Pētījumi atklāja, kuras valstis rada lielākos draudus Amerikas ceļotājiem no slimībām.
Dati1 no Pasaules Veselības organizācija (PVO) rāda vissliktākās slimības uzliesmojuma valstis, kurās visā pasaulē atklājas vairāki karstie punkti līdzās draudiem Covid-19.
Pētījumā “Slimību dusmas” aplūkoti 24 gadi un vairāk nekā 2,800 slimību uzliesmojumi, lai atklātu visbiežāk sastopamās infekcijas slimības un valstis, kas rada vislielākos draudus.
Augsta riska valstis
Dati rāda, ka sešas no desmit lielākajām valstīm, kurās ir vislielākais uzliesmojumu skaits, atrodas Āfrikā, kopā 10 uzliesmojumi kontinentā notiek pēdējo trīs desmitgažu laikā.
PVO uzliesmojumu definē kā tādu saslimšanas gadījumu rašanos, kas pārsniedz parasto paredzamo ilgumu, ko izraisa infekcija, kas tiek pārnesta tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, kā arī no vides vai citiem plašsaziņas līdzekļiem2.
Valsts ar vislielāko risku ir Kongo Demokrātiskā Republika, kurā kopš 242. gada Āfrikas valstī reģistrēti 1996 uzliesmojumi. Visu 2020. gadu, kā arī cīņā ar Covid-19 draudiem, Kongo Demokrātiskā Republika ir cīnījusies ar 110 Ebolas gadījumiem, kas ir izraisījuši līdz 47 nāves gadījumiem.
Ķīnā, kas ziņoja par pirmo Covid-19 gadījumu, pēdējo 184 gadu laikā ir bijuši 24 uzliesmojumi, kam seko Indonēzija (147 uzliesmojumi), Ēģipte (114 uzliesmojumi) un Uganda (77 uzliesmojumi), kas arī veido piecas valstis.
ASV ir ierindota astotajā vietā kopš 52. gada par 1996 uzliesmojumiem, ziņots par vairāk uzliesmojumiem nekā kaimiņvalstīs Kanādā (21 uzliesmojums) un Meksikā (9 uzliesmojumi).
Visbīstamāko valstu tabula:
Dati arī atklāj, ka ir 26 valstis, kurām pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir bijis tikai viens uzliesmojums, un Karību jūras reģions ir atzīts par vienu no drošākajiem reģioniem pasaulē.
Sešos luksusa galamērķos Barbadosa, Sentvinsenta un Grenadīnas, Sentlūsija, Sentmartina, Surinama, Trinidāda un Tobāgo kopš 1996. gada katrs ir uzliesmojis tikai vienu.
Globāli atkārtoti uzliesmojumi
Kaut arī uzliesmojumi ASV faktiski tiek vērtēti kā visizplatītākie visā pasaulē, par laimi, daži no plašākiem un letālākajiem uzliesmojumiem, visticamāk, nav sastopami Amerikā un tās kaimiņvalstīs.
Visā pasaulē visbiežāk uzliesmojums pēdējo 24 gadu laikā ir bijusi putnu gripa, kurā novēroti 607 uzliesmojumi. Pēc tam seko Tuvo Austrumu elpošanas sindroms (MER) ar 298 uzliesmojumiem, Ebola (295), holera (279) un dzeltenā drudzis (167).
Visizplatītākie ASV uzliesmojumi
Pētījums arī sniedz sadalījumu, kuru uzliesmojumi trīs gadu desmitu laikā ir bijuši visizcilākie ASV.
Sibīrijas mēris ir bijis visizplatītākais slimības uzliesmojums visā valstī ar 16 reģistrētiem gadījumiem, ASV ziņoja par uzliesmojumu 2001. gadā, kas 23 gadījumos izraisīja piecus nāves gadījumus. Sibīrijas mēris ir slimība, ko izraisa baktērija (Bacillus anthracis), un cilvēki var saslimt ar Sibīrijas mēri, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tas ir saistīts arī ar bioterorisma aktiem, izmantojot piesārņotu pastu.
Otra visizplatītākā ir Rietumnīlas slimība, kas visā valstī ir novērojusi 11 uzliesmojumus, un 2002. gadā tā izraisīja 211 nāvi un 3,587 gadījumus 39 štatos. Pēc tam seko cūku gripa ar četriem uzliesmojumiem - Zika vīruss (3) un Sentluisas encefalīts (2).
Svarīgi iemesli, kas jāņem vērā šiem globālajiem uzliesmojumiem, ir klimata pārmaiņas, piemēram, ārkārtējiem laika apstākļiem, piemēram, vētrām un plūdiem, bieži seko infekcijas slimību pieaugums.
Caurejas un elpošanas ceļu slimību uzliesmojumi var rasties, ja tiek traucēta piekļuve tīram ūdenim un kanalizācijas sistēmām un cilvēki dzīvo pārpildītos apstākļos.
Temperatūras paaugstināšanās var arī palielināt vektoru pārnēsātu infekciju, piemēram, malārijas, tropu drudža, Zika un dzeltenā drudža, izplatīšanos. Citi faktori, piemēram, urbanizācija, iedzīvotāju skaita pieaugums un pretmikrobu rezistences palielināšanās, arī ietekmēs uzliesmojumu rašanos.
Dažās pasaules teritorijās arī strauji pieaug iedzīvotāju skaits. Piemēram, Subsahāras Āfrikas iedzīvotāju skaits, piemēram, pieaug ar ātrumu 2.65% gadā - tas ir vairāk nekā divas reizes augstākais iedzīvotāju skaita pieauguma temps, ko kopš 1950. gadiem piedzīvoja valstis ar augstiem ienākumiem.
Strauji augošā populācija var palielināt infekcijas risku sliktu sanitārijas apstākļu, liela iedzīvotāju blīvuma un ierobežotas piekļuves veselības aprūpei dēļ.
To ir ļoti grūti paredzēt, tomēr, visticamāk, turpinās parādīties jaunas slimības. Lielākais izaicinājums var būt nākamās jaunās infekcijas paredzēšana un grūtības ierobežot šo infekciju izplatību.
KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:
- Kaut arī uzliesmojumi ASV faktiski tiek vērtēti kā visizplatītākie visā pasaulē, par laimi, daži no plašākiem un letālākajiem uzliesmojumiem, visticamāk, nav sastopami Amerikā un tās kaimiņvalstīs.
- Dati rāda, ka sešas no desmit lielākajām valstīm, kurās ir vislielākais uzliesmojumu skaits, atrodas Āfrikā, kopā 10 uzliesmojumi kontinentā notiek pēdējo trīs desmitgažu laikā.
- Dati arī atklāj, ka ir 26 valstis, kurām pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir bijis tikai viens uzliesmojums, un Karību jūras reģions ir atzīts par vienu no drošākajiem reģioniem pasaulē.
