Pēteris Cerda:
Un, protams, šie ir tikai piemēri tam, cik tuvu mēs esam mūsu sabiedrībai, mūsu valdībām un [nedzirdams 00:09:53] visā reģionā... Mēs to nesaņemam presē, nozare nesaņem. šāda veida redzamība, ka jūs ikdienā, jūsu aviokompānija pārvadā medicīnisko aprīkojumu, ved palīgā apkalpojošos cilvēkus. Un jūs tagad nēsājat šo vakcīnu. Vai mums kā nozarei vairāk jāveicina pašreklāma?
Roberto Alvo:
Es domāju, protams, tas palīdz. Bet jūs varat to izmantot divos veidos. Es domāju, ka aviācijas nozares nozīmi reģionā uzsver sabiedrība kopumā. Es domāju, ka mēs varam vairāk. Es nedomāju, ka mums vajadzētu izmantot palīdzību pandēmijai kā labāko veidu, kā to izdarīt. Es domāju, ka mūsu loma, esot šo biedrību biedram, ir palīdzēt. Šajā ziņā mēs varam būt zemiski. Es personīgi jūtos ļoti lepna, un mana organizācija noteikti jūtas ļoti lepna par palīdzību. Un es nedomāju, ka mums par to ir vajadzīgas nekādas uzslavas. Mūsu priekšā ir milzīgi izaicinājumi, un es domāju, ka mums šajā reģionā ir neticami liels izaugsmes potenciāls. Taču pagaidām un pandēmijas laikā esmu priecīgs pārliecināties, ka varam darīt visu iespējamo, lai šeit palīdzētu. Un, ja mēs to darām anonīmi, man viss ir kārtībā.
Pēteris Cerda:
Pārslēgsim pārnesumus uz pēckrīzes laiku vai pāriesim ar restartēšanu. Kā jūs redzat, pamatojoties uz pieredzi, ko esam guvuši pagājušajā gadā, vai redzat pastāvīgas izmaiņas veidā, kā ceļotāji rezervēs savu pieredzi un ko viņi sagaida no turpmākās ceļojumu pieredzes?
Roberto Alvo:
Tas ir labs jautājums. Un, manuprāt, joprojām ir nedaudz grūti paredzēt, kas tieši notiks. Domāju, ka noteikti pieaugs lidojuma pieredzes pašpārvalde. Es domāju, ka cilvēki būs vairāk ieinteresēti pārliecināties, ka viņi pilnībā kontrolē savu laiku un lidojumu pieredzi līdz iekāpšanai lidmašīnā. Un es uzskatu, ka, ja aviosabiedrības sniegs šāda veida pakalpojumus, klienti būs laimīgāki.
Tātad, jā, es domāju, ka [nedzirdams 00:11:57] paātrinājums un transformācija būs galvenais un svarīgs. Domāju, ka daži drošības pasākumi, kas ir veikti šajā laikā, paliks, vismaz kādu laiku paliks. Es domāju, ka tas arī ļauj mums domāt par rūpēm par mūsu pasažieri dažādos veidos, lai gūtu labu lidojuma pieredzi. Un mums tas ir jāizmanto. Bet, izņemot to, es neesmu pārliecināts, ka tas būtiski mainīsies. Iespējams, turpmāk redzēsim būtiskas izmaiņas nozares struktūrā. Bet tas, ko es redzu un dzirdu, ir tas, ka cilvēki vienkārši vēlas iekāpt lidmašīnā, cik drīz vien iespējams, cik ātri vien iespējams. Un es domāju, ka mēs visi gaidām, kad šis brīdis notiks.
Pēteris Cerda:
Vai jūs domājat, ka reģionā mums būs mazāk aviokompāniju? Vai jūs domājat, ka šī ir iespēja turpināt konsolidāciju, un dažas aviosabiedrības vienkārši nespēs pārvarēt milzīgās finansiālās problēmas, ar kurām tās ir piedzīvojušas pagājušajā gadā, un kas vēl gaidāms šajā gada pirmajā daļā?
Roberto Alvo:
Jūs vienkārši veicat vienkāršu matemātiku. Un es domāju, ka ir viegli saprast, ka turpmākajos gados notiks būtiskas rūpniecības pārmaiņas. Nozarei pirms krīzes bija parāds par 70 vai 60% no ieņēmumiem. Šodien ne tikai nozarei kopumā bija jāiegūst 200 miljardu dolāru plus parāds. Taču atveseļošanās būs lēna, un mums, iespējams, būs 200% parāds pret ieņēmumiem aviosabiedrībām, kuras nav iesaistījušās tādā pārstrukturēšanas procesā kā mēs. Un tas, manuprāt, nav ilgtspējīgi. Es nezinu, kā tas skūssies. Bet es uzskatu, ka mēs kādu laiku redzēsim nozīmīgu šīs nozares sastāvu. Vienkārši matemātika nelīdzinās, ja jūs par to nedomājat, vismaz tuvāko pāris gadu laikā.
