Mamunam Al Halabi bija vajadzīgi gandrīz četri gadi, lai mitru un nobružātu Osmaņu māju Damaskas vecpilsētas šaurā ieliņā pārveidotu par elegantu piecu zvaigžņu viesnīcu.

Lai nesabojātu greznos 17. gadsimta sienu gleznojumus, viņš lika saviem darbiniekiem izmantot zobu birstes.

Viņa sieva izpētīja Sīriju, lai atrastu antīkas mēbeles un furnitūru, un pasūtīja vietējiem amatniekiem atdarināt gadsimtiem vecus koka izstrādājumus un lustras.

Kad viņš bija pabeidzis, viņš sešus mēnešus gulēja katrā no 10 istabām, lai atrisinātu visas problēmas, ar kurām viesi varētu būt saskārušies.

"Tas bija kā tunelis. Tu nezināji, kad iznāksi,” viņš saka, žestikulēdams uz rāmo, saules izraibināto pagalmu, kūsojošo strūklaku un bagātīgi iekārtotajām istabām aiz tās.

Bet viņa pūles atmaksājās.

Viņš saka, ka viesnīca ir gandrīz pilnībā rezervēta kopš tās atvēršanas pirms gada.

Reformas

Beit Al-Joury ir viena no 10 boutique viesnīcām, kas ir atvērta Damaskas vecpilsētā pēdējo divu gadu laikā.

Tiek gatavoti daudzi citi sīrieši, kas ir kļuvuši mobili, piemēram, Al-Halabi kungs, izmantojot valsts nesen liberalizējošo ekonomiku.

Valsts, kas ilgstoši bijusi izolēta, pēdējos gados ir uzsākusi Ķīnas stila tirgus reformas, lai uzlabotu savu ekonomisko stāvokli.

Naftas rezerves, uz kurām paļāvās sociālistiskā valsts, sarūk, un otru ekonomikas balstu, lauksaimniecību, ir skāris sausums.

Valdība mudina investēt tūrismā, lai dažādotu savu ekonomiku, un, ja vecpilsētā mītošās Eiropas tūristu grupas ir kaut ko darīt, tai ir zināmi panākumi.

Minareti un romiešu kolonnas

Protams, Damaskai ir daudz ko piedāvāt apmeklētājiem.

Tā apgalvo, ka tā ir pasaulē vecākā nepārtraukti apdzīvotā pilsēta, par ko liecina romiešu kolonnas, baznīcu smailes un minareti, kas izkaisīti visā vecpilsētā.

Tās centrā atrodas 8. gadsimta Umayyad mošeja.

Uzcelta virs Jupitera un Bizantijas baznīcai veltīta romiešu tempļa, tajā atrodas Jāņa Kristītāja un islāma karotāja Saladina kapenes.

Mošeju ieskauj valdzinošs šauru ieliņu labirints, kur amatnieki izgatavo parketa koka kastes, kas inkrustētas ar kamieļa kauliem, un ar rokām darbināmās stellēs auž brokātu ar zelta pavedienu.

Nogurušie klaidoņi var malkot svaigi spiestu granātābolu sulu vai baudīt saldējumu ar pistācijām inkrustētu saldējumu no tuvējā tirgus.

Damaska ir arī mazāk konservatīva, nekā daudzi varētu iedomāties valstij, kas tik bieži ir pretrunā ar Rietumiem.

Oktobra sestdienas vakarā vecpilsēta ir satraukta ar jauniem sīriešiem, kas nokāpj vecpilsētas bāros, restorānos un interneta kafejnīcās, lai pīpētu ūdenspīpes, spēlētu kārtis un pārbaudītu savus Facebook profilus.

Sekulāra valsts ar ievērojamu kristiešu minoritāti, daudzas jaunas sievietes nevalkā plīvurus, un tās, kuras valkā savu galvassegu, labāk ir apvienotas ar šauriem džinsiem un augstiem papēžiem, nevis melnu čadoru.

"Sīrijai ir slikta reputācija Rietumos," saka gids Džamals Khaders.

"Taču visas vēstures dēļ tūrismam ir daudz potenciālu."

Mantojums

Vecpilsētas atdzimšana ļauj jaunākiem sīriešiem, kā arī tūristiem novērtēt Damaskas bagāto mantojumu.

No 1995. līdz 2005. gadam vairāk nekā 20,000 XNUMX iedzīvotāju pameta vēsturisko centru, meklējot modernus mājokļus un telpas.

"Ir jauna sīriešu paaudze, kas neko nezina par [šīm skaistajām ēkām]," saka Arabi Šahers, kurš strādā Beit Zamen, lielākajā boutique viesnīcā, kas tiek atvērta vecpilsētā.

Citas sagrautas ēkas ir pārvērstas par elegantiem restorāniem un mākslas galerijām.

Tomēr pastāv bažas, ka vecpilsētas tradicionālais raksturs varētu tikt zaudēts.

Gar Straight Street, kas ir pilsētas galvenā artērija kopš Bībeles laikiem, tiek izraktas ietves un stādīti koki, kas ir daļa no izdaiļošanas. Tirgus stendiem ir jauni koka slēģi un uzstādīti jauni lampu stabi.

Taču pārsvarā seno māju atjaunošana bijusi apsveicama.

Pilsēta šogad ir iekļauta Pasaules pieminekļu novērošanas apdraudēto vietu sarakstā, jo tik daudzas ēkas ir nopostījušās.

Nedrošs

Al Halabi kungs sāka atjaunot savu māju pēc iebrukuma Irākā, kad no Sīrijas pazuda Rietumu tūristi.

Iedzīvoties no tūrisma operatora darba kļuva neiespējami.

Taču brīdī, kad viesnīca tika atvērta 2007. gadā pēc ilgstošajiem remontdarbiem, tūristi bija sākuši atgriezties pilsētā.

"Šis gads ir labākais gads, ko esmu redzējis," viņš saka.

Viņš ļoti labi apzinās, ka viņa biznesa panākumi un līdz ar to arī Sīrijas topošā tūrisma nozare ir atkarīga no faktoriem, kurus viņš nevar ietekmēt.

Kad septembrī Damaskas dienvidu priekšpilsētā eksplodēja automašīnā ievietota bumba, gāja bojā vismaz 17 cilvēki, Al Halabi kungs atkal baidījās, ka tūristi tiks nobiedēti.

"Vēl viena tāda bumba, un es domāju, ka es tiešām būtu pabeigts," viņš saka.

ASV reids uz Sīrijas austrumu robežu oktobrī, kas izraisīja demonstrācijas galvaspilsētā, uzsvēra šīs bažas.

Taču pagaidām Al-Halabi kungam ir daudz nopietnākas bažas.

Lai gan viesnīca plaukst, viņš negribīgi to ir izlicis pārdošanā, lai ļautu viņam atmaksāt remonta laikā radušos parādu.

Izmisumā viņš tomēr gatavojas savam nākamajam projektam – citas Damascēnas ēkas atjaunošanai tās kādreizējā krāšņumā.

Neraugoties uz saistītajām finansiālajām un emocionālajām izmaksām, ir skaidrs, ka Al-Halabi kungs ir ļoti apņēmies saglabāt šīs teiksmainās pilsētas arhitektūras vēsturi.

“Man tas patīk. Tas ir manās asinīs,” viņš saka.