ASV tūristu vīza liegta eTN rakstniekam — eTN vēlas dzirdēt arī jūsu stāstu

(eTN) — Amerikas Savienotajām Valstīm izveidojot nacionālo tūrisma identitāti “Brand USA”, ceļojumi uz ASV tūrisma nolūkos kļūst par lielāko eksporta ienākumu valstī. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem štatiem kā Havaju salas, Florida un Nevada.

Dažām valstīm tagad ir bezvīzu statuss, un šo valstu pilsoņi var ieceļot ASV bez vīzas.

Tomēr lielākajā daļā valstu jums ir jāpiesakās ASV tūristu vīzai, un pieteikuma maksa ir USD 160.00 — ne tikai kabatas nauda daudzu valstu pilsoņiem. Sliktās ziņas ir tādas, ka atteikta vīza maksā tikpat, cik izsniegta vīza – 160.00 ASV dolāri.

Daudzas valstis tagad apstrādā vīzas elektroniski vai pēc ierašanās, bet ne Amerikas Savienotās Valstis.

Tā kā lielākajā daļā ASV konsulātu ik dienas ir tūkstošiem pieteikumu, tas kļūst par ātru naudas pelnīšanu, taču tas ir arī liels šķērslis tiem likumīgajiem tūristiem, kuri ne tikai jūt, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība tikko no viņiem izspiedusi 160.00 USD. Turklāt daudziem arī bija jāatstāj laiks no darba un jābrauc lielos attālumos, lai apmeklētu ASV konsulātu, lai saņemtu nepieciešamo personīgo vīzu interviju. Daudziem tas jādara tikai tāpēc, lai saņemtu atteikumu un zaudētu naudu un laiku. Ja mums, ASV pilsoņiem, būtu tāda pati pieredze, piesakoties ceļojumam uz citu valsti, es domāju, ka mēs dotos kaut kur citur.

Tas notika ar eTN rakstnieku Dimitro Makarovu no Luhanskas Austrumukrainā. Dimitrijs jau kādu laiku strādā ar eTN un brīvi runā ukraiņu, krievu un ļoti labā angļu valodā. Viņš ir jauns puisis, kurš strādā Ukrainas valdībā par vecāko juristu Dabas resursu departamentā Luhanskā.

Pavisam nesen Dimitro bija ceļojis uz Krieviju un Turciju, taču, tāpat kā vairums ukraiņu, viņš nav biežs starptautisks ceļotājs. Šis ceļojums uz Amerikas Savienotajām Valstīm bija viņa dzīves ceļojums, un, lai tas notiktu, bija nepieciešami 3 gadi, lai ietaupītu naudu.

Kā Ukrainas pilsonim viņam bija jāsaņem B1/B2 vīza.

Šis ir viņa stāsts:

2013. gada februārī es saņēmu uzaicinājumu no eTN izdevēja uz vienu nedēļu apmeklēt Havaju salas. Biju ļoti sajūsmā un uzreiz savācu informāciju, kā noformēt ASV vīzu. Kā jurists pārzinu, kā sagatavot dokumentus un atbildēt uz jautājumiem. Es tikko saņēmu lielu paaugstinājumu amatā un palielināju algu, tāpēc domāju, ka vīzas pieteikums būs tikai blakus uzdevums.

Mani gaidīja pārsteigums.
Bija nepieciešama starptautiskā Ukrainas pase, kas man bija. Man bija arī jāievāc informācija par savu finansiālo stāvokli un jāsaņem izziņas no darba, lai pierādītu savus ienākumus, informāciju par manu bankas kontu un kredītkartēm. Daudzi ukraiņi neizmanto kredītkartes, tāpēc pieteicos tādai un sava izcilā kredīta dēļ saņēmu Visa kredītkarti dažu dienu laikā.

