“Jaunā Eiropa” mudina Rietumus pārdomāt Krievijas saites

VARŠAVA, Polija — viņi dzīvo vēsturiski nomocītā reģionā starp Rietumiem un Austrumiem, Reinu un Volgu, Berlīni un Maskavu. Tagad, kad Gruzijā dārd Krievijas tanki, “jaunās Eiropas” valstis mudina Rietumus pārdomāt attiecības ar Krieviju un mudina panākt jaunu drošību un stingrus pasākumus pret agresīvo Maskavu, kuru viņi saka, ka zina pārāk labi.

No Polijas līdz Ukrainai, Čehijas līdz Bulgārijai Krievijas iebrukums Gruzijā ar tankiem, karaspēku un lidmašīnām tiek raksturots kā Rietumu apņēmības pārbaudījums. Bijušās padomju valstis apņemas izjaukt Krievijas mērķus – darījumos ar Eiropas Savienību, pretraķešu aizsardzības paktā ar ASV, kā arī tirdzniecībā un diplomātijā.

Polijas un Baltijas amatpersonas, no kurām lielākā daļa uzauga padomju okupācijas laikā, bieži vien atkārtotajos brīdinājumos par Maskavas nodomiem Rietumeiropā tiek sauktas par pārāk “Krievijas fobiskām”. Bet tagad šajā graudainajā galvaspilsētā atskan: "Mēs jums to teicām."

Polijas noskaņojuma stiprums pret Krieviju tiek mērīts ar ASV pretraķešu aizsardzības pakta ātro pabeigšanu pagājušajā nedēļā pēc 18 mēnešus ilgām strīdiem Varšavā un Vašingtonā. Lai gan ASV ir stingri apgalvojušas, ka raķetes bija paredzētas kā vairogs pret negodīgiem uzbrukumiem no Irānas, to stratēģiskā vērtība šeit ir acīmredzami mainījusies. Polijas iebildumi pret 10 ierosināto raķešu tvertņu izvietošanu samazinājās par 30 procentiem nedēļā pēc Krievijas militārās kustības Gruzijā, liecina aptaujas Varšavā.

"Notikumi Kaukāzā skaidri parāda, ka šādas drošības garantijas ir neaizstājamas," sacīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Ukrainas amatpersonas tagad saka, ka veicina sarunas ar ASV par līdzīgu vairogu. Šis ierosinājums nedēļas nogalē tika izteikts, neskatoties uz Krievijas militārā priekšnieka vietnieka ģenerāļa Anatolija Nogovicina brīdinājumu, ka Polijas raķešu vairogs to pakļaus Krievijas uzbrukumam. "Polija, izvietojot ..., pakļauj sevi triecienam — 100 procentiem," sacīja ģenerālis Nogovicins.

Pēdējos gados “jaunā” Eiropa ir strīdējusies ar “veco”, jo īpaši ar Vāciju par NATO paplašināšanos Gruzijai – pēdējo reizi aprīlī alianses samitā Bukarestē, Rumānijā, kur Berlīne pret to iebilda. Bijušās padomju valstis, kas tagad ir NATO sastāvā, apgalvo, ka Rietumu idejas par liberālajām reformām Krievijā bija labākajā gadījumā naivas un sliktākajā gadījumā pašmērķīgas: viņi uzskata, ka Vladimira Putina Krievija noniecina pilsonisko sabiedrību, atgriežas pie rupja spēka ar mazām valstīm, tiecas pēc impērijas un izmanto šķelšanos. Eiropā un starp Eiropu un ASV. Viņi saka, ka Krievija nav "status quo" vara Putina kunga vadībā, bet drīzāk ir gatava mainīt principus, tiecoties pēc diženuma.

Lielākā daļa poļu piekritīs, ka Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili pieļāva nopietnu kļūdu, mēģinot ar spēku iekļūt Dienvidosetijā. Taču viņi uzskata, ka tā bija kļūda, ko Krievija izmantoja plānotajā operācijā, lai anektētu Osetiju un Abhāziju, kur, viņuprāt, jauna miljonāru šķira Maskavā strauji uzpērk piekrastes īpašumus.

"Kad mēs pamodāmies un ieraudzījām Krievijas tankus Gruzijā, mēs ļoti labi zinājām, ko tas nozīmē," saka Gazeta Wyborcza ārzemju redaktors Bartošs Veglarcčiks. "Krievi runā par palīdzību citiem un miera ieviešanu Gruzijā... Mēs to nepērkam. Kad Maskava ienāca valstī, "nenesot mieru"?

"Tagad tas ir atgriezies pie pamatiem," viņš piebilst. “Mums tas viss ir par palikšanu ārpus Krievijas sfēras. Mēs uz desmitgadi aizmirsām par Krieviju. Tagad, kad Frankenšteins tiek no jauna apvienots bijušā VDK priekšnieka vadībā, mēs to atkal atceramies.

