ČIKĀGA — apmaldieties mežā, un mobilais tālrunis kabatā var palīdzēt kempinga draugiem jūs atrast. Iebrauciet grāvī, un jūsu automašīnas GPS ļauj avārijas brigādēm precīzi noteikt avārijas vietu. Bet, kad transkontinentālais lidojums atrodas virs okeāna vidus, neviens uz zemes nevar precīzi redzēt, kur tas atrodas _ gaisā vai, vēl ļaunāk, ūdenī.
Air France Flight 477 un tās 228 pasažieru pazušana virs Atlantijas okeāna šonedēļ izraisīja radaru gaisa satiksmes vadības kritiķus, aicinot ASV un citas valstis paātrināt pāreju uz GPS tīkliem, kas sola precīzi izsekot visām lidmašīnām. Pašreizējie radari ir novecojuši vairāk nekā 200 jūdžu attālumā no sauszemes.
"Tehnoloģija ir _ mums šīs lietas ir jau 15 gadus, un maz ir noticis," sacīja Maikls Boids, Kolorādo aviokompāniju analītiķis. "Manu BlackBerry var izmantot, lai mani izsekotu, tad kāpēc mēs to nevarētu izdarīt ar lidmašīnām?"
ASV amatpersonas ir apspriedušas šāda tīkla izveidi kopš deviņdesmitajiem gadiem, un tehnoloģija tiek testēta dažās valsts daļās, tostarp Aļaskā un pie Persijas līča piekrastes. Daži pārvadātāji, piemēram, Southwest, jau izmanto GPS, lai palīdzētu lidmašīnām ātrāk nosēsties, patērējot mazāk degvielas.
Taču pilnīga īstenošana, kuras izmaksas tiek lēstas 35 miljardu ASV dolāru apmērā, ir pasliktinājušās finansēšanas kavēšanās un strīdu dēļ par tehniskajām sarežģītībām. Lai gan transporta sekretārs Rejs LaHūds ir teicis, ka projekts būs viena no Federālās aviācijas pārvaldes galvenajām prioritātēm Obamas administrācijā, esošā radaru sistēma, visticamāk, saglabāsies vēl vismaz desmit gadus.
"Tā ir neapstrādāta sistēma, ko viņi izmanto tagad," sacīja Roberts Pūls, uz brīvo tirgu orientētā Reason Foundation aviācijas eksperts. “Par 100 dolāriem jūs varat noskriet un nopirkt GPS sistēmu, ievietot to automašīnā un precīzi zināt, kur atrodaties. Bet lidmašīnām to nav.
Dažas Eiropas un Āzijas valstis ātrāk virzās uz dārgu satelītu sistēmu izveidi. Taču daudzas citas valstis atpaliek, tostarp Brazīlija, kur neveiksmīgā Air France pacēlās svētdien.
Pašreizējās gaisa satiksmes sistēmas neļauj dispečeriem uz radara redzēt aizokeāna lidmašīnu, kamēr tā nav aptuveni 200 jūdžu attālumā no zemes. Tā vietā kontrolieri bieži novērtē lidmašīnas atrašanās vietu, pamatojoties uz lidojuma plāniem un izlidošanas laiku. Šāda neprecizitāte padara lidmašīnas neaizsargātas ārkārtas situācijās, piemēram, nolaišanās ūdenī, sacīja Boids.
"Ja lidmašīna nogāžas un ir izdzīvojušie, jūs, iespējams, nevarēsit tai nokļūt pietiekami ātri," viņš teica. "Un, ja lidmašīna tiktu nolaupīta Atlantijas okeāna vidū, mēs to neuzzinātu, kamēr tā neparādītos kaut kur citur."
Paziņotā elektriskās sistēmas kļūme lidojumā 477, visticamāk, būtu izsistējusi visas GPS ierīces, pat ja lidojums būtu aprīkots ar šo tehnoloģiju. Taču satelītu sistēmā glābēji būtu zinājuši precīzu lidmašīnas atrašanās vietu, kad notika kļūme, iespējams, padarot meklēšanas zonu daudz mazāku un palīdzot iestādēm ātrāk atrast vraku. Savlaicīgums, kam var būt arī izšķiroša nozīme avārijas cēloņa noteikšanā.
Radara kvalitāte dažādās valstīs ir atšķirīga. Piemēram, daudzi ASV vadības centri vismaz ļauj lidmašīnām biežāk sūtīt atjauninājumus par to atrašanās vietu, pat ja radars nav sasniedzams.
Taču virs okeāniem, tostarp plašās aklās zonas Atlantijas okeāna vidū ASV un Eiropas maršrutos, pilotiem parasti katru stundu ir jāzvana dispečeriem ar aptuveno atrašanās vietu. Izsaukumi var nomākt pilotus, īpaši Dienvidamerikā un ap to, kur radio un radaru pārklājums var būt neviendabīgs, sacīja pensionētais aviokompānijas pilots Vons Kordls, kurš dzīvo Vašingtonas apgabalā.
"Nav nekas sliktāks kā iziet cauri sāpīgajam vingrinājumam, mēģinot ar kādu sarunāties un paziņot viņam, kur atrodaties," sacīja Kordls. "Dienvidamerikas reģions var būt bīstamāks, jo piloti dažreiz ir vieni."
Lidmašīna, kas nespēj reģistrēties pēc vairāk nekā divām vai trim stundām, var būt gaisa satiksmes dispečera lielākās bailes, sacīja Ņujorkā bāzētais dispečers Pats Makdons.
"Tas ir ļoti satraucoši dispečeram pazaudēt lidmašīnu — jūs jūtaties atbildīgs," viņš teica. "Es jūtu līdzi tiem puišiem, kuri skatās Air France lidojumu."
GPS atbalstītāji saka, ka satelītu gaisa satiksmes sistēmas sniedz vēl vienu ieguvumu, kas varētu būt tieši ietekmējis lidojumu 477, kas pazuda stipru pērkona negaisu joslā. Šādas sistēmas apkopotu informāciju no visas pasaules un ļautu reāllaika laika kartēm parādīties kabīnes displejos, dodot pilotiem rīku, lai labāk noteiktu, kā orientēties gaidāmajos laikapstākļos.
"Ja mums ir GPS, lai uzraudzītu lidmašīnas, vai tas varētu glābt dzīvības?" Boids teica. "Atbilde ir nepārprotami jā."
