Dominikānas Republikas prezidents uzstājas konferencē par partnerību ilgtspējīga tūrisma jomā

Viņa Ekselences Dominikānas Republikas prezidenta Lic. Danilo Medina konferencē par partnerībām ilgtspējīgam tūrismam:

Godājamais lords Endrjū Holness!
Jamaikas premjerministrs;

Godājamais Alens Častanē kungs!
Sentlūsijas premjerministrs;

Godājamais lords Talebs Rifai,
Pasaules Tūrisma organizācijas ģenerālsekretārs;

Cienījamā Sesīla Frumana kundze!
Tirdzniecības un globālās konkurētspējas prakses direktors Pasaules Bankas vārdā;

Godājamais lords Aleksandrs Meira Da Rosa,
Amerikas Attīstības bankas viceprezidents Latīņamerikas un Karību jūras reģiona jautājumos;

Cienījamie sadarbības institūciju deputāti par šīs konferences organizēšanu;

Klātesošie godājamie dažādu starptautisko delegāciju locekļi;

Cienījamie Jamaikas valdības locekļi;

Dāmas un kungi,

Man ir prieks būt šeit, šajā skaistajā Montegobejas pilsētā, un ir tas gods apmeklēt to, kas dominikāņiem ir un vienmēr būs Jamaikas māsas tauta.

Es vēlos pateikties godājamajam premjerministram Endrjū Holnessam par viņa personīgo uzaicinājumu un šīs konferences par partnerību ilgtspējīgam tūrismam organizēšanu.

Kā zināms, tūrisms ir viens no tiešākajiem veidiem, kā iepīt saiknes starp cilvēkiem, veicinot ideju un pieredzes apmaiņu.

Un tas ir arī veids, kā izveidot sakarus starp valstīm, kuras vēl nesen nebija zināmas, bet kurām var būt liela kopīga nākotne.

Es šeit redzu daudzus šīs lielās globālās apmaiņas vadītājus, es redzu lielos tūrisma sektora veicinātājus, gan valsts, gan privāto.

Un tas mani iepriecina, jo tūrisms, kā arī pieredzes radītājs, ir lielisks attīstības virzītājspēks valstīm, kas to uzņem.

Patiesība ir tāda, ka tikai sešās desmitgadēs tūrisms no nelielas luksusa nozares ir kļuvis par globālu masu parādību.

Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas datiem 1950. gadā tūrisms pasaules mērogā pārvietojās par 2 miljardiem dolāru, 2000. gadā tas sasniedza 495 miljardus dolāru un, sekojot šai augšupejošai paātrinājuma līknei, 2015. gadā sasniedza jau triljonu un puse dolāru. Tas veido 10% no pasaules iekšzemes kopprodukta.

2016. gadā pasauli apceļoja vairāk nekā 1.2 miljardi tūristu, un saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas datiem par 2030. gadu tiek prognozēts, ka tiks sasniegts 1.8 miljardi cilvēku.

Lai sniegtu priekšstatu, tas nozīmē, ka tūrisms pasaules eksportā 2015. gadā ieņēma trešo vietu pēc degvielas un ķīmiskajiem produktiem un apsteidzot automobiļu preces un pārtiku.

Īpaši svarīgi tas ir mazāk attīstītajām valstīm, kur tūrisms veido aptuveni 7% no preču eksporta un 30% no pakalpojumu eksporta.

Tāpēc šīs parādības ekonomiskā ietekme ir tik liela, ka tieši vai netieši tā ir atbildīga par aptuveni vienu no desmit darbavietām pasaulē, radot progresa iespējas visu platuma grādu valstīm.

Ja analizējam šo tūrisma pieaugumu pa reģioniem, redzam, ka pagājušajā gadā Āzija un Klusā okeāna reģions pieauga par 9%, kam sekoja Āfrika ar pieaugumu par 8%, un Amerika, kas pieauga par 3%.

Eiropā, kas ir visvairāk apmeklētais reģions pasaulē un līdz ar to arī konsolidētākais tirgus, izaugsme bija 2%, un vienīgais reģions, kas zaudēja apmeklētājus, 4%, bija Tuvie Austrumi reģiona politiskās nestabilitātes dēļ.

Īsāk sakot, tūrisms ir izcēlies ar praktiski nepārtrauktu izaugsmi laika gaitā, neskatoties uz neregulārām krīzēm, vienmēr demonstrējot savu spēku un noturību kā ienākumu gūšanas avotu.