Taču daži poļi uzskata, ka Maskava ir gatava pielietot militāru spēku līdz pat Polijai, jo tai trūkst disciplīnas, ko prasa padomju laikos parādītās marksisma grandiozās idejas. "Krievi vēlas paturēt savu naudu, īpašumu Monako un Palmbīčā un dzīvot labu dzīvi," saka kāda amatpersona. Tomēr Maskava centīsies izmantot Rietumu vājumu un šķelšanos, saka Polijas diplomāti, amatpersonas un pilsoņi jauna veida enerģētikas un ekonomikas karā, kura piemērs ir Gruzija.

Pieci prezidenti no Austrumeiropas pagājušajā nedēļā devās uz Gruziju, lai izrādītu solidaritāti un izaicinātu Krieviju. Austrumeiropas valstis atkārtoti izskata savu politiku atļaut dubultpases, kuras Krievija var izmantot kā iemeslu ieceļošanai savā valstī, kā tas tika darīts Dienvidosetijā. Ukraina vēlas ierobežot Krievijas Jūras spēku iespēju izmantot savas ostas. ES dalībvalstis no Austrumiem sola bloķēt jaunus Krievijas centienus panākt liberālu tirdzniecības darījumu. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis kritizēja Vāciju un Franciju par Krievijas mīkstināšanu, lai aizsargātu komerciālās intereses. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess skaļi iebilst, ka Gruziju tomēr vajadzētu uzņemt NATO.

E. Eiropieši redzēja, ka nāk Gruzija
Jautājums par dalību NATO joprojām ir jutīgs Austrumeiropā. Daudzi poļi saka, ka saprot gruzīnu vēlmes pievienoties un izjūt līdzjūtību, ka šīs vēlmes ir sagrautas. Jautājums par mazajām valstīm Krievijas pagalmā nav neitrāls – mazai valstij, kurai acīs ir ietekmīga Krievija, kas cenšas paplašināt savu ietekmi.

"Austrumeiropieši pilnībā redzēja šo [Krievijas atdzimšanu]," saka bijušais ASV vēstnieks Rumānijā Džeimss Rozapepe. "Rumānijā bija tāda attieksme, ka mums jāiekļūst NATO, pirms atgriežas Krievijas vara."

Vācijas amatpersonas un daudzas Eiropas NATO amatpersonas apgalvo, ka ir vienkārši nereāli provocēt Krieviju, ielaižot aliansē tās tuvākos kaimiņus. Viņi saka, ka Krievijas rīcība Gruzijā apstiprina šo faktu. Berlīne ieņem ļoti rūpīgu un konsekventu nostāju jautājumā par to, cik svarīgi ir saprast Maskavu, norāda kāds Rietumu diplomāts.

Tomēr Polijas amatpersonas steidzas norādīt, ka Vācija deviņdesmitajos gados bija visspēcīgākā un uzstājīgākā balss Polijas iekļaušanai NATO, lai izveidotu buferzonu starp Vāciju un Krieviju. Tagad, kad Polija ir NATO, Vācija ir mainījusi melodiju, viņi saka, izrādot vienaldzību pret pašas Polijas interesēm līdzīgā buferzonā. Viņi apgalvo, ka Vācijas komerciālajās interesēs ir atbalstīt līdzsvarotu savaldību un jutīgumu pret Maskavu.

Polijas viedoklis: "Kamēr Amerika gulēja"
Tūlītējos gados pēc tam, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs nolēma atbrīvot Austrumeiropu no padomju bloka, ASV centieni paplašināt NATO bija spēcīgi. Tomēr, šķiet, ka Krievijas vara sarūk un ASV iesaistījās karā pret terorismu un Irākā, Austrumeiropa un Kaukāzs saņēma arvien mazāku uzmanību un materiālo atbalstu no ASV un Rietumeiropas – pat tad, kad tas kļuva skaidrāks austrumos, ka Krievija Putina vadībā nostiprinājās ar katru naftas barela cenas pieaugumu.

ASV pēc aukstā kara Polijā bija tik populāras, ka poļi jokoja, ka viņu valsts ir 51. štats. Tomēr entuziasms Irākas kara laikā ir nedaudz mazinājies; Poļi nosūtīja karaspēku, bet ir tos izveduši. Šeit ir plaši izplatīts uzskats, ka Irāka bija amerikāņu kļūda.

"Poļi raugās uz notikumiem Gruzijā no perspektīvas "kamēr Amerika gulēja"," saka Džeimss Hūpers, bijušais augsta ranga ASV diplomāts, kas atrodas Varšavā. "Viņi saprot, ka Krievijas galveno ekspansijas impulsu var novērst tikai stabila ASV politika Eiropas drošības lietu pārvaldībā, un tādējādi viss ir saistīts ar Amerikas spēku, mērķi un apņēmību."