Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par starptautiska tribunāla izveidi, kas izmeklētu Krievijas kara noziegumus tās agresijas karā Ukrainā.
Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā lūdza bloku un tā atsevišķas dalībvalstis izveidot "īpašu tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu", apsūdzot Putina režīmu starptautisko tiesību pārkāpšanā.
Deputāti piebilda, ka tiesa "koncentrēsies uz iespējamo genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti Ukrainā".
"ES sagatavošanas darbs īpašajā tribunālā jāsāk nekavējoties," teikts rezolūcijā.
Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis pateicās Eiropas Parlamenta deputātiem par rezolūciju.
"Krievija ir jāsauc pie atbildības," tviterī ierakstīja Zelenskis.
Daži plašsaziņas līdzekļu ziņojumi pirms dažiem mēnešiem liecina, ka Hāgas pamatā Starptautiskā krimināltiesa (ICC) varētu sākt izskatīt lietas par iespējamiem Krievijas noziegumiem Ukrainā 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ierosināja izveidot īpašu ANO atbalstītu tiesu, kas izmeklētu Krievijas “šausmīgos noziegumus” Ukrainā.
Krievija kategoriski noliegusi apsūdzības Ukrainā pagātnē pastrādātos kara noziegumos un arī apgalvojusi, ka nevienai starptautiskai tiesai pār to nebūtu juridiskas varas.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka "pašreizējais Rietumvalstu mēģinājums izveidot kvazitiesisku mehānismu ir bezprecedenta juridiskā nihilisma ziņā un ir vēl viens piemērs Rietumu dubultstandartu praksei".
Saskaņā ar Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto, starptautisku tribunālu, kura uzdevums ir saukt pie kriminālatbildības pret Krieviju, Maskava noraidīs kā "neleģitīmu" un ka Rietumiem nav juridisku tiesību to izveidot.
Ukraina agrāk teica, ka mieru var panākt tikai tad, ja Krievija saskaras ar starptautisku tiesu. Maskava šo prasību noraidīja kā "nepieņemamu".
Krievija pilna mēroga iebrukumu Ukrainā sāka pagājušā gada februārī, un kopš tā laika Krievijas karaspēks un paramilitārās bandas ir apsūdzētas civiliedzīvotāju nogalināšanā Bučā netālu no Kijevas un citos rajonos.
Putina režīms apgalvo, ka tā spēki dod triecienus tikai “militāriem mērķiem”, un uzstāj, ka “apgalvojumi par zvērībām” ir safabricēti.
KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:
- Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā lūdza bloku un tā atsevišķas dalībvalstis izveidot "īpašu tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu", apsūdzot Putina režīmu starptautisko tiesību pārkāpšanā.
- Krievija kategoriski noliegusi apsūdzības Ukrainā pagātnē pastrādātos kara noziegumos un arī apgalvojusi, ka nevienai starptautiskai tiesai pār to nebūtu juridiskas varas.
- Daži mediju ziņojumi pirms dažiem mēnešiem liecina, ka Hāgā bāzētā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) varētu sākt izskatīt lietas par iespējamiem Krievijas noziegumiem Ukrainā 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā.
