Tūrisms Jeruzalemē un tūrisms Riodežaneiro ir līdzīgs un ļoti atšķirīgs. Doktors Pīters Tarlovs ziņo no Rio pēc lidojuma visas nakts garumā. Viņš pamodās pulksten 7:00 viesnīcā Rio Marriott un raksta.
Man par lielu šoku Kopakabanas pludmale bija pilna, un tā joprojām bija dienasgaisma. Pusstulbā es biju aizmirsis, ka esmu dienvidu puslodē un 21. decembris šeit ir gada garākā diena un pirmā vasaras diena.
Ierodoties Riodežaneiro gandrīz tieši no Jeruzalemes, es sapratu, ka esmu ne tikai divos pasaules ģeogrāfiskajos galos, bet arī divos kulturāli polāros pretstatos. Ja Jeruzaleme ir svētas pieticības pilsēta, tad Riodežaneiro ir tieši pretējs. Varbūt karstuma dēļ slēptais kļūst caurspīdīgs. Gar jūdžu jūdzēm Cariocas (vārds, kas piešķirts Rio iedzīvotājiem) valkā pēc iespējas mazāk apģērba, pat ja askēti varētu prasīt lielāku personisko ieskatu. Tāpat, ja Jeruzaleme ir dziļu svētki, Rio ir nenopietnu un virspusēju svētki. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka Rio kultūrai ir trīs pīlāri: futebols (futbols), pludmale un karnevāls. Šeit darbs nav karjera, bet iejaukšanās dzīves juteklības un gadījuma meklējumos.
Neskatoties uz atšķirībām, dažkārt mēdz sastapt pretstati. Jeruzaleme ir dziļu pārliecību pilsēta, tik dziļa, ka reizēm šīs pārliecības izpaužas vardarbībā. Rio ir pilsēta šeit un tagad, tik ļoti, ka arī dzīvesprieks kļūst par vardarbīgu. Vienā pilsētā vardarbība izriet no pārāk lielas rūpes, un otrā - pārāk maz. Ironiski, ka abu pilsētu slavenākie orientieri ir saistīti ar ticību. Ja Jeruzalemē dominē tās klints kupols, rietumu mūris un Svētā kapa baznīca, tad Rio dominē Corcovado, tās galvenais katolicisma simbols.
Līdzīgā veidā Izraēla atrodas Tuvajos Austrumos, taču kulturāli tā īsti nav pašreizējos Tuvajos Austrumos. Neskatoties uz to, ka ebreju dzīve pirms gadu tūkstošiem ir bijusi pirms arābu civilizācijas, Izraēla kulturāli atrodas Tuvo Austrumu perifērijā. Tā ir ebreju valodā runājoša sala arābu jūrā. Līdzīgā veidā Brazīlija atrodas Latīņamerikā, bet ne Latīņamerikā. Šeit valoda ir portugāļu, un Brazīlijas kultūra un virtuve ir pasaules, izņemot spāniski runājošos kaimiņus. Tāpat kā Izraēla atrodas Tuvo Austrumu malā, tāpat arī Brazīlija un reālā nozīmē, ka realitāte attiecas arī uz ASV.
Nav šaubu, ka gan Brazīlija, gan Rio pārdzīvo politisko pārmaiņu laiku. Pagātnes sociālistu kreisi noskaņotās valdības ir aizslaucītas. Sociālisms, kas maskēts kā liberālisms, savulaik tika uztverts kā nabadzīgo cilvēku cerība, bet tagad to uzskata par nabadzīgo indi. Cilvēki šeit runā par sociālismu kā metodi, ar kuru bagāti baltie pseido-intelektuāļi pārliecināja nabadzīgos palikt nabadzīgos, un naivie jaunieši tiek ievilināti nabadzības un vilšanās dzīvē.
Lai arī ir pāragri pat uzdrīkstēties prognozēt, vai šīs politiskās izmaiņas nabadzību pārvērsīs par ekonomisku iespēju, vai arī tās būs tikai vēl viena neveiksmīga politiskā vēlme, ir daudz cerību. Šajā ziņā starp šīm divām ļoti atšķirīgajām pilsētām ir liela līdzība. Izraēlas valsts himna ir Ha'Tikva, kas nozīmē Cerību, un šeit, Riodežaneiro, visbiežāk dzirdētais vārds ir Esperança: Hope!
Varbūt tieši cerība vieno šos divus kulturāli polāros pretstatus un ļauj cilvēka dvēselei radīt gaismu no tumsas. Ar cieņu no zemes, kur saule spīd cerībā un vienkāršos priekos.
KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:
- In my semi-stupor I had forgotten that I was in the Southern Hemisphere and December 21st here is the longest day of the year and the first day of summer.
- In a like manner Israel is in the Middle East but culturally it is not really of the current Middle East.
- Arriving in Rio de Janeiro almost directly from Jerusalem I realized that I was not only at two geographic ends of the world, but also at two culturally polar opposites.
