Pēc sešu gadu spēcīgas darbības Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu ekonomika nākamgad ievērojami palēnināsies, jo globālā ekonomikas sabrukums ietekmēs reģionu un palielinās bezdarbs, liecina ANO.
ANO Ekonomiskās attīstības aģentūra piektdien paziņoja, ka 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) 1.9. gadā pieaugs par 2009 procentiem, kas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 4.6 procentiem gadu iepriekš, liecina provizoriskie dati ANO Latīņamerikas un Karību jūras reģiona ekonomikas komisija (ECLAC).
Saskaņā ar ANO datiem bezdarbs nākamgad pieaugs līdz 7.8–8.1 procentam, vissmagāk skarot mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un sievietes, kuras vada sievietes, un daudzus darbiniekus izspiežot ēnu ekonomikā. "Tomēr inflācija nākamgad palēnināsies līdz 6 procentiem, salīdzinot ar 8.5 procentiem gadu iepriekš,"
"Šodien reģions ir labāk sagatavots nekā iepriekš, lai risinātu krīzi, taču tas nekādā gadījumā nav imūns," teikts ECLAC paziņojumā presei.
ANO komisija norādīja, ka attīstītajām un jaunattīstības valstīm ir jāsaskaņo makroekonomiskie soļi un jāstiprina iekšējā tirdzniecība un integrācija, lai pārvaldītu krīzi, norāda ANO komisija. Tā arī iesaka starptautiskajām aģentūrām pietiekami finansēt pretcikliskus pasākumus un reģionālajām finanšu iestādēm nodrošināt globālās finanšu sistēmas likviditāti.
"Laikā no 2003. līdz 2008. gadam reģionā bija veselīga ekonomiskā izaugsme, palielinoties nodarbinātībai un samazinoties nabadzībai, un lielākā daļa valstu uzrādīja ārējo un fiskālo kontu pārpalikumus," paziņoja ANO. "Taču starptautiskā ekonomikas lejupslīde jau atceļ šos ieguvumus."
Citējot ANO komisijas ziņojumu, ANO norādīja, ka ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) nākamajā gadā samazināsies. "Meksika un dažas Centrālamerikas valstis jau redz eksporta kritumu. Cenu kritums degvielai, metāliem, pārtikai un citām pamatprecēm apgrūtinās reģiona tirdzniecības perspektīvas, savukārt gaidāmais tūrisma kritums un viesstrādnieku naudas pārvedumi, kas ir nozīmīgi ienākumu avoti, bremzēs izaugsmi.
Komisija vainoja ierobežotos kredītus un ārējā finansējuma pieaugošās izmaksas, kas izraisīja spēcīgu vietējo valūtu vērtības samazināšanos vairākās valstīs, tādējādi "izjaucot to bilances un kavējot centienus vēl vairāk palēnināt inflācijas līmeni".
