Globālā kiberdrošības tirgus izaugsmes temps pēc galalietotāja lietojuma un agresīvas ainavas analīzes 2026

Selbivila, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis, 7. gada 2020. oktobris (Wiredrelease) Global Market Insights, Inc –: Paredzams, ka nākamajos gados kiberdrošības tirgus ievērojami pieaugs pieaugošās digitalizācijas un pieaugošā kiberuzbrukumu biežuma dēļ. Kiberdrošība parasti ir programmu, sistēmu un tīklu aizsardzība pret dažādiem digitāliem uzbrukumiem. Šie digitālie uzbrukumi vai kiberuzbrukumi būtībā ir vērsti uz sensitīvas informācijas iznīcināšanu, piekļuvi un zādzību un mainīšanu, vai parasto biznesa procesu pārtraukšanu vai naudas ģenerēšanu no lietotāju krāpšanas līdzekļiem.

Kiberdrošības tirgus ir segmentēts pēc produkta, organizācijas veida, nozares un reģionālās ainavas.

Iegūstiet šī pētījuma ziņojuma parauga @ https://www.decresearch.com/request-sample/detail/3078   

Pamatojoties uz produktu, kiberdrošības tirgus ir sadalīts IAAM, infrastruktūras aizsardzībā, tīkla drošības un drošības pakalpojumos. Infrastruktūras aizsardzības segmentu sīkāk klasificē ievainojamības novērtējumā, galapunktu aizsardzībā, SIEM, DLP, e-pasta/tīmekļa vārtejā un mākoņa drošībā.

Visticamāk, ka e-pasta/tīmekļa vārtejas segmentā līdz 15. gadam tiks novērota CAGR aptuveni 2026% apmērā, jo palielinās pikšķerēšanas e-pastu gadījumu skaits. Līdz 15. gadam SIEM segmentā CAGR būs vairāk nekā 2026%, lai nodrošinātu reāllaika notikumu atjauninājumus un brīdinājumus par draudiem.

Ievainojamības novērtēšanas segmenta tirgus daļa 20. gadā pārsniedza 2019%, jo tas nosaka prioritāti un novērš jebkādas tīkla/galapunkta ievainojamības. Līdz 17. gadam DLP pieaugs ar 2026% CAGR, jo tas novērš vērtīgu personas un uzņēmuma datu zudumu.

Tīkla drošības segments ir sīkāk iedalīts UTM, ISP aprīkojumā, ugunsmūrī un VPN. ISP aprīkojuma tirgus daļa 50. gadā bija vairāk nekā 2019%, jo pieauga nepieciešamība pēc kiberdrošības interneta pakalpojumu sniedzēju IT infrastruktūras nodrošināšanai. VPN segmentā CAGR būs aptuveni 20% līdz 2026. gadam, jo ​​pieaug privātuma un darba no mājām tendences.

Pateicoties spēcīgajām draudu pārvaldības iespējām, UTM segments līdz 20. gadam pieaugs par 2026%. Ugunsmūru segmenta tirgus daļa, visticamāk, 20. gadā būs lielāka par 2026%, jo pieaug ugunsmūru izmantošana uz politiku balstītai piekļuvei.

Drošības pakalpojumu segments ir vēl vairāk sadalīts pārvaldītos drošības pakalpojumos, aparatūras atbalstā, ieviešanā un konsultācijās un apmācībās. Konsultāciju un apmācību segmentā līdz 15. gadam CAGR būs aptuveni 2026 %, jo pieaug šādu pakalpojumu ieviešana MVU bez uzņēmuma IT personāla. Aparatūras atbalsta segmenta tirgus daļa 20. gadā bija vairāk nekā 2019%, jo ar kiberdrošību saistītā aparatūra kļūst arvien sarežģītāka.

Attiecībā uz nozari kiberdrošības tirgus ir segmentēts vērtspapīros, ražošanā, banku darbībā, IT un telekomunikāciju nozarē, valsts pārvaldē un transportā. 20. gadā valdības sektoram piederēja vairāk nekā 2019% tirgus daļas, jo pieauga finanšu krāpšanās ar valdības digitālajiem aktīviem. Visticamāk, ka līdz 12. gadam transporta nozare piedzīvos aptuveni 2026% CAGR, jo pieaug pieprasījums pēc IT drošības savienotajos transportlīdzekļos.

