Kraistčērčas tetraplēģisks ir spiests maksāt tūkstošiem dolāru par aprūpētāju lidojumā, jo Air New Zealand darbinieki nevar palīdzēt viņam sēsties.
Alans Pulārs sacīja, ka viņam bija jāmaksā par aprūpētāju, lai viņš nākammēnes kopā ar viņu un viņa sievu lidotu uz ASV, jo Air New Zealand nenodrošinās darbiniekus, kas viņu ieceltu un izkāptu no sēdekļa.
62 gadus vecais Pullars ir bijis ratiņkrēslā, kopš viņš 20 gadu vecumā salauza kaklu regbija skriešanās laikā.
Viņa meita Džesa nākamajā mēnesī absolvēs Bostonas koledžu. Viņš un sieva Barbara plānoja ceļojumu uz ASV, lai viņu satiktu, taču tas bija jāsamazina, jo radās papildu izdevumi par aprūpētāja uzņemšanu.
Pullar bez problēmām bija lidojis ar Singapore Airlines un dažām Eiropas aviokompānijām. Viņa ratiņkrēsls nevarēja ietilpt lidmašīnu ejās, taču vai nu aviokompānijas darbinieki, vai lidostas ugunsdzēsēji bija noorganizējuši viņu pacelt savā vietā, viņš sacīja.
Air New Zealand un Qantas, abas ar tiešajiem reisiem uz ASV, bija atteikušās sniegt pakalpojumu klientiem invalīdiem.
"Tā ir vienkārša lieta, taču tā ir problēma un dārga problēma," sacīja Pullars. "Es tikai vēlos to citiem. Es varu atļauties ņemt aprūpētāju, bet daudzi cilvēki nevar, un divas nedēļas tā ir liela nauda.
Tas bija kaitinoši, ka miljoniem dolāru tika iztērēti autobusiem, ratiņkrēslu rampām un invalīdu tualetēm, taču kaut ko tik vienkāršu nevarēja atrisināt, viņš sacīja.
"Mums vajadzētu būt tiesībām ceļot, jo īpaši ar mūsu pašu aviokompāniju," sacīja Pulārs.
Lidmašīnā viņam nebija vajadzīgas tualetes vai papildu palīdzība, tāpēc nebija vajadzības pēc aprūpētāja būt kopā ar viņu.
Barbara Pulara sacīja, ka, maksājot par papildu personu, kas dotos ceļojumā, pāris nevarēs darīt citas lietas, ko viņi šogad plānoja.
"Tā ir vēl viena lieta, ar kuru jums jācīnās, jo esat invalīds," viņa teica.
Viņa sacīja, ka viņu otra meita Emīlija dzīvoja Oklendā, taču viņi nevarēja ierasties aviokompānijas noteikumu dēļ.
Air New Zealand komunikācijas izpilddirektors Andrea Deils sacīja, ka aviokompānijas politika ir "paredzēta, lai līdz minimumam samazinātu personāla un klientu savainojumu risku, veicot manuālu pacelšanu".
"Klientiem, kas ceļo uz ārzemēm, atbalsta personai ir jāpavada kāds, kurš pats nevar pārsēsties uz savu vietu vai no tās un kuram ir nepieciešams manuāls pacēlājs," viņa sacīja.
"Šī atbalsta persona ir nepieciešama, atzīstot garāko lidojuma laiku un papildu personīgo atbalstu, kas, iespējams, būs nepieciešams visa lidojuma laikā gan personiskajām vajadzībām, gan arī jebkurai iespējamai gaisa kuģa avārijas situācijai, kurā būtu nepieciešama evakuācija."
stuff.co.nz
