Deutsche Bank: Tramps nogalina globālo uzticību ASV dolāram

Viena no pasaules vadošajām finanšu institūcijām Deutsche Bank AG – Vācijas starptautiskā investīciju banka un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kuras galvenā mītne atrodas Frankfurtē, Vācijā, ir izteikusi brīdinājumu par iespējamu ASV dolāra uzticības krīzes saasināšanos.

Deutsche Bank piesardzība izriet no ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par masveida jauniem vispārējiem tarifiem, kas ir radījuši nesakārtotību finanšu tirgos un pastiprinājuši bažas par iespējamu globālo tirdzniecības karu.

Vācijas banku institūcijas globālais ārvalstu valūtas pētījumu vadītājs Džordžs Saraveloss paziņojumā bankas klientiem norādīja, ka būtiskas kapitāla plūsmas izmaiņas var izraisīt nestabilitāti valūtu tirgos.

Šonedēļ ASV dolārs piedzīvojis ievērojamu kritumu, samazinoties par vairāk nekā 1.5% gan pret eiro, gan Japānas jenu, bet vairāk nekā par 1% pret Lielbritānijas mārciņu. Šie kritumi seko prezidenta Trampa paziņojumam par tarifiem, kas būs no 10% līdz 50% plašam importa klāstam no daudzām valstīm. Pieaugošās bažas par iespējamo globālo tirdzniecības karu ir likušas investoriem pievērsties drošākiem aktīviem.

"Mūsu kopējais vēstījums ir tāds, ka pastāv risks, ka lielas izmaiņas kapitāla plūsmas sadalījumā pārņems valūtu fundamentālos rādītājus un ka valūtas maiņas kurss kļūs nesakārtots," rakstīja Saraveloss.

Saraveloss brīdināja, ka ilgstoša uzticēšanās dolāram samazināšanās var radīt ievērojamas sekas, īpaši eirozonā, radot grūtības Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

"Pēdējais, ko ECB vēlas, ir ārēji uzspiests deinflācijas šoks no dolāra uzticības zaudēšanas un strauja eiro kursa kāpuma papildus tarifiem," piebilda Deutsche Bank amatpersona.

Eiropas Centrālā banka (ECB) paudusi bažas, ka ASV īstenotie tirdzniecības pasākumi var kavēt globālo ekonomisko sadarbību, destabilizēt inflācijas gaidas un radīt nepieciešamību pēc korekcijām monetārajā politikā.

Tarifu ietekme ir bijusi tūlītēja. Pasaules akciju tirgi ir piedzīvojuši ievērojamu kritumu, naftas cenas ir samazinājušās, un obligāciju ienesīgums ir samazinājies, investoriem gatavojoties iespējamai ekonomikas izaugsmes palēninājumam. Turpretim aktīvi, kas tiek uzskatīti par drošiem patvērumiem, piemēram, zelts, Vācijas obligācijas un Šveices franks, ir piedzīvojuši pieprasījuma pieaugumu.

Citas finanšu iestādes, tostarp JPMorgan un Fitch, ir izplatījušas salīdzināmus brīdinājumus, prognozējot, ka tarifi varētu izraisīt ASV IKP pieauguma samazināšanos pat par 1.5% un, iespējams, iegrūst citas lielākās ekonomikas recesijā.