Nākotnes vulkānu izvirdumu ietekmes uz tūrismu samazināšana līdz minimumam

Aviokompānijas un starptautiskās lidostas Eiropā atdzīvojas pēc nedēļas, kad grūti izrunājams un uzrakstāms Islandes vulkāns Eijafallajokulls izsvieda atmosfērā pelnus un traucēja gaisa satiksmi lielākajā daļā Eiropas.

Lai gan lidojumi tiek atsākti, ir pāragri teikt, ka šis notikums ir beidzies vai tūrisma nozares profesionāļi var sēdēt un cerēt, ka tas nekad vairs neatkārtosies.

Būs sarežģīts uzdevums aprēķināt visas šīs krīzes izmaksas. Neatkarīgi no tiešajām izmaksām aviosabiedrībām saistībā ar zaudētiem ieņēmumiem, kas radušies atceltu lidojumu dēļ, kompensācijām pasažieriem un citām izmaksām, neviena tūrisma nozares nozare nav ietekmēta. Ziemeļeiropā Pasākumiem, sanāksmēm, viesnīcām, ekskursijām, atrakcijām būs radušās izmaksas sakarā ar atcelšanu, samazinātu tūristu apmeklējumu skaitu. Apdrošināšanas nozare tērēs daudzus miljonus dolāru, lai kompensētu tos ceļotājus, kuri tika segti, un miljoniem ceļotāju ir radušies ievērojami personīgi izdevumi.

Vulkānisko pelnu krīzes laikā ir bijuši daži ieguvēji. Kruīzu un prāmju operatori, autobusu operatori, automašīnu nomas uzņēmumi un dzelzceļš ir piedzīvojuši biznesa uzplaukumu, un daži laimīgie kabīnes vadītāji varēja gūt labumu no turīgām personām, kuras bija gatavas maksāt augstākās cenas, lai brauktu lielos attālumos. Dažas viesnīcas un kūrorti atklāja, ka tūristi pagarināja uzturēšanās laiku, jo nevarēja atgriezties savās mītnes zemēs.
Pieturas punkti, kas paredzēti tālsatiksmes ceļotājiem uz Eiropu un no tās, piemēram, Honkongu, Dubaiju, Bangkoku un Singapūru, nedēļas laikā bija saspringti, jo pasažieri, kas devās uz Eiropu, bija spiesti pagarināt uzturēšanās laiku.

Krīze arī parādīja, cik lielā mērā pasaule ir kļuvusi atkarīga no gaisa kravu pārvadājumiem plašam preču klāstam.

Aviācijas nozarei un lidostu iestādēm nebija citas izvēles, kā tikai piesardzīgi reaģēt uz vulkānisko pelnu strūklu. Saskaroties ar izvēli starp neērtībām aviopasažieriem un azartspēlēm viņu dzīvēs, aviācijas nozare un regulējošās iestādes izdarīja vienīgo izvēli, ko varēja. Daudzi novērotāji strīdēsies, vai regulatīvās iestādes, aviokompānijas un lidostas bija pārāk dedzīgas, nosakot lidojumu aizliegumus, bet Eyjasfallajokull izvirduma bezprecedenta raksturs deva priekšroku piesardzībai.

Nav šaubu, ka šīs krīzes neparastais raksturs daudzus tūrisma nozares cilvēkus piemeklēja nepareizi. The UNWTO un WTTC bija starp daudzām vadošajām tūrisma organizācijām, kurām bija vajadzīgs zināms laiks, lai reaģētu uz šo neparasto krīzi, kas ietekmēja tūrismu.

Starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem un aviokompānijām bija tendence uzņemties vadošo lomu informācijas izplatīšanā saistībā ar vulkānisko pelnu krīzi, un pastāv un joprojām pastāv zināma neskaidrība par izvirduma ietekmi uz gaisa pakalpojumiem.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana UNWTOAicinājums īpaši rūpēties par ceļotāju tiesībām un dot viņiem izvēli starp kompensācijas pieņemšanu vai maršruta maiņu ir ētiski pamatots, taču tas liek jautāt, kurš ir atbildīgs par finansējumu. Viens no jautājumiem, kas radīja bažas, bija tas, ka daudzi aviokompāniju ceļotāji, kurus skāra situācija, atklāja, ka alternatīvi transporta veidi dažkārt par saviem pakalpojumiem iekasē maksu, ko mēs labdarīgi dēvējam par “tirgus virzītām cenām”.

Tagad, kad tūrisma nozare ir samierinājusies ar savu pirmo lielo vulkānisko pelnu krīzi, kā mēs varam samazināt turpmāko notikumu ietekmi? Neviens nevēlas, lai šādas parādības atkārtojas, bet galvenais riska un krīžu vadības būtisks ir sagatavotība. Tālāk minētie punkti atspoguļo dažas pieejas, kuras tūrisma nozare varētu vēlēties apsvērt globālā un valsts līmeņa vadošajā līmenī.

• Kopīgi saskaņota vulkānisko pelnu avārijas definīcija.

• Ārkārtas ceļošanas dokumentu pārvešana starp dažādiem transporta veidiem pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas.

• Atcelšanas un izmainīto pasākumu politikas precizēšana, jo tā attiecas uz visu tūrisma un viesmīlības pakalpojumu klāstu, ko ietekmē dabas notikums.

• Plaši saskaņota ceļojumu apdrošināšanas seguma parametru kopuma izveide.

• Lēmumi par to, vai valstu valdības vai starptautisks ārkārtas fonds var kompensēt tiem uzņēmumiem, kurus vissmagāk skārusi transporta un ceļojumu pakalpojumu atcelšana.

• Centrālā tūrisma informācijas un atjaunināšanas iespēja un ciešākas saiknes izveide ar globālajiem medijiem.

• Tūrisma pakalpojumu sniedzēju minimālo pienākumu un ceļotāju tiesību noteikšana gadījumos, ja ceļotāji aizkavējas vai iestrēgst kāda dabas notikuma dēļ, kuru ceļojumu pakalpojumu sniedzēji nevar ietekmēt.

• Uzlabota sadarbība starp lielākajām globālajām ceļojumu un tūrisma organizācijām.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana UNWTOTūrisma, ārkārtas reaģēšanas tīkls teorētiski ir pareizais virziens, lai turpinātu, taču ir jāspēj mobilizēt koordinētu tūrisma nozari jau no ārkārtas situācijas sākuma.

Ir skaidrs, ka tūrisma nozare kopumā varētu mācīties no aviosabiedrību nozares, kurai ar ICAO (Starptautiskā civilās aviācijas organizācija) starpniecību bija ārkārtas rīcības plāns vulkānisko pelnu strūklu apkarošanai. Nozare iegūs arī ciešāka sadarbība ar ekspertiem ne tikai vulkanoloģijas jomā, bet arī citās jomās, kur dabas parādības var ietekmēt tūrismu.

Neviens no iepriekš minētajiem priekšlikumiem negarantē, ka turpmākās vulkānisko pelnu krīzes būs nesāpīgas, taču ir maz diskusiju par to, ka kopumā pasaules tūrisma nozare nebija pietiekami sagatavota, lai tiktu galā ar Islandes nevēlamo vulkānisko vielu eksportu.

Autors ir Sidnejas Tehnoloģiju universitātes vecākā lekcija tūrismā