Vakar ANO Gazas joslā izsludināja badu.
Gazas bads. Tas ir bads, ko mēs būtu varējuši novērst, ja mums tas būtu atļauts. Tomēr pārtika krāj uz robežām Izraēlas sistemātisku šķēršļu dēļ. Tas ir bads dažu 100 metru attālumā no pārtikas auglīgā zemē. Tas ir bads, kas vispirms skar visneaizsargātākos, katram ar vārdu, katram ar stāstu. Tas atņem cilvēkiem cieņu, pirms tas atņem tiem dzīvību.
Tas piespiež izvēlēties, kuru bērnu pabarot. Tas piespiež cilvēkus riskēt ar savu dzīvību, meklējot pārtiku. Tas ir bads, par kuru mēs atkārtoti brīdinājām, bet starptautiskajiem medijiem nav ļauts to atspoguļot, būt par lieciniekiem. Tas ir bads 2025. gadā, 21. gadsimta bads, ko novēro droni un vēsturē vismodernākā militārā tehnoloģija. Tas ir bads, ko daži Izraēlas līderi atklāti reklamē kā kara ieroci. Tas ir bads mūsu visu redzeslokā. Ikviens to atzīst. Gazas bads ir pasaules bads.
Tas ir bads, kas jautā: Bet ko tu izdarīji? Bads, kas mūs visus vajās un kam ir jātiek vajātam.”
Organizācija “Ārsti bez robežām” izveidoja animāciju, lai paskaidrotu, kā “Izraēla apzināti atņem Gazas iedzīvotājiem ūdeni. Gazā nav dabīga dzeramā ūdens. Tas ir jāieved, vai arī sālsūdens ir jāapstrādā, lai dzīvība varētu izdzīvot.” Deviņas attīrīšanas iekārtas, kas varētu nodrošināt tīru ūdeni, jau mēnešiem ilgi ir iestrēgušas uz robežas. “Ārsti bez robežām” lūdza ievest Gazā attīrīšanas iekārtas, bet Izraēlas varas iestādes atteicās.
Izraēla apzināti liedz cilvēkiem ūdeni Gazas joslā, Palestīnā, kā daļu no savas genocīda kampaņas – liedzot palestīniešiem dzīvei nepieciešamās lietas, tostarp pārtiku, ūdeni un veselības aprūpi, – apgalvo organizācija “Ārsti bez robežām” (MSF). Pēc 22 mēnešiem, kad Izraēla ir iznīcinājusi un ierobežojusi piekļuvi kritiski svarīgai ūdens infrastruktūrai, Gazas joslā pieejamā ūdens daudzums ir pilnīgi nepietiekams. Tādas organizācijas kā MSF spētu palielināt droša ūdens daudzumu Gazas joslā; tomēr Izraēla bloķē kritiski svarīgu ūdens attīrīšanas līdzekļu importu. Kopš 2024. gada jūnija uz katriem 10 ūdens atsāļošanas līdzekļu importa pieprasījumiem MSF ir apstiprinājusi tikai vienu.
Izraēlai jāsāk atļaut kritiski svarīga ūdensapgādes un sadales aprīkojuma importu plašā mērogā. Izraēlas armijai jāpārtrauc ūdens infrastruktūras iznīcināšana un jāļauj nekavējoties atjaunot bojātās ūdens sistēmas, lai nodrošinātu cilvēkiem dzīvību uzturošu piekļuvi ūdenim. Ūdeni un citas dzīvībai nepieciešamas lietas nedrīkst izmantot kā kara ieročus.
Gazas iedzīvotājiem kopumā ir nepietiekams ūdensapgādes līmenis, bet atkarība no ūdens pārvadājumiem ar automašīnām nozīmē arī to, ka viņiem trūkst paredzamu metožu, kā piekļūt pieejamajam ūdenim. Astoņdesmit seši procenti Gazas iedzīvotāju ir pakļauti Izraēlas armijas piespiedu pārvietošanas pavēlei, tāpēc ūdens pārvadājumiem ar automašīnām nav droši sasniegt cilvēkus šajos apgabalos. Atbilstošu ūdens uzglabāšanas metožu trūkums mājsaimniecībās saasina problēmas, ar kurām saskaras cilvēki.
Tīra ūdens trūkuma dēļ Gazā ir pieaudzis saslimstības līmenis, un MSF mediķu komandas pēdējā mēneša laikā nedēļā ir veikušas vairāk nekā 1,000 konsultācijas akūtas ūdeņainas caurejas dēļ. Tā kā cilvēkiem nav pietiekami daudz ūdens higiēnai, viņi cieš no ādas slimībām, piemēram, kašķa.
Tīrs ūdens ir būtisks arī slimnīcām, jo tas palīdz samazināt infekcijas izplatību un nodrošina pacientu hidratāciju, ļaujot viņu ķermeņiem dziedēt pēc traumām un slimībām.
“Ūdens ir pārāk maz pārāk daudziem cilvēkiem,” saka Mohameds Nsjērs, Gazas joslas MSF ūdensapgādes un sanitārijas darbinieks. “Daudzums, ko mēs varam nodrošināt, ir minimāls, salīdzinot ar nepieciešamību, un apstākļi ir sarežģīti.”
Izraēla rada sarežģītus apstākļus droša ūdens piegādei cilvēkiem. Tā jau sen kontrolē lielu daļu ūdens plūsmas uz Gazu. Gazā nav dabiski pieejama dzeramā ūdens notekūdeņu un ķīmisko vielu sāļošanās un piesārņojuma dēļ, padarot cilvēkus atkarīgus no cauruļvadiem, kas nāk no Izraēlas, un Gazas atsāļošanas iekārtām. Šī infrastruktūra ir pastāvīgi pakļauta Izraēlas uzbrukumiem.
Kopš 2023. gada oktobra Izraēla ir atkārtoti bojājusi divus no trim ūdensvadiem uz Gazu. Tiek lēsts, ka 70 % ūdens, kas plūst caur šīm caurulēm, tiek zaudēts plašākā cauruļvadu tīkla noplūžu dēļ, kas radušies bombardēšanas radīto bojājumu dēļ. Tā rezultātā ūdens ir jāpiegādā ar ūdens autopārvadājumiem no atsāļošanas iekārtām. No 196 publiski un NVO pārvaldītajām atsāļošanas iekārtām vairāk nekā 60 % nedarbojas to atrašanās vietas vai bojājumu dēļ.
Leave a Comment