Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) publiskoti sabiedriskās domas pētījumi, kas liecina, ka vēlmi ceļot mazina bažas par risku saslimt ar Covid-19 gaisa ceļojumu laikā. Nozares atsākšanas plāni risina galvenās pasažieru bažas.
Bažas par ceļošanu COVID-19 laikā
Ceļotāji veic piesardzības pasākumus, lai pasargātu sevi no COVID-19 — 77% apgalvo, ka biežāk mazgā rokas, 71% izvairās no lielām sanāksmēm un 67% ir valkājuši sejas masku publiskās vietās. Apmēram 58% aptaujāto sacīja, ka ir izvairījušies no ceļojumiem ar gaisa transportu, savukārt 33% norādīja, ka turpmāk izvairīsies no ceļošanas, lai samazinātu risku saslimt ar Covid-19.
Ceļotāji savas trīs galvenās bažas noteica šādi:
|
Lūdzot sarindot trīs galvenos pasākumus, kas ļautu viņiem justies drošāk, 37% minēja COVID-19 skrīningu izlidošanas lidostās, 34% piekrita obligātai sejas masku nēsāšanai un 33% atzīmēja sociālās distancēšanās pasākumus lidmašīnās.
Paši pasažieri izrādīja vēlmi piedalīties drošas lidošanas nodrošināšanā:
- Tiek veikta temperatūras pārbaude (43%)
- Maskas nēsāšana ceļojuma laikā (42%)
- Reģistrēšanās tiešsaistē, lai samazinātu mijiedarbību lidostā (40%)
- Covid-19 testa veikšana pirms ceļojuma (39%)
- Sēdvietu zonas dezinfekcija (38%).
“Ceļojot, cilvēki nepārprotami ir noraizējušies par COVID-19. Taču viņus pārliecina arī praktiskie pasākumi, ko valdības un nozare ievieš saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajām pacelšanās vadlīnijām. Tie ietver masku nēsāšanu, bezkontakta tehnoloģiju ieviešanu ceļošanas procesos un pārbaudes pasākumus. Tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa, lai atjaunotu uzticību ceļošanai. Bet tas prasīs laiku. Lai panāktu maksimālu efektu, ir ļoti svarīgi, lai valdības īstenotu šos pasākumus visā pasaulē,” sacīja Aleksandrs de Juniaks, IATA ģenerāldirektors un izpilddirektors.
Aptauja arī norādīja uz dažiem galvenajiem jautājumiem uzticības atjaunošanā, kur nozarei būs efektīvāk jāpaziņo fakti. Ceļotāju galvenās bažas par kuģa klāja ietver:
Salona gaisa kvalitāte: Ceļotāji nav izlēmuši par salona gaisa kvalitāti. Lai gan 57% ceļotāju uzskatīja, ka gaisa kvalitāte ir bīstama, 55% arī atbildēja, ka saprot, ka tas ir tikpat tīrs kā gaiss slimnīcas operāciju zālē. Gaisa kvalitāte mūsdienu lidmašīnās patiesībā ir daudz labāka nekā lielākajā daļā citu slēgtu vidi. Tas tiek apmainīts ar svaigu gaisu ik pēc 2-3 minūtēm, savukārt lielākajā daļā biroju ēku gaisa apmaiņa notiek 2-3 reizes stundā. Turklāt augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtri uztver vairāk nekā 99.999% baktēriju, tostarp koronavīrusu.
Sociālā distancēšanās: Valdības iesaka valkāt masku (vai sejas aizsegu), kad sociālā distancēšanās nav iespējama, kā tas ir sabiedriskā transporta gadījumā. Tas atbilst ICAO ekspertu norādījumiem par pacelšanos. Turklāt, kamēr pasažieri sēž tiešā tuvumā, salona gaisa plūsma ir no griestiem līdz grīdai. Tas ierobežo iespējamo vīrusu vai mikrobu izplatīšanos salonā atpakaļ vai uz priekšu. Ir vairāki citi dabiski šķēršļi vīrusa pārnešanai uz kuģa, tostarp pasažieru orientācija uz priekšu (ierobežo mijiedarbību aci pret aci), sēdekļu atzveltnes, kas ierobežo pārnešanu no vienas rindas uz rindu, un ierobežota pasažieru kustība salonā.