Protams, ne mazāk patiesi ir tas, ka šāda veida eksponenciālo izaugsmi pavada arī citi izaicinājumi un draudi. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs apstātos, lai pārdomātu.

Dāmas un kungi,

Šo 2017. gadu, kas tuvojas beigām, Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja par Starptautisko ilgtspējīga tūrisma gadu attīstībai.

Lēmums, ko mēs svinam un kas ir būtiski veicinājis vajadzību domāt ilgtermiņā un atzīt, ka šīs nozares nākotni nevajadzētu atstāt improvizācijas ziņā.

Kopš Starptautiskā ilgtspējīga tūrisma gada sākuma ik mēnesi dažādās pasaules daļās ir notikuši desmitiem decentralizētu pasākumu, taču tie visi ir saistīti ar kopīgu mērķi.
Panākt, ka šī augošā un iespēju pilnā nozare arvien vairāk orientējas uz ilgtspējīga tūrisma definīciju. Tas ir, uz tūrismu, kas uztur līdzsvaru starp sociālajām, ekonomiskajām un ekoloģiskām interesēm; tūrisms, kas apvieno saimnieciskās un atpūtas aktivitātes, lai censtos saglabāt dabas un kultūras vērtības.

Pārrunātās tēmas ir daudz, dažādas un interesantas. No kūrortu un gastronomiskā tūrisma nākotnes līdz komunikācijas lomai ilgtspējīgā tūrismā, savvaļas dabas un piekrastes saglabāšanas iniciatīvās vai nepieciešamībai nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti pieejamu tūrismu. Šis kalendārs ir pulcējis tūrisma uzņēmējus no visas pasaules un dažāda lieluma, no nevalstiskajām organizācijām, akadēmiķus, ierēdņus un tehniķus no daudzpusējām institūcijām.

Papildus reģionālo komisiju un Ģenerālās asamblejas sēdēm notika arī plašāka mēroga aktivitātes.

Piemēram, Manilā notika Pasaules konference par ilgtspējīga tūrisma statistiku, kas ir būtiska, ja vēlamies iegūt objektīvus datus, lai virzītos uz saviem mērķiem.

Septembrī Monreālā notika Pasaules konference par ilgtspējīgu tūrismu attīstībai un mieram, un Madridē notika apaļā galda sanāksme par ilgtspējīgu pilsētu tūrismu, kas neapšaubāmi interesē lielākās Eiropas galvaspilsētas, bet arī jaunietekmes valstis, kas cenšas dažādot savu piedāvājumu.

Turklāt pirms Starptautiskā ilgtspējīga tūrisma gada noslēguma mums joprojām ir darba kārtībā Pasaules konference UNWTO un UNESCO tūrisma un kultūras jautājumos Omānas Sultanāta Maskatas pilsētā.

Piedalīties vienā vai otrā veidā šajās aktivitātēs, darbnīcās un semināros ir bijusi un ir lieliska iespēja tūkstošiem cilvēku, kas saistīti ar tūrisma pasauli, kā arī dažādiem lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem dalībniekiem.

Pateicoties šī gada Starptautiskā ilgtspējīga tūrisma svinībām, mūsu rokās ir nodotas daudzas zināšanas, pieredze, pētījumi, dati un iespējas.

Mums ir pavērusies lieliska iespēja kopīgi pārdomāt ilgtermiņā un jau tagad sākt plānot konkrētus pasākumus, kas liks mums veidot tūrisma nozari, kuru vēlamies atstāt nākamajām paaudzēm.

Mums ir vajadzīgs tūrisms, kas ņem vērā vietējo lēmumu pieņemšanu, radot darbavietas kopienām un respektējot viņu identitāti un intereses.

Mums ir vajadzīgs tūrisms, kas veicina cieņu visos tā veidos, kas nekļūst par ieguves nozari un kura ieguvumi tiek sadalīti līdzsvaroti.

Un es saprotu, ka šis Starptautiskais ilgtspējīga tūrisma gads nodrošina mūs ar instrumentiem, lai mobilizētu valdības, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, lai kopīgi strādātu šo mērķu sasniegšanai.

Mūsu misija tagad ir tāda, ka šī gada beigas ir tikai sākums.

Daudz intensīvākas un koordinētākas valsts, reģionālās un pasaules darba programmas sākums, lai virzītos uz tūrisma nākotni.

Šajā ziņā mēs uzskatām par pozitīvu, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programma un ilgtspējīgas attīstības mērķi ilgtspējīgu tūrismu uzskata par vienu no saviem mērķiem.

