Kadri apdraud radikālismu Pakistānā vai visu valsts struktūru?

ISLAMABADA, Pakistāna (DND) — Pakistānā tiek rakstīta jauna politiskā vēsture, jo tūkstošiem cilvēku pēdējās četras dienas sēž ārpus tās parlamenta, mierīgi sēžot.

ISLAMABADA, Pakistāna (DND) — Pakistānā tiek rakstīta jauna politiskā vēsture, jo tūkstošiem cilvēku pēdējās četras dienas sēž ārpus tās parlamenta, mierīgi sēžot. Sievietes, meitenes, bērni, vīrieši un zēni visi kopā sēž uz ceļa Islamabadā, kur naktī temperatūra pazeminās līdz 0 grādiem pēc doktora Tahirula Kadri mērenās islāmistu reliģiski politiskās partijas aicinājuma.

Tehreek-e-Minhaj ul Quran prasības ietver parlamenta atlaišanu pirms gaidāmajām vispārējām vēlēšanām un pagaidu valdības izveidošanu, kurā būtu visas sabiedrības ieinteresētās puses, nevis tikai parlamentā klātesošās partijas. Viņš arī pieprasa likvidēt Pakistānas vēlēšanu komisiju, lai izveidotu jaunu vēlēšanu komisiju. Gan sēdošā valdība (Valsts kases soliņi), gan opozīcija parlamentā uzskata, ka Dr. Qadri prasības ir pret konstitūciju, un Pakistānas konstitūcijā šādām prasībām nav vietas. Doktors Kadri Pakistānas parlamentu sauc par viltus, korumpētu, nekompetentu un bezjēdzīgu un apgalvo, ka valsti pārvalda radikāli spēki un teroristi, un līderi izbauda savu dzīvi, nevis risina šos jautājumus un nodrošina mieru un godīgu valsts pārvaldību.

Šo sēdi atbalsta šiītu kopiena valstī, kurā notiek radikālo vahabu un salafi reliģisko grupu, tostarp talibu, tīrīšana un genocīds.

Trešdien sarunājoties ar Dispatch News Desk (DND) no sava speciāli un šim nolūkam uzbūvētā, bunkuram līdzīgā karavāna, Dr. Kadri uzskatīja, ka Pakistānas Augstākās tiesas norādījumiem arestēt premjerministru Radža Pervaizu Ašrafu nav nekāda sakara ar viņa partijas gājiens, taču uzskatīja, ka tas bija pareizs Augstākās tiesas solis izdot rīkojumus par premjerministra apcietināšanu korupcijas lietā.

Pakistāna piedzīvo vissmagāko politisko krīzi, kur akciju tirgus otrdien sabruka, un cilvēki pirmo reizi pulcējas un protestē pret šiītu kopienas nogalināšanu, kamēr parlamentu ieskauj tūkstošiem protestētāju, kuriem nebija nodoma pamest galvaspilsētu Islamabada, ja vien iespējamā korumpētā valdība nepamet valdību. Dr. Kadri savā uzrunā tūkstošiem dalībnieku pie Parlamenta nama sacīja, ka ir neizbēgami izvilkt korumpētos līderus no valdības, jo valsts nevarēs uzplaukt, ja vien šie valdnieki neatkāpjas. TMQ vadītājs sacīja, ka šajā garajā gājienā notiks revolūcija, un korumpētajiem politiķiem vairs nebūs vietas, kur palikt valdībā. Kadri uzskata, ka viņš ir izvirzījis tikai trīs prasības, bet ceturtā attiecas tikai uz īstenošanas mehānismu. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka, ja viņu prasības netiks izpildītas, viņi neatkāpsies.

Pārsteidzoši, ka bijušais pasaules kriketa spēlētājs un savas partijas priekšsēdētājs Imrans Hans ir paudis atbalstu šiītu kopienai un doktoram Kadri, lai gan Imrans Khans pagātnē tika uzskatīts par talibu atbalstītāju. Imrans Khans ir pieprasījis attīrīt šos elementus, kas nogalina šiītus visā valstī. Kad Dispatch News Desk (DND) viņa preses konferences laikā Lahorā jautāja, ka Taliban sastāvdaļa - aizliegtais Lashkar-i-Jhangvi apģērbs ir uzņēmies atbildību par 110 Hazara Shia kopienas cilvēku nogalināšanu Kvetā - Imranā. Khans uzskatīja, ka ikviens, kas bija iesaistīts šiītu kopienas genocīdā, ir jākontrolē un jāsoda. Šī bija pirmā reize, kad Imrans Khans kritizēja Taliban faktoru.

Hazāru šiītu kopiena trīs dienas neapglabāja savus mirušos cilvēkus, pieprasot izformēt Beludžistānas provinces valdību un saspiest gubernatoru Raju, protestējot pret pastāvīgo šiītu slepkavību Beludžistānas un Pakhtun Khawa provincēs.

