Ungārija, Latvija un Grieķija pārbauda AI melu detektoru, lai pārbaudītu apmeklētājus

0A1A-4
0A1A-4

Notiek izmēģinājumi ES finansētā shēmā, kur AI melu detektoru sistēmas tiks izmantotas, lai skenētu potenciālos ceļiniekus, kas nāk ārpus bloka. Pārāk orveliski? Vai tikai pēdējais solis ceļā uz vienmērīgāku ceļojumu?

Sākot ar 1. novembri, iBorderCtrl sistēma darbosies četrās robežas šķērsošanas vietās Ungārijā, Latvijā un Grieķijā ar valstīm ārpus ES. Tās mērķis ir atvieglot ceļotāju ātrāku šķērsošanu, vienlaikus atsijājot potenciālos noziedzniekus vai nelegālu šķērsošanu.

Izmēģinājuma projektu izstrādāja ar 5 miljonu eiro lielu ES finansējumu no partneriem visā Eiropā, un to vadīs robežas aģenti katrā no izmēģinājuma valstīm, un to vadīs Ungārijas Nacionālā policija.

Tiem, kas lieto sistēmu, vispirms būs jāaugšupielādē noteikti dokumenti, piemēram, pases, kā arī tiešsaistes pieteikuma veidlapa, pirms tos novērtē tīklenes skenējošais virtuālais aģents.

Ceļotājs vienkārši skatīsies kamerā un atbildēs uz jautājumiem, kurus varētu sagaidīt uzcītīgs cilvēka robežaģents, norāda New Scientist.

- Kas ir jūsu čemodānā? un "Ja jūs atverat čemodānu un parādīsit, kas atrodas iekšā, vai tas apstiprinās, ka jūsu atbildes bija patiesas?"

Bet atšķirībā no cilvēka robežsardzes AI sistēma analizē nelielus mikrožestus ceļotāja sejas izteiksmē, meklējot pazīmes, kas varētu liecināt par meliem.

Ja iBorderCtrl būs apmierināts ar krustinieka godīgajiem nodomiem, viņš tos apbalvos ar QR kodu, kas ļauj viņiem droši nokļūt ES.

Tomēr neapmierināts, un ceļotājiem būs jāveic papildu biometriskā pārbaude, piemēram, pirkstu nospiedumu noņemšana, sejas saskaņošana vai palmu vēnu lasīšana. Pēc tam cilvēku aģents veic galīgo novērtējumu.

Tāpat kā visas AI tehnoloģijas, kas ir sākumstadijā, sistēma joprojām ir ļoti eksperimentāla, un ar pašreizējo panākumu līmeni 76 procenti tā faktiski netraucēs nevienam šķērsot robežu tā sešu mēnešu izmēģinājuma laikā. Bet sistēmas izstrādātāji ir "diezgan pārliecināti", ka ar svaigiem datiem precizitāti var palielināt līdz 85 procentiem.

Tomēr lielākas bažas rada pilsoņu brīvību grupas, kuras iepriekš ir brīdinājušas par rupjām neprecizitātēm, kas atklātas sistēmās, kuru pamatā ir mašīnmācīšanās, īpaši tām, kurās tiek izmantota sejas atpazīšanas programmatūra.

Jūlijā Londonas Metropolitēna policijas vadītājs dažās pilsētas vietās stāvēja pie automātiskās sejas atpazīšanas (AFR) tehnoloģijas izmēģinājumiem, neskatoties uz ziņām, ka AFR sistēmai bija 98 procenti viltus pozitīvu rādītāju, kā rezultātā tika iegūti tikai divi precīzi rezultāti.

Pilsonisko brīvību grupa Lielais brālis sargs šo sistēmu bija apzīmējis kā “Orvela novērošanas rīku”.

KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:

  • Jūlijā Londonas Metropolitēna policijas priekšnieks stāvēja pie automātiskās sejas atpazīšanas (AFR) tehnoloģijas izmēģinājumiem pilsētas daļās, neskatoties uz ziņojumiem, ka AFR sistēmai bija 98% kļūdaini pozitīvu rezultātu, kā rezultātā tika iegūtas tikai divas precīzas atbilstības.
  • Tāpat kā visas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas ir sākumstadijā, sistēma joprojām ir ļoti eksperimentāla, un ar pašreizējo 76 procentu panākumu līmeni tā faktiski nevienam netraucēs šķērsot robežu tās sešu mēnešu izmēģinājuma laikā.
  • Izmēģinājuma projektu izstrādāja ar 5 miljonu eiro lielu ES finansējumu no partneriem visā Eiropā, un to vadīs robežas aģenti katrā no izmēģinājuma valstīm, un to vadīs Ungārijas Nacionālā policija.

<

Par autoru

Galvenais uzdevumu redaktors

Galvenais uzdevuma redaktors ir Oļegs Siziakovs

Kopīgot ar...