Vēlos arī uzsvērt, ka šis tūrisma pārveides mērķis nav jāuztver kā krasa esošā modeļa pārrāvums. Es saprotu, ka patiesībā tam, kam jānotiek, ir dabiska evolūcija.

Piemēram, Karību jūras reģiona valstis nepārstās apmeklēt, lai baudītu sauli un pludmali. Galu galā tā ir viena no mūsu lieliskajām atrakcijām.

Tomēr mēs zinām arī to, ka šai pieredzei varam pievienot daudzus citus. Varam piedāvāt piedzīvojumu tūrismu, ekoloģisko tūrismu, vēsturisko un kultūras tūrismu, kulināro tūrismu, reliģisko tūrismu un veselības tūrismu. Īsāk sakot, bezgalīgs iespēju saraksts, kas sniedzas daudz tālāk.

Bet turklāt tiem instrumentiem, kas mums ir šobrīd, ir jāļauj mums izvērtēt un plānot turpmāko attīstību, ko īstenosim katrā vietā, un tās sekas visās jomās.

Mums tas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas un vides ilgtspējību un lai tūrisma ieņēmumi sasniegtu lielāku skaitu kopienu.

Mums ir jāapmierina pašreizējo tūristu un miljoniem cilvēku, kas dzīvo tūrismā, vajadzības, taču mums ir jānodrošina arī pārējo iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās vajadzības, kā arī mūsu trauslo ekosistēmu kultūras un ekoloģiskā integritāte, kas galu galā ir mantojumu, ko atstāsim nākamajām paaudzēm.
Manā valstī, Dominikānas Republikā, tāpat kā daudzās citās pasaules daļās, joprojām ir daudz reģionu ar īpašiem dabas un kultūras objektiem, kas vēl nav pilnībā attīstīti, piemēram, republikas dienvidrietumi un ziemeļrietumi.

Taču mēs zinām, ka šajās vietās mums ir jāliek likmes uz ilgtspējīgu, zema blīvuma tūrismu. Pieredze, kas uztur līdzsvaru starp sociālajām, ekonomiskajām un ekoloģiskajām interesēm.

Jo turklāt arvien vairāk tūristu apzinās nepieciešamību integrēt savu brīvdienu pieredzi ar apkārtnes dabas un kultūras vērtību saglabāšanu.

Apņemšanās nodrošināt tūrisma ilgtspējību visos tā veidos dos labumu no visiem viedokļiem, un, man nav šaubu, tas būs arī mūsu tautu ienākumu un attīstības avots.

Klātesošajiem pievienojas kopīgas iespējas un, kāpēc ne, arī lieli globāli izaicinājumi.

Problēmas, kurās tūrisms paradoksālā kārtā var būt gan vainu pastiprinošs faktors, ja tas tiek nepareizi apstrādāts, gan risinājums, ja tas tiek pārvaldīts labi.

Reaģējot uz veselības problēmām, piemēram, Zikas uzliesmojumu vai dabas katastrofām, piemēram, viesuļvētrām vai plūdiem, vajadzētu atgādināt par nepieciešamību pēc pastāvīgas plānošanas un koordinācijas starp mūsu valstīm.

Tādā pašā veidā mums ir pienākums strādāt kopā, meklējot reģionālus risinājumus kopīgām problēmām, piemēram, atkritumu apsaimniekošanai, tīras enerģijas ražošanai vai mūsu jūru un okeānu saglabāšanai.

Un, protams, mums ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai gan mūsu valstis, gan mūsu tūrisma nozare būtu pilnībā gatavas pielāgoties klimata pārmaiņām.

Tāpēc esam gandarīti, ka tūrisma nozare ir apņēmusies sasniegt mērķi samazināt CO2 emisijas par 5%.

Faktiski šajā nākamajā dienā 29, mana valsts Dominikānas Republika rīkos semināru par tūrisma lomu Starptautiskās klimata iniciatīvas ietvaros.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mums būtu vienota balss tādos forumos kā “One Planet” augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks Parīzē par klimata pārmaiņām, jo ​​īpaši visneaizsargātākajās valstīs.

Ir pienācis laiks pasaulei uzzināt grūtības, kas mums jāpārvar, saskaroties ar arvien biežākām dabas katastrofām, un atbalstīt mūs seku mazināšanā un atjaunošanā.

