ŅUJORKA (Apvienoto Nāciju Organizācijas Okeāna lietu un jūras tiesību nodaļa/DOALOS) ― Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas izveidotā darba grupa tiksies no 28. aprīļa līdz 2. maijam Ņujorkā, lai apsvērtu iespējamos pasākumus, ko valstis un starpvaldību organizācijas varētu veikt. veikt, lai saglabātu un pārvaldītu jūras bioloģisko daudzveidību apgabalos, kas atrodas ārpus valsts jurisdikcijas.
Vienu nedēļu ilgajā sanāksmē tiks apspriesta cilvēka darbības ietekme uz vidi uz jūras bioloģisko daudzveidību ārpus valsts jurisdikcijas teritorijām, kā arī tiks izskatītas iespējamās pārvaldības metodes. Tajā tiks risināti arī jautājumi, kas saistīti ar jūras ģenētiskajiem resursiem šajās jomās, un apspriests, vai pastāv juridiska vai pārvaldības nepilnība, kas ir jānovērš.
Ģenerālā asambleja izveidoja darba grupu pirms trim gadiem, reaģējot uz pieaugošo interesi un bažas starptautiskajā sabiedrībā par jautājumiem, kas saistīti ar jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu gan valsts jurisdikcijas teritorijās, gan ārpus tām. Jūras ekosistēmas ir būtiskas veselīgas vides nodrošināšanai un arī būtiski veicina cilvēku labklājību. Tajā pašā laikā arvien lielākas bažas rada cilvēku darbības ietekme uz jūras ekosistēmām, tostarp teritorijām, kas atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas.
Toreiz darba grupai tika lūgts izpētīt Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu attiecīgo starptautisko organizāciju pagātnes un pašreizējās darbības attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu atklātā jūrā; izskatīt šo jautājumu zinātniskos, tehniskos, ekonomiskos, juridiskos, vides, sociālekonomiskos un citus aspektus; noteikt galvenos jautājumus un jautājumus, kuros detalizētāki fona pētījumi palīdzētu valstīm apsvērt šos jautājumus; un attiecīgā gadījumā norāda iespējamās rīcības iespējas un pieejas.
Pirmo reizi tiekoties 2006. gada februārī, darba grupa vienojās, ka Ģenerālajai asamblejai ir galvenā loma šo jautājumu risināšanā, vienlaikus atzīstot arī citu organizāciju, procesu un instrumentu būtisko lomu to attiecīgajā kompetencē.
Grupa arī atkārtoti uzsvēra, ka ANO Jūras tiesību konvencija nosaka tiesisko regulējumu visām darbībām okeānos un jūrās, un uzsvēra nepieciešamību īstenot piesardzības un ekosistēmu pieejas, izmantojot labāko pieejamo zinātni un iepriekšējos ietekmes uz vidi novērtējumus. Tika atzīta arī vajadzība risināt destruktīvas zvejas prakses un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas problēmas, kā arī uz apgabalu balstītu pārvaldības instrumentu, piemēram, aizsargājamo jūras teritoriju, nozīme.
Darba grupa toreiz vienojās, ka ir nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai noteiktu, vai jūras teritorijās, kas atrodas ārpus valsts jurisdikcijas, nav pārvaldības, un turpinātu apspriest jūras bioloģiskās daudzveidības juridisko statusu šajās teritorijās, tostarp ģenētiskos resursus. Grupa arī aicināja uzlabot koordināciju un sadarbību visu attiecīgo dalībnieku iekšienē un starp tiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā šajās jomās. Sadarbība tika uzskatīta par īpaši svarīgu saistībā ar jūras zinātnisko izpēti un spēju veidošanu.
Gaidāmā darba grupas sanāksme sniegs unikālu iespēju turpināt diskusijas starp valstīm, starpvaldību organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, lai noteiktu konverģences jomas, uz kurām jābalstās virzībā uz uzlabotu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. ārpus valsts jurisdikcijas teritorijām.
fons
Bioloģiskā daudzveidība ir dzīvo organismu mainīgums no visiem avotiem, tostarp sauszemes, jūras un citām ūdens ekosistēmām un ekoloģiskajiem kompleksiem, kuru daļa tie ir; tas ietver daudzveidību sugu iekšienē, starp sugām un ekosistēmām (Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 2. pants). Bioloģisko resursu daudzveidība, kas ietver ģenētiskos resursus, organismus vai to daļas, populācijas vai jebkuru citu ekosistēmu biotisko sastāvdaļu ar faktisku vai potenciālu izmantošanu vai vērtību cilvēcei, veido bioloģisko daudzveidību.
Jūras teritorijas ārpus valsts jurisdikcijas ietver atklāto jūru un apgabalu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS) definē atklāto jūru kā “visas jūras daļas, kas nav iekļautas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, teritoriālajā jūrā vai valsts iekšējos ūdeņos, vai arhipelāga valsts arhipelāģiskie ūdeņi” (86. pants). Teritorija ir definēta kā “jūras gultne un okeāna dibens un to grunts, kas atrodas ārpus valsts jurisdikcijas robežām” (1. pants).
Attiecīgie dokumenti
Ģenerālās asamblejas rezolūcijas: A/RES/59/24, A/RES/60/30, A/RES/61/222, A/RES/62/215
Ģenerālsekretāra ziņojumi: A/60/63/Add.1; A/62/66/Papild.2
Provizoriskā sēdes darba kārtība: A/AC/276/L.1
Ziņojums par iepriekšējo darba grupas sanāksmi (2006): 61/65
Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu, apmeklējiet nodaļas tīmekļa vietni www.un.org/Depts/los/index.htm
