Nigēra, formāli pazīstama kā Nigēras Republika, ir valsts, kurai nav sauszemes, un tā atrodas Rietumāfrikā. Šī unitārā valsts robežojas ar Lībiju ziemeļaustrumos, Čadu austrumos, Nigēriju dienvidos un Beninu un Burkinafaso dienvidrietumos, savukārt Mali atrodas rietumos un Alžīriju ziemeļrietumos.
Valstī ir aptuveni 25 miljoni galvenokārt musulmaņu, kas galvenokārt dzīvo kopienās dienvidu un rietumu reģionos. Galvaspilsēta Niameja atrodas Nigēras dienvidrietumu daļā, blakus Nigēras upei, kurai ir kopīgs nosaukums.
Nigērā ir 11 valsts valodas, un franču valoda ir valsts oficiālā valoda. Vietējo valodu skaits Nigērā svārstās no 8 līdz 20 atkarībā no skaitīšanai izmantotajiem kritērijiem, un šīs valodas pieder pie afroāzijas, nilosahāras un nigēras-kongo valodu saimēm.
Šonedēļ Nigēras pagaidu administrācija ir pazeminājusi franču valodas statusu un iecēlusi hausu valodu par valsts nacionālo valodu. Šis lēmums ir izklāstīts Rietumāfrikas valsts nesen ratificētajā hartā, kurā franču valoda ir klasificēta kā "darba valoda".
Lai gan Nigērā dominē hausu valoda, franču valodai ir oficiāls statuss kopš valsts neatkarības iegūšanas no Francijas 1960. gadā. Jaunās valdības Niamejā, kas pārņēma varu pēc militārā apvērsuma, kura rezultātā 2023. gada jūlijā tika gāzts civilais prezidents Mohameds Bazums, mērķis ir saraut sakarus ar Parīzi.
Pagājušā mēneša beigās Sāhelas valsts apstiprināja Atjaunošanas hartu, ko valdība apgalvo, ka tā tiks īstenota kā valsts likums. 2010. gada novembrī pieņemtā valsts konstitūcija tika apturēta pēc apvērsuma 26. jūlijā.
Saskaņā ar hartas 12. pantu, kas publicēts Nigēras oficiālajā žurnālā, “valsts valoda ir hauzu valoda… un darba valodas ir angļu un franču valoda”.
Dokumentā teikts, ka deviņas papildu valodas, piemēram, Zarma-Songhay, Fulfulde (Peul), Kanuri, Gourmantche un arābu valoda, Nigērā ir klasificētas kā “runātās valodas”.
Turklāt pārejas harta, kas tika ieviesta nacionālās konferences laikā februārī, ir arī pagarinājusi Nigēras pagaidu prezidenta Abdourahamane Tchiani pilnvaru termiņu par pieciem gadiem.
Martā Nigēra kopā ar sabiedrotajām Burkinafaso un Mali izstājās no Starptautiskās Frankofonijas Nāciju organizācijas (OIF), kas ir globāla franciski runājošā organizācija. Trīs valstis, kas ir Sāhelas valstu alianses (AES) dibinātājas, apsūdzēja OIF par novirzīšanos no sava sākotnējā mērķa veicināt kultūras un tehnisko sadarbību, tā vietā kļūstot par politisko aizspriedumu instrumentu.
AES arī nosodīja Parīzē bāzēto organizāciju par tās dalībvalstu suverenitātes graušanu, selektīvi īstenojot sankcijas. OIF bija apturējis Mali, Burkinafaso un Nigēru pēc militāriem apvērsumiem šajās trijās bijušajās Francijas kolonijās, kas bija vienas no OIF dibināšanas biedriem, kad tas tika dibināts Niamejā 20. gada 1970. martā.
Pēc militārajām pārņemšanām Bamako, Niamejas un Vagadugu attiecības ar Parīzi ir ievērojami pasliktinājušās. Visas šo valstu militārās valdības ir izbeigušas sadarbību aizsardzības jomā ar Franciju, pamatojot to ar Francijas spēku iejaukšanos un nespēju efektīvi cīnīties pret nāvējošu džihādistu nemierniekiem Sāhelas reģionā.