Augsti cienītām aviācijas iestādēm, piemēram, ASV Federālajai aviācijas administrācijai, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai vai ICAO, gaisa kuģī nav jāveic sociālās distancēšanās pasākumi.
“Nav noslēpums, ka pasažieriem ir bažas par transmisijas risku uz kuģa. Viņus nomierina daudzas gaisa plūsmas sistēmas iebūvētās pretvīrusu funkcijas un uz priekšu vērsti sēdvietu izvietojumi. Turklāt skrīnings pirms lidojuma un sejas pārklājums ir viens no papildu aizsardzības slāņiem, ko pēc ICAO un Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma ievieš nozare un valdības. Neviena vide nav brīva no riska, taču dažas vides ir tik kontrolētas kā lidmašīnas kabīne. Un mums ir jāpārliecinās, ka ceļotāji to saprot,” sacīja de Žuniaks.
Nav ātra risinājuma
Lai gan gandrīz puse aptaujāto (45%) norādīja, ka atgriezīsies ceļot dažu mēnešu laikā pēc pandēmijas norimšanas, tas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 61%, kas reģistrēts aprīļa aptaujā. Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki nav zaudējuši savu ceļošanas garšu, taču pastāv šķēršļi, kas kavē atgriešanos pirmskrīzes ceļošanas līmenī:
- Lielākā daļa aptaujāto ceļotāju plāno atgriezties, lai satiktos ar ģimeni un draugiem (57%), atvaļinājumā (56%) vai nodarbotos ar uzņēmējdarbību (55%), cik drīz vien iespējams pēc pandēmijas norimšanas.
- Taču 66% sacīja, ka pēcpandēmijas pasaulē mazāk ceļotu atpūtas un biznesa nolūkos.
- Un 64% norādīja, ka atliks ceļošanu, līdz uzlabosies ekonomiskie faktori (personīgie un plašākie).
“Šai krīzei var būt ļoti gara ēna. Pasažieri mums saka, ka paies laiks, pirms viņi atgriezīsies pie saviem vecajiem ceļošanas paradumiem. Daudzas aviokompānijas neplāno pieprasījuma atgriešanos 2019. gada līmenī līdz 2023. gadam vai 2024. gadam. Daudzas valdības ir reaģējušas ar finansiāliem glābšanas līdzekļiem un citiem palīdzības pasākumiem krīzes kulminācijā. Tā kā dažas pasaules daļas sāk garo ceļu uz atveseļošanos, ir ļoti svarīgi, lai valdības paliktu iesaistītas. Vēl kādu laiku būs ļoti svarīgi turpināt atvieglojumus, piemēram, atvieglojumus no noteikumiem “izmanto vai pazaudē”, nodokļu samazināšana vai izmaksu samazināšanas pasākumi,” sacīja de Žuniaks.
Viens no lielākajiem nozares atveseļošanās bloķētājiem ir karantīna. Apmēram 85% ceļotāju ziņoja par bažām par to, ka ceļošanas laikā tiek ievietoti karantīnā, kas ir līdzīgs bažu līmenis kā tiem, kas ziņoja par vispārējām bažām par vīrusa inficēšanu ceļojuma laikā (84%). Un no pasākumiem, ko ceļotāji bija gatavi veikt, lai pielāgotos ceļošanai pandēmijas laikā vai pēc tās, tikai 17% ziņoja, ka būtu gatavi iziet karantīnu.
“Karantīna ir pieprasījuma slepkava. Robežu turēšana slēgtu paildzina sāpes, radot ekonomiskas grūtības, kas pārsniedz aviokompāniju iespējas. Ja valdības vēlas atsākt savas tūrisma nozares, ir nepieciešami alternatīvi uz risku balstīti pasākumi. Daudzas no tām ir iekļautas ICAO pacelšanās vadlīnijās, piemēram, veselības pārbaude pirms izbraukšanas, lai atturētu cilvēkus ar simptomiem no ceļošanas. Aviokompānijas palīdz šiem centieniem ar elastīgām pārrezervēšanas politikām. Šajās pēdējās dienās mēs esam redzējuši, ka Apvienotā Karaliste un ES ir paziņojušas par risku balstītiem aprēķiniem savu robežu atvēršanai. Un citas valstis ir izvēlējušās testēšanas iespējas. Kur ir vēlme atvērties, ir veidi, kā to darīt atbildīgi,” sacīja de Žuniaks.
#rebuildtravel
