"Viena no svarīgākajām lietām, ko Klusā okeāna salu valstis paveica pagājušajā gadā, bija foruma vienotība," sacīja Niue premjerministrs un Klusā okeāna salu foruma (PIF) aizejošais priekšsēdētājs Toke Talagi.
Neskatoties uz Fidži problēmu, Toke Talagi sacīja, ka ir priecīgs redzēt, ka Klusā okeāna salu valstis ir veiksmīgi panākušas vienotību, kamēr viņš bija foruma vadītājs.
Talagi sacīja: "Es ceru, ka šī gada forumā tiks pieņemti svarīgi lēmumi attiecībā uz klimata pārmaiņām un ekonomisko attīstību salu valstīs."
Viņš paredzēja, ka šie lēmumi "nodrošinās spēju labāk attīstīt mazāko salu valstu resursus, piemēram, zvejniecību [un] tūrismu, lai nodrošinātu salu iedzīvotāju nodarbinātību un bagātību".
Talagi cer, ka foruma paveiktais ar pilnu salu valstu līdzdalību būs ilgtspējīgs ilgtermiņā.
40. PIF atklāšanas runā Talagi sacīja, ka globālās finanšu krīzes sākums uzlika reģionam jaunu izaicinājumu to valdībām un tautām.
"Šī ir krīze ar potenciāli postošām sekām mūsu valsts un reģionālajai labklājībai," sacīja Talagi. “Jau ir ietekmēti mūsu ekonomikas pamati, tostarp valstu spējas gūt ieņēmumus. Naudas pārvedumu samazināšanās un eksporta pieprasījuma samazināšanās ir ietekmējusi mūsu ārējo nozaru darbību, savukārt vietējās ekonomikas iekšienē zemās ražošanas apjoms reālajā sektorā ir licis zaudēt daudzas darbavietas.
Sliktāku situāciju padara tas, ka mūsu mazās ģeogrāfijas un ekonomiskās robežas ierobežo fiskālās politikas telpu, daudziem no mums liedzot iespējas īstenot stimulu paketes, viņš sacīja.
Talagi pēc 40. foruma oficiālās atklāšanas trešdien nodeva PIF priekšsēdētāju Austrālijas premjerministram Kevinam Rudam.
Trešdien tika atklāts 40. Klusā okeāna salu forums (PIF), kurā reģionālajā konferencē piedalījās 15 valdību vadītāji un vairāk nekā 450 delegātu.
Forums ir starpvaldību organizācija, kuras mērķis ir veicināt sadarbību starp neatkarīgajām Klusā okeāna valstīm un pārstāvēt to intereses. Tas tika dibināts 1971. gadā kā Dienvidu Klusā okeāna forums un 2000. gadā tika mainīts uz Klusā okeāna salu forumu.
Foruma dalībvalstis ir Austrālija, Kuka salas, Mikronēzijas Federatīvās valstis, Kiribati, Māršala salas, Nauru, Jaunzēlande, Niue, Palau, Papua-Jaungvineja, Samoa, Zālamana salas, Tonga, Tuvalu un Vanuatu. Kopš 2006. gada asociētās biedru teritorijas ir Jaunkaledonija un Franču Polinēzija.