Pēteris Cerda:
Tātad, mēs mazliet runājām par valdību, mēs runājām par konsolidāciju. Ļaujiet man sniegt tikai dažus mūsu reģiona numurus. Pēdējo reizi Latīņamerikas pārvadātāju reģions atradās 2017. gadā. Nozare kopā ar Latīņamerikas pārvadātājiem nopelnīja aptuveni 500 miljonus ASV dolāru. Kopš tā laika katru otro gadu mēs esam zaudējuši naudu šajā pasaules daļā. Acīmredzot šogad pagājušajā gadā 5 mljrd. Šogad mēs ceram to samazināt līdz aptuveni 3.3 miljardu dolāru zaudējumiem. Šī ir izaicinoša vide. Šajā reģionā jums ir labas aviokompānijas, labs savienojums. Pirms COVID jūs un [nedzirdams 00:14:38] pieauga. Mēs bijām labāk savienoti Latīņamerikā nekā jebkad agrāk. Bet mēs joprojām zaudējam naudu. Kas ir būtiski jāmaina, lai mūsu reģions kļūtu konkurētspējīgāks, tāpat kā citos pasaules reģionos? Un kas valdībām jādara savādāk vai jāpalīdz šādā veidā?
Roberto Alvo:
Es domāju, šim reģionam ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Lidojumi uz vienu pasažieri šeit ir ceturtā vai piektā daļa no tā, ko redzat attīstītajās ekonomikās. Lielākas ģeogrāfiskās vietas ir grūtāk savienot izmēra, attāluma, tikai apstākļu dēļ. Tāpēc man nav šaubu, ka Dienvidamerikas aviācijas nozare mēģinās virzīties uz priekšu. To sakot, noteikti būs grūti laiki.
Bet es gribētu vairāk pievērsties LATAM, ja man jautā, drīzāk nozarei, jo es nevēlos runāt citu cilvēku vārdā. Galu galā šis ir bijis ļoti interesants brīdis LATAM. Iespējams, vissvarīgākā mācība, ko esam guvuši no šīs krīzes, ir tā, ka esam spējuši likt priekšā savas domas, uzskatus, savas paradigmas un tos pārbaudīt. Un redzēt, kas stāv un kas ir jāmaina.
Un ir neticami redzēt, kā organizācija ir sapratusi, ka šajā biznesā var būt pavisam citādi. Vai arī par to, kā mēs vienkāršojam sevi ar izmaiņām, lidojumu pieredzi mūsu klientiem. Mēs kļūstam efektīvāki. Mēs kļūstam rūpīgāki par sabiedrību un vidi kopumā. Un tas ir nedaudz ironiski, bet šī krīze noteikti ļaus mums būt daudz stiprākiem kā LATAM nekā pirms krīzes. Es esmu ļoti optimistisks, jo īpaši attiecībā uz mūsu uzņēmumu. Un, virzoties cauri 11. nodaļas procesam, tas ir sarežģīts apstāklis. Pati nodaļa ar mūsu veiktajām izmaiņām liek man justies ļoti optimistiski par LATAMS nākotni tuvākajos gados.
Pēteris Cerda:
Un, runājot par nākotni un 11. nodaļu, kāpēc lēmums? Kas jūs patiešām noveda pie tā, kam jūs abi toreiz uzskatījāt, ka tas bija labākais rīcības veids, lai, es iztēlojos, pozicionētu sevi kā aviokompāniju pret nākotni, tiklīdz būsim izkļuvuši no krīzes?
Roberto Alvo:
Es domāju, ka tad, kad mēs sapratām, mums bija skaidrs, ka mēs nesaņemsim valsts palīdzību. Vai arī šī valdības palīdzība nāks ar nosacījumu, ka mēs pārstrukturēsim sevi. Kļuva pilnīgi skaidrs, ka mēs varētu aizņemt ilgāku vai īsāku laika periodu, taču mums būs jānostājas uzņēmuma restrukturizācijas pozīcijā, kā tas ir daudziem. Un tie, kuriem nav, lielākā daļa no tiem ir tāpēc, ka viņiem ir palīdzējusi valdība. Tas, iespējams, ir bijis grūtākais lēmums, kādu valde vai uzņēmums spējis pieņemt. Kā zināms, Kueto ģimene ir bijuši nozīmīgi šī uzņēmuma akcionāri jau 25 gadus un viņus gaidīja lēmums zaudēt visu. Un esmu pārsteigts par viņu uzticību šīm organizācijām. Un tad viņi nolēma reinvestēt uzņēmumā un kļūt par LATAM aizdevējiem.
Kā es tagad redzu, uzņēmumam šī noteikti būs lieliska iespēja. Nodaļas pārstrukturēšana ļaus mums būt saudzīgākiem, daudz efektīvākiem, un mums būs spēcīgāka bilance nekā tā, kāda mums bija, uzsākot procesu. Tāpēc es jūtos ļoti, ļoti labi par to, kur mēs esam un kas mums jādara. Žēl, ka mums bija jāpieņem šāds lēmums. Taču esmu pārliecināts, ka uzņēmumam ar laiku tas būs ārkārtīgi, ļoti labi.
Noklikšķiniet uz NĀKAMĀ LAPA, lai turpinātu lasīt