Tas viss bija savā vietā, tāpēc biju ļoti optimistisks un aktīvi gatavojos savam ceļojumam. Es lūdzu atvaļinājuma laiku, atbrīvoju papildu naudu un saņēmu rakstisku ielūgumu no eTurboNews Izdevējs. Tajā bija iekļauts eTN apstiprinājums, lai segtu izdevumus, piemēram, izmitināšanu, lidojumus un pārtiku, atrodoties Havaju salās. Es meklēju informāciju par to, kā paplašināt, kā arī apmeklēt Sanfrancisko un Lielo kanjonu un, iespējams, Lasvegasu savā pirmajā ceļojumā uz “brīvo zemi”.

Pieteikšanās shēma ir vienkārša, un visu informāciju varat atrast ASV vēstniecības mājaslapā. Es izveidoju savu profilu un ieplānoju tikšanos intervijai ar Amerikas konsulāta amatpersonām.

Es samaksāju USD 160.00 neatmaksājamu vīzas nodevu, kas ir lielākā summa, ko konsulāts iekasē par tūristu vīzu.
Vienīgā vieta, kur pieteikties ASV vīzai Ukrainā, ir ASV vēstniecībā Kijevā. Man Kijeva ir tālu - 12-15 stundas ar vilcienu.
Norunāju ar savu darbu 3 dienas bezalgas atvaļinājuma. Es nopirku vilciena biļeti un iekāpu nakts vilcienā, lai tiktu uz ASV vīzu interviju.

Starp citu, daudzām citām valstīm ir daudz konsulātu Ukrainā, bet ne ASV.

Kad es ierados Kijevā, mani sagaidīja spēcīga lietusgāze. No galvenās dzelzceļa stacijas braucu ar metro, izstaigāju parku, un tur tas bija – Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības mūri un cietoksnis. Tā vairāk izskatījās pēc militārās bāzes. Bija kontrolpunkts, un pulksten 9:00 es pievienojos garai kolēģu pretendentu rindai, stāvot ārā lietusgāzē.

Es mēģināju patverties no nepatīkamā laika, un uzreiz apsargs sāka uz mani kliegt un lika atgriezties rindas galā. Man neļāva ienest somu un mobilo tālruni, un man tas bija jāatstāj ārpusē un par šo pakalpojumu jāmaksā vēl 3 ASV dolāri.

Par laimi atnesu mapi, kurā varēju salikt visus dokumentus.

Es pamanīju, ka apsargi nepārtraukti kliedz uz jaunpienācējiem kā koncentrācijas nometnes virsnieki. Es vienmēr domāju, ka cilvēki ASV ir jauki?

Beidzot tiku iekšā un bija jāpaņem biļete ar numuru. Kāds ukraiņu virsnieks, kas strādāja konsulātā, ieskatījās manos dokumentos un pieņēma tos. Es pievienojos 300 citiem pretendentiem un ieņēmu vietu lielajā uzgaidāmajā telpā.

Ieraugot uz sienas plakātus no Sanfrancisko, Lasvegasas un Ņujorkas, mani saviļņoja.

Man bija jānodod pirkstu nospiedumi, un pagāja 30–40 minūtes, līdz mani izsauca pie loga. Bija ložu necaurlaidīgs stikls un neliels caurums dokumentiem.

Amerikas konsulārais darbinieks man piezvanīja uz interviju un sāka ar mani runāt krieviski, un es atbildēju angliski – turpinājām angliski.

Es biju pielicis daudz pūļu, lai savāktu visus nepieciešamos dokumentus, bet šis virsnieks man neko no tā nelūdza redzēt. Viņš nevēlējās zināt par eTN uzaicinājumu, manu finansiālo stāvokli, manu darbu – es patiesībā sāku to skaidrot, viņam nejautājot.

Pēc tam viņš man jautāja, vai esmu precējies. Es atbildēju, ka esmu viena. Es jutu, ka kaut kas viņu pārsteidza negatīvi, kad atbildēju. Pozitīva saruna pārvērtās negatīvā, jo vienatne acīmredzot nebija apmierinoša atbilde. Es tik daudz dzirdēju par to, ka ASV nediskriminē rasi, seksuālo orientāciju, izcelsmi un laulības statusu, taču tas acīmredzami nav noteikums ASV konsulātos.

