Šī topošā nozare ietver plašu darbību klāstu, sākot no kosmosa tūrisma līdz kosmosa biotopiem un kolonizācijai.
Kas veido kosmosa ceļojumu ekonomiku?
Tirdzniecības telpu tūrisms
Uzņēmumi, piemēram, Virgin Galactic, SpaceX un Blue Origin, ir pionieri komerciālos kosmosa lidojumos, piedāvājot suborbitālus un orbitālus ceļojumus privātpersonām. Kosmosa tūrisms jau ir sācies ar suborbitālajiem lidojumiem, un tuvākajā laikā gaidāmas pirmās orbitālās misijas privātajiem pasažieriem. Pašlaik kosmosa ceļojumu izmaksas ir ārkārtīgi augstas, un cenas svārstās no simtiem tūkstošu līdz desmitiem miljonu dolāru par vienu sēdvietu. Tomēr, attīstoties tehnoloģijām un pieaugot konkurencei, ir sagaidāms, ka cenas samazināsies, potenciāli padarot kosmosa tūrismu pieejamāku plašākai auditorijai.
Satelīti un sakari
Jau tagad lielāko daļu kosmosa ekonomikas virza satelītpakalpojumi. Uzņēmumi, piemēram, SpaceX un OneWeb, izvieto lielus zemas Zemes orbītas (LEO) satelītu konstelācijas, lai nodrošinātu globālu interneta pārklājumu, uzlabojot sakaru tīklus un datu pakalpojumus visā pasaulē. Satelīti arī rada ieņēmumus, nodrošinot svarīgus datu pakalpojumus tādām nozarēm kā lauksaimniecība, vides uzraudzība, aizsardzība un loģistika.
Kosmosa stacijas un biotopi
Starptautiskajā kosmosa stacijā jau notiek komerciālas aktivitātes, tostarp pētniecība un privātas astronautu misijas. Paredzams, ka turpmākajos gados komerciālās kosmosa stacijas un biotopi zemā Zemes orbītā (LEO) atbalstīs gan pētniecību, gan tūrismu, radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas mikrogravitācijas vidē. Mēness bāzu plāni (piemēram, NASA Artemis programma) un potenciālās cilvēku misijas uz Marsu var izveidot nākotnes ekonomikas centrus, kas vērsti uz kalnrūpniecību, tūrismu un zinātniskiem pētījumiem par šiem debess ķermeņiem.
Kosmosa ieguve un resursi
Planetary Resources un Deep Space Industries ir uzņēmumi, kas pašlaik pēta asteroīdu ieguves iespējas vērtīgu metālu un materiālu iegūšanai. Tas varētu veicināt ražošanu un celtniecību kosmosā un samazināt vajadzību transportēt materiālus no Zemes. Mēness tiek uzskatīts arī par potenciālu resursu bāzi. Piemēram, ūdens ledus ieguve no Mēness poliem varētu nodrošināt degvielu (ar ūdeņradi un skābekli) turpmākajām kosmosa misijām, padarot Mēnesi par galveno atspēriena punktu dziļākai kosmosa izpētei.
Kā uz Zemes kosmosā valda publiskā un privātā sektora partnerības
Kosmosa ekonomika ir piedzīvojusi pāreju no valdības dominējošiem centieniem, piemēram, NASA un ESA, uz pastiprinātu sadarbību ar privāto sektoru. Tādas programmas kā NASA komerciālā apkalpes programma un līgumi par Mēness nolaišanās lidmašīnām ir paātrinājušas privātā sektora līdzdalību. Valdības joprojām ir galvenie kosmosa nozares klienti, kas pērk tādus pakalpojumus kā satelītu palaišana, Zemes novērošana un pētniecības iespējas. Šī partnerība ļauj privātajam sektoram attīstīt un paplašināt savas spējas, sniedzot labumu visai kosmosa ekonomikai.
Pat kosmosam ir nepieciešama infrastruktūra
SpaceX un Rocket Lab samazina lietderīgās kravas palaišanas izmaksas kosmosā, izmantojot atkārtoti lietojamas raķetes un biežākas palaišanas, padarot piekļuvi kosmosam lētāku un uzticamāku. Palielinoties kosmosa palaišanas biežumam, pieaug nepieciešamība pēc kosmodromiem (palaišanas iekārtām). Visā pasaulē tiek izstrādāti jauni kosmosa osti, lai atbalstītu komerciālos kosmosa lidojumus. Līdztekus tam apkope orbītā (remonts, degvielas uzpilde un gružu noņemšana) kļūst par būtisku kosmosa infrastruktūras aspektu. Uzņēmumi iegulda robotu sistēmās un kosmosa kuģos, kas spēj pagarināt satelītu kalpošanas laiku un pārvaldīt kosmosa atkritumus.
Kurš pārvalda telpu?
Kosmosa ekonomiku regulē starptautiski līgumi, piemēram, Kosmosa līgums (1967), kas aizliedz pretenzijas uz debesu ķermeņu suverenitāti un nodrošina kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Tomēr ir nepieciešami jauni noteikumi, lai risinātu jautājumus par komercdarbību, resursu ieguvi un privātīpašuma tiesībām kosmosā. Pieaugot satiksmei Zemes orbītā, kosmosa atkritumu apsaimniekošana un sadursmju novēršana kļūst par kritisku. Tiek izstrādāti normatīvie regulējumi orbitālās satiksmes pārvaldībai un gružu mazināšanai, lai nodrošinātu kosmosa operāciju ilgtspējību ilgtermiņā.
Kosmosa kolonizēšana
Tādi vizionāri kā Elons Masks (SpaceX) un Džefs Bezoss (Blue Origin) paredz nākotni, kurā cilvēki pastāvīgi dzīvo un strādā kosmosā. Muska mērķis ir izveidot koloniju uz Marsa, savukārt Bezoss paredz nākotni ar miljoniem cilvēku, kas dzīvo kosmosa biotopos. Ilgtermiņā kosmoss varētu kļūt par ražošanas centru ar nulles gravitācijas vidi, kas ļauj ražot augstas kvalitātes materiālus un produktus, kurus ir grūti ražot uz Zemes, piemēram, progresīvus pusvadītājus, optisko šķiedru un medikamentus.
Jā, Virdžīnija, tur ir triljoni
Kosmosa ceļojumu ekonomika atrodas izšķirošā brīdī ar tehnoloģiskiem sasniegumiem, pieaugošām investīcijām un pieaugošu dalībnieku skaitu, kas kosmosu no zinātniskās izpētes robežas pārvērš par rosīgu komerciālu nozari. Šai augošajai ekonomikai ir potenciāls pārveidot nozares uz Zemes, vienlaikus liekot pamatu cilvēces paplašināšanai kosmosā. Ieguldījumi kosmosa jaunizveidotajos uzņēmumos ir dramatiski pieauguši, riska kapitālam finansējot daudzus uzņēmumus, kas izstrādā tehnoloģijas, sākot no raķešu dzinējiem līdz kosmosa biotopiem. Šī uzņēmējdarbības aktivitāte ir ļoti svarīga inovāciju virzīšanai kosmosa ekonomikā. Pasaules kosmosa ekonomika 424. gadā tika novērtēta aptuveni 2020 miljardu dolāru apmērā, un sagaidāms, ka līdz 1. gadam tā pārsniegs 2040 triljonu dolāru, lai gan saskaņā ar jaunajām prognozēm GlobalData, tas varētu sasniegt triljonu dolāru atzīmi līdz 2030. gadam, tikai pēc 7 gadiem.