As Japānaiedzīvotāju skaits turpina samazināties, vietējie dzelzceļi saskaras ar nopietnām problēmām. Arvien vairāk staciju pāriet uz bezpilota darbību. Dzelzceļa uzņēmumi veic šīs izmaiņas, lai pasažieru skaita samazināšanās dēļ uzlabotu savu peļņu.
Šī tendence nepārprotami notiek pat starp valsts lielākajiem operatoriem. Gandrīz 60% no 4,368 stacijām, ko apkalpo seši Japānas dzelzceļa grupa pasažieru uzņēmumi tagad strādā bez personāla.
Papildus tam, ka nav nepieciešams roku darbs, bezpilota stacijas rada savas bažas. Ne mazāk svarīgi kompromisi ērtības un drošības jomā.
Stacijās pasažieri tiek atstāti bez informācijas. Tika sniegti minimāli attālināti paziņojumi, lai informētu pasažierus par stacijas statusu.
Neērtības pārsniedz tikai ārkārtas situācijas vai platformas izmantošanu.
Ceļotāji sūdzas arī par to, ka nevar atjaunot savu braucienu caur dežurantiem – tagad, kad letiņi ir slēgti.
Tika pieņemts lēmums par darbinieku izņemšanu no stacijas. Tas notika, lai gan stacija rīta un vakara sastrēgumstundās kalpoja kā ātrvilcienu pieturvieta. Tas atradās arī netālu no jaunas dzīvojamās ēkas.
Personāls tika noņemts pat tad, ja stacija kalpoja kā ātrvilcienu pieturvieta rīta un vakara sastrēgumstundās.
JR Kyushu maršrutos 59% staciju (kopā 338) ir bezpilota, un tas ir pieaugums kopš 2015. gada, kad uzņēmuma mērķis bija palielināt ieņēmumus. Hokkaido Railway Co un Shikoku Railway Co 71% un 81% savu staciju apkalpo bez personāla. Turpretim East Japan Railway Co., kura stacijas atrodas tādās pilsētās kā Tokija, ir zemākais rādītājs - 47%.
Juridiskus strīdus Japānā izraisa arī bezpilota stacijas. Kopš 2020. gada ratiņkrēslu lietotāji un citi ir iesnieguši daudzas tiesas prāvas. Viņi apgalvo, ka tiek pārkāptas viņu konstitucionāli aizsargātās tiesības uz pārvietošanās brīvību. Atsevišķi letāli negadījumi notikuši arī bezdarbnieku stacijās – gāja bojā sieviete ar redzes invaliditāti. Viņu nogalināja vilciens uz sliedēm Tsukumi stacijā Oitas prefektūrā.
