Laupītāji izlaupa Berlīnes Stasi muzeju tikai dažas dienas pēc Drēzdenes rotu nolaupīšanas

Laupītāji Berlīnes Stasi muzejā nokļuva dažas dienas pēc Drēzdenes juvelierizstrādājumu nolaupīšanas
Laupītāji izlaupa Berlīnes Stasi muzeju tikai dažas dienas pēc Drēzdenes rotu nolaupīšanas

Acīmredzot Vācijas muzeji piedzīvo apgrūtinātu situāciju, kad pat kādreiz visuresošās un draudīgās Austrumvācijas slepenpolitiskās policijas jeb Stasi slava nespēj pasargāt savus eksponātus no zagļu lipīgajiem pirkstiem.

A bēdīgi slavenās Austrumvācijas slepenpolicijas muzejs, kas atrodas bijušajā Stasi galvenajā mītnē Berlīnes austrumu rajonā Lihtenbergā, tika aplaupīts sestdienas vakarā vai agrā svētdienas stundā, teikts policijas paziņojumā. Muzejs kļuva par nekaunīgas laupīšanas upuri tikai nedēļu pēc tam, kad zagļi no Drēzdenes Zaļās velves nozaga nenovērtējamus artefaktus. Šoreiz noziedznieki iztika arī ar rotaslietām un medaļām.

Kā ziņo Berlīnes policija, zaglis vai zagļi ēkā ielauzušies pa otrā stāva logu, izsituši vairākas vitrīnas un aizmukuši ar vērtīgiem militāriem rotājumiem un dārglietām.

Viņiem acīmredzot bija arī daudz laika, lai aizbēgtu; zādzību muzeja darbinieks atklāja tikai svētdienas rītā. Iebrucēju identitātes vai pat precīzs to skaits joprojām nav zināmas.

Pretēji tam, ko varētu domāt, muzejā, kas dokumentēja bēdīgi slavenās slepenpolicijas vēsturi, atradās ne tikai daudz vēsturisku dokumentu, bet arī dažas augstvērtīgas relikvijas, piemēram, augstākie Austrumvācijas un Padomju Savienības valsts apbalvojumi, uz kuriem īpaši vērsās zagļi.

Muzejam nozagto priekšmetu vidū ir Patriotiskā nopelnu ordenis zeltā, Ļeņina ordenis un Padomju Savienības varoņa ordenis, kā arī Kārļa Marksa ordenis, kas ir augstākais pagodinājums Austrumvācijā, vietējiem pastāstīja muzeja direktors Joergs Drīzelmans. plašsaziņas līdzekļi. Saskaņā ar ziņojumiem daži no šiem rotājumiem, ko novērtējuši kolekcionāri, varētu tikt izsolīti par tūkstošiem eiro.

Zagļi bez dekorācijām izrāvuši arī dažas Stasi atņemtas rotaslietas, piemēram, laulības gredzenus, gredzenus ar dārgakmeņiem un pērlēm, kā arī pulksteni un rokassprādzi. Drīzelmans sacīja, ka pilns laupīšanas nodarīto zaudējumu apmērs vēl nav noteikts. Tomēr viņš arī atzīmēja, ka daži no nozagtajiem priekšmetiem patiesībā bija kopijas, nevis oriģināli.

"Vienmēr ir sāpīgi, kad kāds ielaužas. Mūsu drošības sajūta ir būtiski traucēta," žurnālistiem sacīja režisors. “Tie nav lieli dārgumi. Tomēr mēs esam vēstures muzejs un negaidām, ka kāds tajā ielauzīsies.

"Mēs neesam Zaļā velve," sacīja Drīzelmans, atsaucoties uz citu augsta līmeņa muzeja aplaupīšanu, kas Vāciju satricināja mazāk nekā nedēļu pirms viņa paša muzeja piemeklēja tādu pašu likteni.

Nodēvēta par lielāko laupīšanu kopš Otrā pasaules kara, novembra beigās Drēzdenē pastrādātajā nekaunīgajā noziegumā divi laupītāji ielauzās glabātavā, kurā glabājās nenovērtējamu 18. gadsimta dārglietu un mākslas priekšmetu kolekcija, tieši zem apsardzes deguna.

Apzagļiem šajā ielaušanās laikā izdevās izkļūt arī ar vēsturiskiem dārgumiem 1 miljarda eiro vērtībā tieši pirms policijas ierašanās un lai gan viņi atradās notikuma vietā piecas minūtes pēc apsardzes trauksmes celšanas.

<

Par autoru

Galvenais uzdevumu redaktors

Galvenais uzdevuma redaktors ir Oļegs Siziakovs

Kopīgot ar...