Papildus genocīda izbeigšanai Hazara šiīti vēlējās veikt militāras operācijas pret tādiem aizliegtiem tērpiem kā Sipah-e-Sahaba un Lashkar-e-Jhangvi. Apsūdzot valsti aparteīda politikā pret Hazāru šiītiem, kuri jau vairākus gadus ir kļuvuši par nerimstošu sektantu uzbrukumu upuriem, daži kopienas locekļi pieprasa armijas pārņemšanu provinci, bet citi atklāti kritizē drošības iestādi par to, ka tā ir atļāvusi tai. pilnvaras veikt šādu “genocīdu”. Armijas avoti uzskata, ka situācija ar Indiju atkal ir kļuvusi saspringta un Pakistānas armija nevar iesaistīties Beludžistānā vai Ziemeļvaziristānā, kas ir Taliban darbības centri.

Pakistānas žurnālistu grupa ļoti labi apzinās Dr. Tahirul Qadri, kurš ir Kanādas pilsonis un kurš Pakistānā ieradās no Kanādas, kur viņš kopš tā laika dzīvo, protesta kustības laiku.

Politologi uzskata, ka cilvēku reakcija ir nevis pret demokrātiju, bet gan pret sliktu pārvaldību un nepārtrauktu vardarbību valstī. Uz jautājumu komentēt smago politisko situāciju Pakistānā, vecākais politikas analītiķis un vadošā televīzijas kanāla Aab Takk ziņu un aktualitāšu direktors Nasirs Beigs Čughtajs sacīja: “Es domāju, ka Pakistāna veido savu demokrātiju, un šajā procesā mēs saskarsies ar konservatīvākiem un diktatūru atbalstošiem elementiem.

"No otras puses, iespējamā ASV izstāšanās no Afganistānas var izraisīt lielākus nemierus Pakistānā. Tomēr spēcīgas Pakistānas recepte turpmākajās dienās joprojām būs demokrātija un laba pārvaldība.

Politiskā, kā arī sociālā situācija Pakistānā ar katru dienu kļūst nepastāvīga, un pozitīvs aspekts ir tas, ka cilvēki tagad iznāk no savām mājām kā situācija Tehriras laukumā, pieprasot taisnīgumu pret terorismu un politisko situāciju.

The Vigilan redaktors un vecākais žurnālists Muhammads Ajubs uzskatīja, ka Pakistāna var izkļūt no šī satricinājuma, ja gaidāmās vēlēšanas notiks godīgos un brīvos apstākļos.

Dr Qadri nodibināja Minhaj-ul-Qur'an 1981. gadā un nodibināja tās galveno mītni Lahorā. Mazāk nekā 30 gadu laikā Minhaj-ul-Qur'an ir paplašinājies un izplatījies vairāk nekā 90 valstīs visā pasaulē, un tā visaptverošās un visaptverošās darbības sfēras - izglītības, sociālā, kultūras un garīgā - ziņā - Minhaj. -ul-Qur'an, iespējams, ir viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām pasaulē.

Lielākās politiskās partijas un radikālās reliģiskās partijas apsūdz Dr. Qadri par to, ka viņu sponsorē rietumu lielvaras, jo galvenais finansējums viņa skolām tiek saņemts no Eiropas valstīm, un viņš pieņēma Fatvu (reliģisko dekrētu) pret Taliban, kā arī veicina starpreliģiju saskaņu.

Talibi viņu uzskata par ASV slieksni, savukārt mērenie uzskata viņu par tolerantu, kurš vada vienu no lielākajiem izglītības iestāžu tīkliem Pakistānā, sēžot ārzemēs ar ārvalstu finansējumu. Viņš ir Minhaj izglītības biedrības dibinātājs, kas Pakistānā ir izveidojis vairāk nekā 570 skolas un koledžas. Viņš ir arī Minhaj Labklājības fonda dibinātājs, humānās un sociālās labklājības organizācija, kas darbojas visā pasaulē. Viņš ir dažādu Minhaj-ul-Qur'an forumu dibinātājs, tostarp Minhaj-ul-Qur'an Ullama padome, Minhaj-ul-Qur'an Sieviešu līga, Minhaj jauniešu līga, Mustafavi studentu kustības un musulmaņu kristiešu dialogs. Forums.

www.dnd.com.pk
www.dispatchnewsdesk.com

KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:

  • Qadri was of the view that directions of the Pakistan Supreme Court to arrest Prime Minister Raja Pervaiz Ashraf had nothing to do with the march of his party but maintained that it was a right step of the Supreme Court to pass orders for the arrest of the Prime Minister in a corruption case.
  • Pakistan is facing its worst political crises where the share market crashed on Tuesday, and people are gathering and protesting for the first time against the killing of the Shia community while parliament is surrounded by thousands of protestors who had no intention to leave the capital city of Islamabad unless the alleged corrupt government did not leave the government.
  • When asked during his press conference in Lahore by the Dispatch News Desk (DND) that a component of the Taliban – the banned outfit of Lashkar-i-Jhangvi has taken responsibility for the killing of 110 persons of the Hazara Shia community in Quetta –.

<

Par autoru

Linda Hohnholca

Galvenais redaktors vietnei eTurboNews atrodas eTN galvenajā mītnē.

Kopīgot ar...