Visa intervija aizņēma apmēram minūti vai divas, un man bija atpakaļ pase. Kad es viņam jautāju, kāpēc viņš man atteica vīzu, viņš teica, ka tic tam, ko es teicu, bet viņam ir stingri noteikumi, un viņš uzskatīja, ka man nav pietiekami daudz iemesla atgriezties Ukrainā (bez laulības).

Viņš ieteica mēģināt vēlreiz pēc 6 mēnešiem un uzrādīt viņam Eiropas Šengenas vīzu un pierādījumus par citām starptautiskām vizītēm.
Es pie sevis domāju, vai tas attiecas uz Brand USA reklāmas politiku, lai potenciālos starptautiskos naudas tērētājus vispirms nosūtītu kaut kur citur?

Šīs bija 2 minūtes ilga darba, par kuru ASV konsulāts ieguldīja savu pieteikumu, pie kura es tik smagi strādāju. Turklāt 3 bezalgas atvaļinājuma dienas, vilciena biļete turp un atpakaļ 15 stundu braucienam uz Kijevu, 2 bezmiega naktis, kā arī 160.00 ASV dolāri no manas grūti nopelnītās naudas nešķita godīga tirdzniecība pret atteiktu. vīza, pamatojoties uz laulības statusu.

Es biju vīlies un domāju, ka nav pareizi, ja virsnieks pat neskatās uz visiem dokumentiem, kas man bija. Kā šo procesu var saukt par godīgu? To vēl vairāk pasliktina tas, ka apelācijas sūdzība pat nepastāv, un cits pieteikums nozīmē vēl USD 160, kā arī papildu ceļa izdevumus un brīvu laiku bez atalgojuma.

Es paskatījos uz atteikuma vēstuli, un tajā bija minēts INA noteikuma 214. panta b) punkts. INA 214. panta b) apakšpunkts ir visizplatītākais pamats neimigrācijas vīzas atteikšanai. Tajā ir noteikts, ka ikviens pieteikuma iesniedzējs “tiek uzskatīts par imigrantu, līdz viņš vīzas pieteikuma iesniegšanas brīdī konsulārajai amatpersonai pārliecinoši konstatē [..], ka viņam vai viņai ir tiesības uz ne-imigranta statusu saskaņā ar 101. (a)(15).” 101. (a) (15) sadaļā ir teikts, ka neimigrants ir "ārzemnieks, kura dzīvesvieta ir ārvalstī, kuru viņš vai viņa negrasās pamest un kurš īslaicīgi apmeklē ASV".

Diemžēl trešo pušu garantijas nevar izmantot, lai pārvarētu likumā noteikto imigrantu nodoma prezumpciju. Pierādīšanas pienākums šajā ziņā gulstas vienīgi uz prasītāju.

Es uzzināju, ka atteikumu līmenis Kijevā ir aptuveni 50%.

Es jutos diskriminēts, un vēl vairāk, es jutu, ka man ir nolaupīti 160.00 ASV dolāri.

Tuvojoties šī bēdīgā stāsta laimīgām beigām, es martā piedalījos Polijas izejošo ceļojumu tirgū eTN Varšavā un palīdzēju eTN ITB laikā Berlīnē.

Eiropas vīzas iegūšana bija daudz vienkāršāka un lētāka, un man nebija jābrauc uz 3 dienām uz 2 minūšu interviju.

Protams, man patīk kādreiz apmeklēt ASV, taču tā ir liela pasaule, un šobrīd es labprātāk tērētu savu grūti nopelnīto naudu citos galamērķos, kur jūtos gaidīts.

Vai jums ir pieredze saistībā ar vīzas atteikumu vai piešķiršanu ASV? Lūdzu, sūtiet savu stāstu uz [e-pasts aizsargāts] .