Dāmas un kungi,

Pirms šīs iejaukšanās pabeigšanas es vēlos pievērst uzmanību mūsu Karību jūras reģionam.
Pagājušajā gadā saņēmām lieliskas ziņas.
Tūrisms Karību jūras reģionā pieauga straujāk nekā vidēji pasaulē, un tā rezultātā mēs pirmo reizi pārsniedzām 25 miljonus apmeklētāju.
Viss liecina, ka 2017. gads būs astotais nepārtraukta tūrisma pieauguma gads pēc kārtas Karību jūras reģionā ar stabiliem 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un viss liecina, ka šī tendence turpināsies.

Karību jūras reģiona gadījumā tas ir ļoti svarīgi, jo pašlaik mēs esam reģions, kas visvairāk ir atkarīgs no tūrisma ienākumiem savā ekonomikā.

Piemēram, Dominikānas Republikā tūrisms ražo vairāk nekā 25% no mūsu ekonomikas radītajām valūtām.

Tāpēc mēs esam ļoti lielas iespējas priekšā. It īpaši, ja varam pozicionēt “Karību jūras reģionu” kā vienotu galamērķi globālajā tirgū.

Tas, protams, nenozīmē, ka mēs, dominikāņi, beigsim reklamēt Dominikānas Republiku vai ka jamaikieši pārtrauks reklamēt Jamaiku kā galamērķi.

Tas vienkārši ir jāatzīst, ka tālāk ir lielāks tirgus. Ir kāds apmeklētājs, kurš vēlas savā ceļojumā uzkrāt vairāk nekā vienu pieredzi, iepazīt mūsu kultūru bagātību un daudzveidību un izmantot savu vizīti šajā pasaules malā, lai ceļotu uz dažādām vietām.

Tas mums paver, kā jūs labi zināt, plašu telpu tam, ko tehniskajā valodā sauc par vairāku galamērķu tūrismu.

Dominikānas Republikai, Trinidādai un Tobāgo, Barbadosai, Jamaikai, Sentlūsijai, Kubai, Puertoriko un visām salām, kas veido šo skaisto reģionu, ir milzīgs potenciāls, ja mēs spēsim izveidot piedāvājumu tīklu, kas ļauj klientiem izpētīt visus apskates objektus tas papildina Karību jūras reģiona piedāvāto klimatu, kultūru un pieredzi.

Šajā ziņā šodien mana valsts ar Jamaiku ir parakstījusi vairāku galamērķu tūrisma sadarbības līgumu, lai stiprinātu šo kopīgo piedāvājumu. Protams, mūsu mērķis ir, lai tam sekotu daudzi citi līgumi starp Karību jūras reģiona valstīm, kas ļauj mums pilnībā attīstīt mūsu potenciālu.

No valdību puses mēs varam daudz darīt, lai veicinātu tūrismu reģionā: atvērtas debesis, migrācijas atvieglošana, labākas un efektīvākas lidostas un nodokļu atvieglojumi un, protams, kopīga veicināšana.

Tāpat daudz ko var sākt darīt arī privātais sektors: ceļojumu rīkotājiem, ceļojumu aģentūrām, aviokompānijām, kuģniecības kompānijām un citiem dalībniekiem būtu jāredz lielais ieguvums, ko viņi var gūt, ja tie jau sāk izstrādāt pievilcīgus produktus, kas paredzēti vairākiem galamērķiem.

Draugi,

Mūsu valsts, varētu teikt, ir ekstraverta valsts. Un tas ir ne tikai mūsu cilvēku prieks un viesmīlība uzņemt ārzemniekus, bet arī mūsu vēlme paplašināt savu redzesloku.

Mēs, dominikāņi, deram par atvērtību pasaulei, bet galvenokārt uz sadarbību un kopīgu darbu, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Mēs vēlamies sadarboties ar jums visiem, lai tūrisma nozari pārveidotu ne tikai par izaugsmes dzinējspēku, bet arī par ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēku.

Liksim uz spēles visas mūsu labākās vērtības, lai tūrisms būtu ne tikai vairāk nodarbinātības, bet arī formāla un kvalitatīva nodarbinātība mūsu tautu progresam.

Būsim ne tikai vairāk valūtas un ienākumu, bet sabalansēti ieņēmumi visās nozarēs un visā teritorijā.

Mums visiem šeit klātesošajiem ir pienākums ne tikai piedalīties, bet arī vadīt šīs tūrisma pārveides.

Nešaubieties: jūsu prioritātes ir arī Dominikānas Republikas prioritātes.

Mēs turpināsim derēt par tūrismu, kas atspoguļo trīs Apvienoto Nāciju Organizācijas piedāvātās vērtības: ceļojiet, baudiet un cienīsim.

Liels paldies!