Biedējoši! Zemu tropisko salu apdzīvotība 30 gadu laikā varētu būt neapdzīvojama

22
22
Sarakstījis Jirgens T Šteinmets

Jauni pētījumi liecina, ka zemas tropiskās salas 30 gadu laikā varētu kļūt neapdzīvojamas jūras līmeņa celšanās un viļņu izraisītu plūdu dēļ. Viņi saka, ka salas, tostarp paradīzes brīvdienu galamērķi, piemēram, Seišelu salas un Maldīvu salas (attēlā), var tikt ietekmētas jau 2030. gadā.

    • Eksperti pētīja Roi-Namur salu Māršala salās no 2013. līdz 2015. gadam
    • Galvenais dzeramā ūdens avots atoliem ir lietus, kas iesūcas zemē
    • Tiek prognozēts, ka jūras līmeņa celšanās rezultātā jūras ūdens piesārņos šo avotu
    • Tiek prognozēts, ka tas notiks katru gadu līdz 21. gadsimta vidum
    • Cilvēku apdzīvošana atolu salās varētu kļūt neiespējama līdz 2030.-2060. gadam

Jauni pētījumi liecina, ka zemas tropiskās salas 30 gadu laikā varētu kļūt neapdzīvojamas jūras līmeņa celšanās un viļņu izraisītu plūdu dēļ. Eksperti brīdina, ka saldūdens rezerves atolos Klusajā okeānā un Indijas okeānā tiks tik ļoti sabojātas klimata pārmaiņas ka daudzi vairs neatbalstīs cilvēkus. Zinātnieki prognozē, ka lūzuma punkts tiks sasniegts šī gadsimta vidū, kad dzeršanai piemērotie gruntsūdeņi pilnībā izzudīs. Viņi saka, ka salas, tostarp paradīzes brīvdienu galamērķi, piemēram, Seišelu salas un Maldīvu salas, varētu tikt ietekmētas jau 2030. gadā.

Pētnieki no ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) un Havaju Universitātes Mānoā koncentrējās uz Roi-Namur salu Kvadžaleinas atolā Māršala salu Republikā, veicot pētījumu par vietu, kas notika no 2013. gada novembra līdz 2015. gada maijam. Primārais avots saldūdens apdzīvotajām atolu salām ir lietus, kas iesūcas zemē un paliek tur kā saldūdens slānis, kas peld virs blīvāka sālsūdens. Tomēr tiek prognozēts, ka jūras līmeņa paaugstināšanās izraisīs vētras ūdeņus un citus viļņus, kas apskalo zemās salas un virs tām, ko sauc par pārskalošanos. Šis process padara saldūdeni atolos nepiemērotu lietošanai pārtikā.

maksa7eb26 f5c4 4aca 9cf0 79fac306094c | eTurboNews | eTN

Eksperti izmantoja dažādus klimata pārmaiņu scenārijus, lai prognozētu jūras līmeņa celšanās un viļņu izraisītu plūdu ietekmi uz šo apgabalu. Zinātnieki prognozē, ka, pamatojoties uz pašreizējiem globālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņiem, līdz 21. gadsimta vidum lielākajā daļā atolu salu pārskalošanās būs ikgadēja parādība. Rezultātā dzeramā gruntsūdens zudums apgrūtinās cilvēku apmešanos lielākajā daļā vietu, sākot no 2030. līdz 2060. gadiem, viņi saka. Tas, visticamāk, prasīs salu iedzīvotāju pārvietošanu vai ievērojamus finanšu ieguldījumus jaunā infrastruktūrā, brīdina pētnieki.

Vietnes izpētei, kas notika no 2013. gada novembra līdz 2015. gada maijam, pētnieki koncentrējās uz Roi-Namur salu Kwajalein atolā Māršala salu Republikā (attēlā), un eksperti brīdina, ka saldūdens rezerves Klusā okeāna un Indijas okeāna atolos, piemēram, Māršala salās (attēlā) klimata pārmaiņas tā sabojās, ka daudzi vairs neatbalstīs cilvēkus

Pētījuma līdzautors Dr. Stīvens Gingerihs, USGS hidrologs, sacīja: "Pārskalošanas notikumi parasti izraisa sāļa okeāna ūdens iesūkšanos zemē un piesārņo saldūdens ūdens nesējslāni. "Ar nokrišņiem vēlāk gadā nepietiek, lai izskalotu sālsūdeni un atsvaidzinātu salas ūdens piegādi, pirms ierodas nākamā gada vētras, kas atkārtos pārskalošanas notikumus." Māršala salu Republikā ir vairāk nekā 1,100 zemu salu 29 atolos, un tajās dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku. Jūras līmenis paaugstinās, un visaugstākais līmenis ir tropos, kur atrodas tūkstošiem zemu koraļļu atolu salu. Komanda teica, ka viņu pieeja var kalpot kā aizstājējs atoliem visā pasaulē, no kuriem lielākajai daļai ir līdzīga ainava un struktūra, ieskaitot vidēji pat zemākus zemes pacēlumus.

Pētnieki teica, ka jaunie atklājumi attiecas ne tikai uz Māršala salām, bet arī uz Karolīnas, Kuka, Gilberta, Līnijas, biedrības un Spratlijas salām, kā arī Maldivu salām, Seišelu salām un Havaju salu ziemeļrietumu salām. Iepriekšējie pētījumi par šo salu noturību pret jūras līmeņa celšanos paredzēja, ka plūdu ietekme uz tām būs minimāla vismaz līdz 21. gadsimta beigām. Taču iepriekšējos pētījumos netika ņemts vērā ne viļņu izraisītas pārskalošanās papildu risks, ne tās ietekme uz saldūdens pieejamību. Pētījuma vadošais autors Dr Curt Storlazzi no USGS piebilda: "Paredzams, ka lūzuma punkts, kad lielākajā daļā atolu salu nebūs pieejams dzeramais gruntsūdens, tiks sasniegts ne vēlāk kā 21. gadsimta vidū. "Šāda informācija ir būtiska, lai novērtētu vairākus apdraudējumus un noteiktu prioritāti centieniem samazināt risku un palielināt atolu salu kopienu noturību visā pasaulē."

Pilnīgi pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā Zinātne Avansa

KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:

  • Researchers focused on Roi-Namur Island on Kwajalein Atoll in the Republic of the Marshall Islands (pictured) for their site study, which took place from November 2013 to May 2015 & Experts warn that freshwater reserves on atolls in the Pacific and Indian oceans, like those of the Marshall Islands (pictured) will be so damaged by climate change that many will no longer support humans.
  • Researchers from the US Geological Survey (USGS) and the University of Hawaii at Mānoa focused on Roi-Namur Island on Kwajalein Atoll in the Republic of the Marshall Islands for their site study, which took place from November 2013 to May 2015.
  • Researchers said that the new findings have relevance not only to the Marshall Islands, but also to those in the Caroline, Cook, Gilbert, Line, Society and Spratly Islands as well as the Maldives, Seychelles, and Northwestern Hawaiian Islands.

<

Par autoru

Jirgens T Šteinmets

Juergens Tomass Šteinmetzs kopš pusaudža vecuma Vācijā (1977) ir nepārtraukti strādājis ceļojumu un tūrisma nozarē.
Viņš nodibināja eTurboNews 1999. gadā kā pirmais tiešsaistes biļetens pasaules tūrisma industrijai.

Kopīgot ar...