bloka iekšējai drošībai.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES ir pilnībā apturējusi vīzu režīma atvieglošanas līgumu ar Krieviju un ieviesusi stingrus ceļošanas ierobežojumus. Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Somija un Čehijas Republika ir pilnībā aizliegušas tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Norvēģija, kurai ir kopīga sauszemes robeža ar Krieviju, bet kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ir slēgusi arī savu robežu Krievijas tūristiem un citiem "nebūtiskiem" ceļotājiem.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže vietnē X publicēja ierakstu: “Latvija aicina ES valstis pārtraukt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem,” piebilstot, ka Krievijas pilsoņiem izsniegto Šengenas vīzu skaits pagājušajā gadā pieauga par 25% salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Saskaņā ar Šengenas barometra datiem, kopējais Šengenas vīzu pieteikumu skaits pārsniedza 500,000 XNUMX, pat ņemot vērā sankcijas pret Krievijas vīzu pieteikumu iesniedzējiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Itālija bija pirmajā vietā saņemto vīzu pieteikumu skaita ziņā un kļuva par vadošo galamērķi Krievijas tūristiem Šengenas zonā.
Brāžes izteikumi rezonē ar Latvijas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska martā paustajām piezīmēm, ka Eiropas Savienības morālais pienākums ir ieviest pilnīgu vīzu aizliegumu Krievijas tūristiem. Kozlovskis sacīja, ka ES ir jāatzīst, ka tā atrodas "hibrīdkarā" ar Krieviju, un aicināja bloku "nopietni atzīt draudus", ko Krievijas tūristi potenciāli rada Eiropas Savienības iekšējai drošībai.
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā Latvija ir ieņēmusi stingru nostāju pret Maskavu, nosakot plašus ceļošanas ierobežojumus Krievijas pasu turētājiem, tostarp aizliedzot visiem Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem iebraukt tās teritorijā.
