Vašingtona - Pēc vairāk nekā gadu ilgas nogaidīšanas uz ASV spēku uzplūdu Irākā militārie komandieri un neatkarīgie eksperti tagad šķiet pārliecinātāki, ka tas varētu būt beigu sākums nemieriem Irākā.
Ja šī mēneša tendence saglabāsies, jūlijā Irākā varētu būt mazāk bojāgājušo amerikāņu nekā jebkurā citā mēnesī kopš kara sākuma 2003. gada martā.
"Tas ir veids, kā beidzas nemiernieki," sacīja Džeks Kīns, atvaļināts četrzvaigžņu ģenerālis, kurš nesen atgriezās no Irākas, pasākumā Vašingtonā pagājušajā nedēļā. "Viņi vienkārši izgaist."
Taču pacilātību par drošības uzlabošanos mazina ilgstošas bažas par to, vai relatīvais miers Irākā var kļūt pastāvīgāks.
Augstākie ASV komandieri ir paziņojuši, ka spēku pieplūdums būs sasniedzis savus mērķus tikai tad, ja uzlabotā drošība uz vietas būs "neatgriezeniska". Joprojām pastāv bažas, ka ieguvumi var paslīdēt garām, ja Irākas valdība nenostiprinās progresu ar politisko samierināšanos galvenajos jautājumos un paaugstinātu pārvaldības līmeni.
Valdības pārskatatbildības birojs pagājušās nedēļas sākumā brīdināja, ka, ņemot vērā jaunatklāto drošību Irākā, ASV tagad ir vajadzīga jauna stratēģija. Ziņojumā norādīts, ka spēku pieplūdums, kura pēdējā brigāde šomēnes atgriezās mājās, tagad ir beigusies, un karš Irākā ieiet citā fāzē.
Kamēr ģenerālis Deivids Petrejs gatavojas pāriet uz savu nākamo amatu ASV Centrālajā pavēlniecībā un ģenerālis Rejs Odjerno ieņem viņa vietnieku Irākā, GAO saka, ka ir nepieciešams jauns plāns.
Tikai desmit no 18 provinču valdībām ir atbildīgas par drošību, teikts ziņojumā. Un, saskaņā ar Aizsardzības departamenta datiem, mazāk nekā 10 procenti Irākas drošības spēku bija visaugstākajā gatavības līmenī un tādējādi bija spējīgi veikt militāras operācijas bez ASV atbalsta, norādīts GAO ziņojumā.
Vairāk nekā 75 procenti Irākas bataljonu ir "vadībā", pēc Kīna kunga domām, taču viņu spēja darboties bez amerikāņu militārpersonām joprojām ir traucēta nespēja veikt savas loģistikas operācijas.
Lai gan Irākas valdība ir pieņēmusi svarīgus tiesību aktus, ziņojumā norādīts, ka joprojām pastāv domstarpības par tādiem galvenajiem jautājumiem kā Irākas milzīgo naftas ieņēmumu sadale, kaujinieku atbruņošana un provinču vēlēšanu rīkošana, kas paredzētas šoruden.
Irākas valdībai joprojām ir arī problēmas ar naudas izlietošanu: GAO paziņoja, ka no 24. līdz 27. gadam atjaunošanas pasākumiem tā ir iztērējusi tikai 2005 procentus no 2007 miljardiem dolāru. Taču, palielinoties drošībai uz vietas, aizsardzības amatpersonas saka, ka tā ir sākusi tērēt vairāk savas naudas.
Galu galā, kad runa ir par drošības pienākumu nodošanu Irākai, viens no lielākajiem jautājumiem ir tas, kas notiks ar "Irākas dēliem" — sunnītu dominētajām grupām, kas veido kaimiņattiecību uzraudzības programmu dažiem no Irākas nestabilākajiem apgabaliem. skaits ir vairāk nekā 103,000 XNUMX cilvēku, katrs maksāja ASV dienas algu.
Šīs grupas tiek uzskatītas par svarīgu faktoru drošības situācijas uzlabošanā Irākā. Taču, kopš programma tika īstenota kopā ar pieauguma stratēģiju pagājušajā gadā, jau sen pastāv bažas, ka tad, kad ASV nauda beigsies, šīs personas atgriezīsies pie vardarbības.
Tiek uzskatīts, ka 30 procenti "Dēlu" ir profesionāli apmācīti un iesaistīti Irākas drošības spēkos. Pārējiem it kā jādod darbs. Taču irākieši jau vairākus mēnešus ir bijuši piesardzīgi pret viņu uzņemšanu drošības spēkos. Eksperti norāda, ka irākiešu nespēja panākt politisko pielāgošanos šajā jautājumā var atstāt programmu nobīdi un mainīt drošības ieguvumus dažās jomās.
Piemēram, Irākas ziemeļos ģenerālmajors Marks Hertlings saka, ka cer, ka līdz novembrim puse no 32,000 XNUMX "Irākas dēliem" viņa sektorā tiks vai nu nodrošināti, vai arī tiks uzņemti Irākas drošības spēkos. Viņš cer, ka daudzi no tiem kļūs par policistiem.
"Ja mums izdosies pieņemt darbā 10 procentus no viņiem par Irākas policistiem, es būšu ļoti priecīgs," intervijā šā mēneša sākumā sacīja ģenerālis Hertlings. Pārējo integrāciju vietējā ekonomikā apgrūtina likuma varas trūkums, kas regulētu līgumus un citus saimnieciskos darījumus, saka Hertlings.
"Es domāju, ka mēs esam ļoti agrīnā stadijā, lai tas notiktu," viņš teica. "Kad tas notiks, tas kļūs par bandu slepkavām."
Taču amerikāņu kase nespēj segt rēķinu, norāda aizsardzības amatpersonas. Tomēr irākieši nav pārliecināti, ka pastāv politiskā griba, kas nepieciešama vienošanās noslēgšanai.
"Es neesmu redzējis saskaņotu plānu šiem puišiem, ko ar viņiem darīt," saka bijušais Irākas premjerministrs Ijads Allavi, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Vašingtonu. Vienošanās bija jāizlemj pirms programmas pat sākuma, Allawi kungs saka.
Šonedēļ trīs spridzinātāji pašnāvnieki, visas sievietes, bija atbildīgi par atsevišķiem uzbrukumiem, kuros Bagdādē un ziemeļu pilsētā Kirkūkā gāja bojā vairāk nekā 60 cilvēki. Tikmēr Irākas un Amerikas spēki sāka operāciju pret Al Qaeda spēkiem Diyalas provincē, kur augstākie komandieri apgalvo, ka vardarbība ir mazinājusies, taču kaujas joprojām ir intensīvas.
"Mums joprojām ir laba cīņa," sacīja Hertlings. "Es nedomāju, ka Irākas iedzīvotāji ir pilnīgi droši. Viņiem šī vēl nav diena pludmalē.