Apdrošināšanas sektors paredzēs gandrīz 15% CAGR līdz 2026. gadam, jo ​​pieaug tiešsaistes identitātes zādzības un finanšu krāpniecības gadījumi apdrošināšanas atlīdzību pieprasīšanas laikā. Vērtspapīru segmentā CAGR būs 14% līdz 2026. gadam, jo ​​pieaug pieprasījums pēc aizsardzības pret ļaunprātīgu programmatūru.

Pielāgošanas pieprasījums @ https://www.decresearch.com/roc/3078    

Raugoties no reģionālās atskaites sistēmas, Latīņamerikas kiberdrošības tirgus pieaugs par vairāk nekā 20%, jo pieaug surogātpasta un pikšķerēšanas uzbrukumu līmenis. Tuvo Austrumu un Āfrikas kiberdrošības tirgū līdz 16. gadam tiks novērots aptuveni 2026% CAGR, ko izraisīs kiberuzbrukumi valsts sektora iestādēm.

SATURA RĀDĪTĀJS:

Nodaļa 3. Nozares ieskats

3.1. Ievads

3.2. Nozares segmentācija

3.3. Nozares ainava, 2015. - 2026

3.4. COVID-19 uzliesmojuma ietekme

3.4.1. Ietekme pēc reģiona (jaunākā kiberuzbrukumu statistika)

3.4.1.1. Ziemeļamerika

3.4.1.2. Eiropa

3.4.1.3. Āzijas un Klusā okeāna valstis

3.4.1.4. Latīņamerika

3.4.1.5. MEA

3.4.2. Ietekme uz pētniecību un attīstību

3.4.3. Ietekme uz izaugsmes stratēģiju un biznesa modeli

3.5. Kiberdrošības ekosistēmu analīze

3.6. Kiberdrošības evolūcija

3.6.1. Kiberuzbrukumu evolūcija

3.7. Normatīvā ainava

3.7.1. ISO/IEC 270001

3.7.2. 1999. gada Gramma-Līha-Bilija akts, ASV

3.7.3. Kiberdrošības likums, Ķīna

3.7.4. Federālais informācijas drošības pārvaldības likums (FISMA)

3.7.5. Veselības apdrošināšanas pārnesamības un atbildības likums (HIPAA)

3.7.6. Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) (ES)

3.7.7. Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīva) (ES)

3.7.8. Nacionālais standartu un tehnoloģiju institūts (NIST), ASV

3.7.9. Kiberdrošības sistēma, Saūda Arābijas Monetārā iestāde (SAMA)

3.8. Tehnoloģiju un inovāciju ainava

3.8.1. Virtualizēts ugunsmūris

3.8.2. AI un mašīnmācīšanās    

3.8.3. Blockchain

3.9. Nozares trieciena spēki

3.9.1. Izaugsmes virzītājspēki

3.9.1.1. Pieaug kiberuzbrukumu gadījumu skaits

3.9.1.2. Organizācijām pieaug nepieciešamība samazināt drošības riskus

3.9.1.3. To IoT ierīču skaita pieaugums, kurām ir nepieciešami tīkla drošības risinājumi

3.9.1.4. Viedtālruņu iespiešanās 

3.9.1.5. Pieaug pieprasījums pēc uzņēmumu mobilitātes

3.9.2. Nozares nepilnības un izaicinājumi

3.9.2.1. IT resursu un iekšējās pieredzes trūkums

3.9.2.2. Zināšanu trūkums par IAM risinājumiem

3.9.2.3. Ierobežots drošības budžets starp MVU

3.10. Kiberdrošības statistika

3.10.1. Drošības biežums pēc aktīva veida

3.10.2. Datu pārkāpumi pa nozares vertikālēm

3.10.3. Mērķa ierīce/tīkls

3.10.4. Nozagto datu vidējās izmaksas katrai nozares vertikālei

3.11. Portera analīze

3.12. PESTEL analīze

Pārlūkot pilnīgu šī pētījuma ziņojuma satura rādītāju (ToC) @ https://www.decresearch.com/toc/detail/cybersecurity-market

Šo saturu ir publicējis uzņēmums Global Market Insights, Inc. WiredRelease ziņu nodaļa nebija iesaistīta šī satura izveidē. Lai uzzinātu par paziņojumu presei, lūdzu, sazinieties ar mums vietnē [e-pasts aizsargāts].

<

Par autoru

Jirgens T Šteinmets

Juergens Tomass Šteinmetzs kopš pusaudža vecuma Vācijā (1977) ir nepārtraukti strādājis ceļojumu un tūrisma nozarē.
Viņš nodibināja eTurboNews 1999. gadā kā pirmais tiešsaistes biļetens pasaules tūrisma industrijai.

Kopīgot ar...