Serbija saskaras ar nestabilitātes mēnešiem un krasu izvēli

BELGRĀDA (Reuters) - Serbija pirmdien saskaras ar jaunu nenoteiktību pagaidu valdības vadībā, kas novedīs valsti uz tās svarīgākajām vēlēšanām, kopš vēlētāji beidza mirušā autokrāta Slobodana Miloševiča ēru.

Dziļa domstarpība par Kosovas nozīmi un turpmāko dalību Eiropas Savienībā sestdien nogalināja 10 mēnešus ilgo premjerministra Vojislava Kostuņicas koalīciju.

BELGRĀDA (Reuters) - Serbija pirmdien saskaras ar jaunu nenoteiktību pagaidu valdības vadībā, kas novedīs valsti uz tās svarīgākajām vēlēšanām, kopš vēlētāji beidza mirušā autokrāta Slobodana Miloševiča ēru.

Dziļa domstarpība par Kosovas nozīmi un turpmāko dalību Eiropas Savienībā sestdien nogalināja 10 mēnešus ilgo premjerministra Vojislava Kostuņicas koalīciju.

Parlamentu ir paredzēts atlaist šonedēļ un noteikt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu datumu, iespējams, 11. maijā.

Taču Koštuņicas salauztajai valdībai būs jādarbojas ar samazinātu jaudu, līdz nācija izvēlēsies savu likteni.

"Vēlēšanas būs referendums par to, vai Serbija izvēlēsies Eiropas ceļu vai kļūs izolēta, piemēram, Albānija (staļiniskā diktatora) Envera Hodžas vadībā," laikrakstam "Politika" sacīja aizsardzības ministrs Dragans Sutanovaks no prorietumnieciskās Demokrātiskās partijas.

Koštuņica atlaida valdību pēc tam, kad klusi apsūdzēja savus liberālās koalīcijas partnerus par atteikšanos no Kosovas, 90% albāņu vairākuma provinces, kas ar Rietumu atbalstu atdalījās 17.februārī.

Vēlēšanas būs cieša sacensība starp demokrātiem un spēcīgāko partiju nacionālistiskajiem radikāļiem.

Koštuņica, kuras partija atrodas tālajā trešajā vietā, izstājās pēc tam, kad Demokrāti un partija G17 Plus nobalsoja par rezolūciju, kas būtu bloķējusi Serbijas ceļu uz Eiropas Savienību, līdz bloks pārstās atbalstīt Kosovas neatkarību.

Ne visas no 27 Savienības dalībvalstīm ir atzinušas Kosovu, taču Brisele izvieto uzraudzības misiju, kas uzraudzīs teritorijas kā neatkarīgas valsts progresu.

Prezidents Boriss Tadičs, arī Demokrātu partijas vadītājs, sacīja, ka mēģinājumi sadalīt serbus patriotos un Kosovas nodevējos negatīvi ietekmēs vēlēšanu iecirkņus. Viņš ierosināja, ka Serbija, vispirms pievienojoties ES, varētu bloķēt Kosovas pievienošanos.

"Kosovu par neatkarīgu atzina aptuveni 20 valstis. Tā nekļūs neatkarīga, ja mēs turpināsim pie tā strādāt, ”viņš sacīja televīzijas sarunu šovā. "Ja mēs pievienosimies ES, mēs varam nodrošināt, ka šī ārpustiesas valsts nekad nekļūs par ES dalībvalsti."

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, svētdien viesojoties Kosovas galvaspilsētā Prištinā, sacīja, ka ne Kostuņicas retorika, ne maijā notikušās vēlēšanas nemainīs Kosovas neatkarību.

"Tās ir vēlēšanas par to, vai Serbija vēlas būt Eiropas daļa vai nē. Un šī izvēle ir Serbijas ziņā.

KOSOVO NAV PĀRMAIŅU
2007. gadā Serbija pavadīja gandrīz piecus mēnešus bezsamaņā pagaidu valdības laikā, arī Kostuņicas vadībā, līdz viņš un demokrāti izstrādāja politiku, kuru viņi abi varētu atbalstīt.

Viņu dziļās domstarpības nozīmēja, ka valdība strādāja nevainojami, starp kompromisu un krīzi, lēnām virzoties uz reformām un beidzot ar pēdējo vietu Balkānu rindās ar ES cerībām.

Aptaujas liecina, ka vēlēšanas varētu izraisīt parlamenta sabrukumu, un koalīcijas līgumam varētu būt vajadzīgas ilgas sarunas.

Šāda kavēšanās varētu kavēt steidzamu tiesību aktu pieņemšanu un kara noziegumos aizdomās turamo arestu, kas ir galvenais nosacījums dalībai ES. Taču Koštuņicas amatpersonas saka, ka pagaidu valdība paliks stingra savā pilnīgā pretestībā neatkarīgajai Kosovai.

"Serbiem un citiem lojāliem Kosovas pilsoņiem nevajadzētu uztraukties," sacīja Kosovas ministrs Slobodans Samardžičs.

Belgrada dod norādījumus Kosovas atlikušajiem 120,000 XNUMX serbiem pārtraukt attiecības ar Albānijas valdību un ignorēt gaidāmo ES misiju. Serbu dominētie ziemeļi ir uzliesmošanas punkts jebkurai virzībai uz de facto sadalīšanu.

Kosovas premjerministrs Hašims Tači, kurš brīdinājis Belgradu necensties atdalīt daļu teritorijas, svētdien sacīja, ka Kosova ir devusi ieguldījumu Serbijas demokratizēšanā.

"1999. gadā, kad mēs izspiedām policiju, armiju un serbu administrāciju no Kosovas, sākās Miloševiča krišana no varas," viņš sacīja žurnālistiem robežšķērsošanas vietā, kur atklāja zīmi "Laipni lūdzam Kosovā".

"Tagad līdz ar Kosovas neatkarību Kostuņica ir kritusi, pagātnes mentalitāte ir kritusi Serbijā."

(Mata Robinsona, Šabana Buza un Gordana Filipoviča papildu ziņojumi; rediģēja Duglass Hamiltons un Elizabete Paipere) ([e-pasts aizsargāts]))

<

Par autoru

Linda Hohnholca

Galvenais redaktors vietnei eTurboNews atrodas eTN galvenajā mītnē.

Kopīgot ar...