Pēdējo 12 mēnešu laikā COVID-19 ir padziļinājusi šīs nevienlīdzības, februārī uzsvērto viedokli pauda ANO uz darbaspēku vērstā aģentūra SDO, kas paziņoja, ka divi miljardi cilvēku, kas strādā neformālajā sektorā, ir īpaši pakļauti.
Martā aģentūra sekoja prognozēm, kas liecināja, ka miljoniem cilvēku varētu nonākt bezdarbā, nepietiekamā nodarbinātībā vai strādājošo nabadzības slāpēšanas stāvoklī.
"Šī vairs nav tikai globāla veselības krīze, tā ir arī liela darba tirgus un ekonomikas krīze, kas ļoti ietekmē cilvēkus," sacīja SDO ģenerāldirektors Gajs Rīders. Aģentūra publicēja ieteikumus par veidiem, kā mazināt kaitējumu iztikai, tostarp darbinieku aizsardzību darbavietā, ekonomikas un nodarbinātības veicināšanas programmas, kā arī ienākumu un darba atbalstu.
Uzturot pārtikas krājumus
Līdz aprīlim kļuva acīmredzams globālo ciešanu mērogs, un ANO atbalstītais ziņojums parādīja, ka nabadzība un bads kļūst arvien sliktāki un pārtikas krīzes jau skartās valstis ir ļoti neaizsargātas pret pandēmiju. "Mums ir jāturpina darboties kritiskajām pārtikas piegādes ķēdēm, lai cilvēkiem būtu pieejama dzīvību uzturoša pārtika", teikts pētījumā, uzsverot steidzamu humānās palīdzības piegādes saglabāšanu, "lai krīzes situācijā esošie cilvēki būtu baroti un dzīvi."
Sākot no sabiedriskā transporta izmantošanas kā pārtikas centriem, tradicionālajām piegādēm uz mājām un mobilajiem tirgiem, kopienām ir jāatrod novatoriski veidi, kā barot nabadzīgos un neaizsargātos, vienlaikus tiekot galā ar COVID-19 pārvietošanās ierobežojumiem.
Šie visi ir piemēri veidiem, kā Latīņamerikas pilsētas pulcējās, lai atbalstītu savus iedzīvotājus, un atspoguļo Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) brīdinājumus, ka pandēmijas laikā daudzu pilsētu iedzīvotāju veselībai ir augsts risks, īpaši 1.2 miljardiem cilvēku, dzīvo graustos un citās neformālās apmetnēs.
Sievietes sedz lielāko daļu
“Sievietes pārņem COVID-19 krīzes smagāko daļu, jo viņas, visticamāk, zaudēs ienākumu avotu un mazāk pakļautas sociālās aizsardzības pasākumiem.” Tas bija ANO Attīstības aģentūras UNDP vadītājs Ahims Šteiners, norādot uz pandēmijas ietekmi uz sievietēm, norādot uz datiem, kas publiskoti septembrī.
Tas atklāja, ka sieviešu nabadzības līmenis ir pieaudzis par vairāk nekā deviņiem procentiem, kas ir līdzvērtīgs aptuveni 47 miljoniem sieviešu: tas ir desmitgades progresa maiņa, lai pēdējās desmitgadēs izskaustu galēju nabadzību.
ANO Sieviešu izpilddirektore Phumzile Mlambo-Ngcuka sacīja, ka sieviešu galējās nabadzības pieaugums ir "izteikts apsūdzības raksts par dziļiem trūkumiem" sabiedrības un ekonomikas strukturēšanas veidos.
Neskatoties uz to, Šteinera kungs uzstāja, ka pastāv instrumenti, lai radītu milzīgus uzlabojumus sieviešu dzīvē pat pašreizējās krīzes laikā. Piemēram, vairāk nekā 100 miljonus sieviešu un meiteņu varētu atbrīvot no nabadzības, ja valdības uzlabotu piekļuvi izglītībai un ģimenes plānošanai un nodrošinātu, ka algas ir taisnīgas un vienādas ar vīriešu algām.
Katrs no sešiem skartajiem bērniem
Arī šogad panākumi bērnu nabadzības mazināšanā bija pozitīvi. ANO Bērnu fonds, UNICEF un Pasaules Banka oktobrī ziņoja, ka pirms pandēmijas sākuma aptuveni 365 miljoni bērnu dzīvo nabadzībā, un prognozēja, ka krīzes rezultātā šiem skaitļiem vajadzētu ievērojami pieaugt.
Galējā nabadzība atņem simtiem miljonu bērnu iespēju izmantot savu reālo potenciālu fiziskās un kognitīvās attīstības ziņā un apdraud viņu spēju iegūt labu darbu pieaugušā vecumā.
"Tikai šiem skaitļiem vajadzētu šokēt ikvienu," sacīja UNICEF programmu direktore Sanjay Wijesekera: "Valdībām steidzami nepieciešams bērnu atveseļošanās plāns, lai neļautu vēl daudziem bērniem un viņu ģimenēm sasniegt daudzus un daudzus gadus neredzētu nabadzības līmeni."
Atbalsts ierakstu numuriem
ANO līdz decembrim paredzēja, ka 235. gadā humānā palīdzība būs nepieciešama rekordlieliem 2021 miljoniem cilvēku, kas ir par aptuveni 40% vairāk nekā 2020. gadā, un tas gandrīz pilnībā ir pandēmijas sekas.
"Mūsu sniegtais attēls ir drūmākais un tumšākais skatījums uz humānajām vajadzībām turpmākajā periodā, kādu mēs jebkad esam izvirzījuši," sacīja ANO ārkārtas palīdzības vadītājs Marks Lokoks. "Tas atspoguļo faktu, ka COVID pandēmija ir izpostījusi slaktiņus visā visneaizsargātākajā un neaizsargātākajā planētas valstī."
Mr Lowcock brīdināja, ka izaicinājumu apjoms, ar kuriem nākas saskarties humanitāristiem, nākamgad ir milzīgs un pieaug. "Ja mēs pārdzīvosim 2021. gadu bez lieliem badiem, tas būs nozīmīgs sasniegums," viņš teica. "Mirgo sarkanās gaismas, un zvana trauksmes zvani."
Laiks jaunam globālam darījumam
Gada beigās ANO vadītājs izdeva atgādinājumu, ka šogad novērotais nabadzības un nevienlīdzības līmenis nebūt nav neizbēgams un ka taisnīgāka pasaule joprojām ir iespējama neatkarīgi no akūtiem satricinājumiem, piemēram, pandēmijas.
Runājot decembrī, Guterres kungs izteica cerību, ka pandēmija var izraisīt pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai visā pasaulē panāktu spēcīgākas sociālās aizsardzības sistēmas.
Pārdomājot savus komentārus par nevienlīdzību, kas izteikti gadu iepriekš, pirms pandēmijas bija pie horizonta, ANO vadītājs sacīja, ka pasaulei ir vajadzīgs jauns globāls darījums, “kur vara, resursi un iespējas tiek labāk sadalītas pie starptautisko lēmumu pieņemšanas galdiem un pārvaldības mehānismi labāk atspoguļo mūsdienu realitāti ”.
AVOTU ANO Ziņu centrs
