Lielākais jūras rezervāts pasaulē, ko izveidojusi Apvienotā Karaliste

LONDONA — Lielbritānija ceturtdien paziņoja, ka izveidos pasaulē lielāko jūras rezervātu, aizliedzot zveju Apvienotajai Karalistei piederošajā arhipelāgā Indijas okeānā — 55 salu kopā ar aptuveni akva

Lielbritānija ceturtdien paziņoja, ka izveidos pasaulē lielāko jūras rezervātu, aizliedzot zveju Apvienotajai Karalistei piederošajā arhipelāgā Indijas okeānā — 55 salu kopu, kas atrodas aptuveni ceturtdaļmiljona kvadrātjūdžu platībā no okeāna.

Ārlietu ministrs Deivids Milibends sacīja, ka komerciālā zveja ap Čagosas salām tiks apturēta, lai nodrošinātu zinātnisku izpēti un koraļļu rifu un aptuveni 60 apdraudētu sugu saglabāšanu.

Viņa ministrija uzstāja, ka šis solis neietekmēs operācijas Djego Garsijas salā, kuru Lielbritānija iznomā ASV armijai izmantošanai kā bāzi. Milibends 2008. gadā sacīja likumdevējiem, ka ASV novēloti informēja Lielbritāniju, ka tās izmantojušas Djego Garsiju kā pieturu CIP ārkārtas pārsūtīšanas lidojumiem.

Dabas aizsardzības grupas un zinātnieki atzinīgi novērtēja soli aizsargāt ūdeņus ap salām, kas, domājams, ir daži no pasaules tīrākajiem okeāniem, un apgalvoja, ka tas kļūs tikpat nozīmīgs pētniecībā kā Lielais Barjerrifs vai Galapagu salas.

"Teritorija piedāvā plašas iespējas pētniecībai visās okeanogrāfijas, bioloģiskās daudzveidības un daudzos klimata pārmaiņu aspektos, kas ir Apvienotās Karalistes zinātnes galvenie pētniecības jautājumi," ceturtdien sacīja Milibends, paziņojot par lēmumu.

Pusceļā starp Āfriku un Dienvidaustrumāziju Čagosas salas Lielbritānijas valdībai bieži ir bijušas pretrunīgas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskata ilgstošu apelācijas sūdzību, ko iesnieguši čagosieši, kuri no 1967. līdz 1973. gadam tika izlikti no mājām uz tuvējo Maurīciju, lai atbrīvotu vietu militārajai bāzei. Salu iedzīvotāji vēlas atgriezties savās bijušajās mājās.

"Šī jūras rezervāta izveide ir pirmais solis ceļā uz labākas un ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanu Čagosas salām," sacīja Greenpeace aktīvists Villijs Makenzijs. "Taču šajā nākotnē jāietver taisnīguma nodrošināšana Chagossian tautai un Djego Garsijas militārās bāzes slēgšana un aizvākšana."

Milibands sacīja, ka aizsargājamā zona aptvers 210,000 544,000 kvadrātjūdzes (220 1,000 kvadrātkilometru) okeāna, kurā dzīvo aptuveni 33 koraļļu veidi, XNUMX zivju sugas un XNUMX dažādi jūras putni.

Čagosas vides tīkls — okeāna zinātnieku koalīcija — paziņoja, ka šī teritorija aizstās Papahanaumokuakea jūras nacionālo pieminekli Havaju salās kā pasaulē lielāko jūras rezervātu.

Milibends sacīja, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot kontroli pār teritoriju Maurīcijai, "kad tā vairs nebūs vajadzīga aizsardzības nolūkos", taču nav norādījusi nekādu laika grafiku.

Saskaņā ar Djego Garsijas nomas noteikumiem ASV militārpersonas var palikt salā vismaz līdz 2036. gadam.

<

Par autoru

Linda Hohnholca

Galvenais redaktors vietnei eTurboNews atrodas eTN galvenajā mītnē.

Kopīgot ar...