Klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā temperatūras paaugstināšanās, kropļojošs piesārņojums, postoši plūdi un intensīvs sausums, ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Ar piesārņojumu saistīto elpceļu alerģiju, piemēram, astmas, rinīta un siena drudža, skaita pieaugumu pēdējos gados daļēji var saistīt ar klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr, lai gan ir pētīta temperatūras paaugstināšanās un gaisa piesārņojuma individuālā ietekme uz šīm alerģiskajām slimībām, visaptverošs pārskats par to, kā šie faktori ietekmē viens otru, līdz šim nebija pieejams.
Pārskatā, kas 5. gada 2020. jūlijā publicēts Ķīnas medicīnas žurnālā, pētnieki ir apkopojuši sarežģījumus par to, kā klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums un gaisā esošie alergēni, piemēram, ziedputekšņi un sporas, sinerģiski veicina elpceļu slimības. Viņi apspriež, kā klimata pārmaiņas, tostarp ekstremālas temperatūras, var tieši ietekmēt elpceļus un izraisīt alerģiskas slimības. Turklāt tie arī izceļ dabas katastrofu, piemēram, pērkona negaisu, plūdu, savvaļas ugunsgrēku un putekļu vētru, lomu, palielinot gaisa alergēnu veidošanos un izplatību un samazinot gaisa kvalitāti, tādējādi negatīvi ietekmējot cilvēku veselību. Raksta kopsavilkums ir parādīts videoklipā vietnē YouTube.
Kopumā pārskatā ir brīdināts par iespējamu lielāku veselības apdraudējumu nākotnē, ko rada siltuma un gaisa alergēnu savstarpēja un multiplicējoša ietekme uz gaisa piesārņojumu. "Mūsu prognozes liecina, ka līdz ar klimata sasilšanu palielināsies cieto daļiņu un ozona līmenis gaisā, un temperatūras un CO2 līmeņa paaugstināšanās savukārt var paaugstināt gaisā pārnēsāto alergēnu līmeni, palielinot alerģisku elpceļu slimību risku," saka prof. Cun-Rui Huang, kurš vadīja pētījumu.
Kopā šis ziņojums kalpo kā aicinājums uz darbību pētniecībai, attīstībai un veselības aprūpes speciālistu atbalsta centieniem, liekot pamatu efektīvākām sabiedrības veselības stratēģijām. "Vienkārši pilsētplānošanas pasākumi, piemēram, zema gaisa piesārņojuma buferzonu izveide ap dzīvojamiem rajoniem, nealerģisku augu stādīšana un dzīvžogu atzarošana pirms ziedēšanas var samazināt toksisko iedarbību un samazināt risku veselībai. Laikapstākļu uzraudzības un brīdināšanas sistēmas varētu arī palīdzēt iestādēm aizsargāt neaizsargātos iedzīvotājus, piemēram, pilsētu iedzīvotājus un bērnus no šādām slimībām,” skaidro prof. Huangs, piebilstot, ka šādas pieejas būs ļoti svarīgas, lai nākotnē samazinātu elpceļu alerģisko slimību ietekmi uz veselību.
Patiešām, ir vajadzīgi kolektīvi centieni, lai atbalstītu individuālās tiesības ieelpot tīru gaisu.
KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:
- "Mūsu prognozes liecina, ka līdz ar klimata sasilšanu palielināsies cieto daļiņu un ozona līmenis gaisā, un temperatūras un CO2 līmeņa paaugstināšanās savukārt var paaugstināt gaisā pārnēsāto alergēnu līmeni, palielinot alerģisku elpceļu slimību risku."
- Pārskatā, kas 5. gada 2020. jūlijā publicēts Ķīnas medicīnas žurnālā, pētnieki ir apkopojuši sarežģījumus par to, kā klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums un gaisā esošie alergēni, piemēram, ziedputekšņi un sporas, sinerģiski veicina elpceļu slimības.
- Kopumā pārskatā ir brīdināts par potenciāli lielākiem veselības apdraudējumiem nākotnē, ko rada siltuma un gaisa alergēnu savstarpēja un multiplicējoša ietekme uz gaisa piesārņojumu.
