Pekina, Ķīna - Ķīnas amatpersona pirmdien paziņoja, ka trimdā esošajam Dalailamam nav tiesību izvēlēties savu pēcteci, kā viņš vēlas, un viņam jāievēro vēsturiskā un reliģiskā reinkarnācijas tradīcija.
Reuters ziņo, ka nav skaidrs, kā 76 gadus vecais Dalailama, kurš dzīvo Indijā un kuru ciena daudzi tibetieši, plāno izvēlēties savu pēcteci. Viņš ir teicis, ka pēctecības process varētu lauzt tradīcijas — vai nu viņa paša izvēlēts, vai demokrātiskas vēlēšanas.
Taču ķīniešu ieceltā Tibetas gubernatore Padma Čolina sacīja, ka Dalailamam nav tiesību atcelt reinkarnācijas institūciju, uzsverot Ķīnas stingro nostāju vienā no visjutīgākajiem jautājumiem nemierīgajam un attālajam reģionam.
"Es nedomāju, ka tas ir pareizi. Tas ir neiespējami, tā es domāju,” viņš sacīja Ķīnas parlamenta ikgadējās sanāksmes kuluāros, jautāts par Dalailamas ierosinājumu, ka viņa pēctecis varētu nebūt viņa reinkarnācija.
"Mums ir jāciena Tibetas budisma vēsturiskās institūcijas un reliģiskie rituāli," sacīja tibetietis Padma Čolina, bijušais Tautas atbrīvošanas armijas karavīrs. "Es baidos, ka nevienam nav atkarīgs, vai likvidēt reinkarnācijas institūciju vai ne."
Ķīnas valdība saka, ka tai ir jāapstiprina visas dzīvo Budas vai Tibetas budisma vecāko reliģisko figūru reinkarnācijas. Tajā arī teikts, ka Ķīnai ir jāparaksta nākamā Dalailamas izvēle.
"Tibetas budismam ir vairāk nekā 1,000 gadu ilga vēsture, un Dalailamas un Pančenlamas reinkarnācijas institūcijas ir notikušas vairākus simtus gadu," sacīja Padma Čolina.
Kā ziņo Reuters, daži uztraucas, ka pēc Dalailamas nāves Ķīna vienkārši iecels savu pēcteci, palielinot iespēju, ka pastāv divi Dalailamas — vienu atzinusi Ķīna, bet otru izvēlējusies trimdinieki vai ar pašreizējā Dalailamas svētību. .
1995. gadā pēc tam, kad Dalailama nosauca kādu zēnu Tibetā par iepriekšējā Pančenlamas reinkarnāciju, kas bija otrā augstākā figūra Tibetas budismā, Ķīnas valdība šim zēnam noteica mājas arestu un viņa vietā iecēla citu.
Daudzi tibetieši noraida ķīniešu iecelto Pančenlamu kā viltojumu.
Ķīnas valdība apsūdz Dalailamu vardarbības veicināšanā, lai panāktu Tibetas neatkarību. Viņš noraida prasību, sakot, ka viņš tikai cenšas panākt lielāku autonomiju.
Tibetas protesti, ko vadīja budistu mūki pret Ķīnas varu 2008. gada martā, izraisīja niknu vardarbību, nemierniekiem dedzinājot veikalus un vēršoties pret iedzīvotājiem, īpaši haņķīniešiem, kurus daudzi tibetieši uzskata par iebrucējiem, kas apdraud viņu kultūru.
Vismaz 19 cilvēki gāja bojā nemieros, kas izraisīja protestu viļņus visā Tibetas teritorijās. Tibetu atbalstošie grupējumi ārzemēs ziņo, ka sekojošās represijās nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku.
Tuvojoties šo nemieru trešajai gadadienai, Tibeta ir veikusi pasākumus, lai ierobežotu apmeklētājus.
Tibetas stingrās līnijas Komunistiskās partijas vadītājs Džans Cjingli žurnālistiem sacīja, ka ierobežojumi ir saistīti ar "auksto ziemu", daudzām reliģiskām aktivitātēm un ierobežotu viesnīcu skaitu.
"Tas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem," viņš teica.
Ķīna ir pārvaldījusi Tibetu ar dzelzs dūri kopš komunistu karaspēka gājiena 1950. gadā. Tā apgalvo, ka tās valdīšana ir atpirkusi tik nepieciešamo attīstību nabadzīgajam un atpalikušajam reģionam.
Trimdinieki un tiesību grupas apsūdz Ķīnu, ka tā neievēro Tibetas unikālo reliģiju un kultūru un apspiež tās iedzīvotājus.
