Tibeta pirms gadadienas slēgta ārvalstu tūristiem

Ķīna ir slēgusi Tibetu ārvalstu tūristiem un izvietojusi Pekinas ielās ar ložmetējiem bruņotus karavīrus, kas ir daļa no stingru drošības pasākumu kopuma pirms komunistiskās varas 60. gadadienas. Galvaspilsētā ir aizliegta pat pūķu lidināšana.

Lai gan 1. oktobra piemiņas pasākumi, tostarp masveida militārais apskats un prezidenta Hu Dzjintao runa, ir vērsti uz Pekinu, ierobežošana attiecas uz plašās valsts tālākajām vietām.

Tiešsaistē ir paplašināta sensitīva politiskā satura un sociālo tīklu vietņu, piemēram, Twitter un Facebook, bloķēšana, un ir pieaudzis ārvalstu žurnālistiem nosūtīto e-pasta surogātpasta apjoms, kas satur spiegprogrammatūru. Lūgumrakstu iesniedzēji, kuri vēlas saņemt atlīdzību no centrālajām iestādēm, komunistu amatpersonām visā valstī ir teikuši, ka viņiem ir jāatturas no ceļošanas uz Pekinu un jāmēģina atrisināt savas sūdzības uz vietas.

Drošība galvaspilsētā ir tikpat stingra un dažos veidos stingrāka nekā pat pagājušā gada Pekinas olimpisko spēļu laikā, ar ložmetēju šautām SWAT vienībām, kas sajaucas starp pūļiem pilsētas centrā, ko rotā valstu karogi un krāsainas diorāmas.

Iedzīvotājiem ir aizliegts lidot ar pūķiem, lai novērstu gaisa apdraudējumu, un tiem, kas dzīvo diplomātiskos dzīvokļos, kas atrodas parādes maršrutā, ir norādīts, ka viņi nedrīkst atvērt logus un neiziet uz balkoniem skatīties. Ierobežota nažu tirdzniecība, un paziņojumi dzīvokļu vestibilos aicina iedzīvotājus ziņot par jebko aizdomīgu.

Nacionālās dienas svinības notiek pēc pēdējo desmitgažu vardarbīgākajiem un ilgstošākajiem nemieriem pret Ķīnas varu tās tālākajos rietumu reģionos Sjiņdzjanā un Tibetā. Etniskajos nemieros Sjiņdzjanas galvaspilsētā Urumči jūlijā gāja bojā gandrīz 200 cilvēku, un turku musulmaņu reģions joprojām ir pārsvars pār neseno noslēpumainu adatu uzbrukumu virkni sabiedriskās vietās.

Tāpat kā pēc nemieriem 2008. gada martā, ārvalstu tūristiem ir aizliegts iebraukt Tibetā, ziņo vietējās amatpersonas un tūrisma nozarē strādājošie. 14. gada 2008. marta nemieri Lasā ir vērsti uz ķīniešu veikaliem un migrantiem, kuri arvien vairāk pārcēlušies uz Himalaju reģionu kopš komunistu karaspēka ienākšanas 1950. gadā.

Tibet China Travel Service pārdevējs Su Tingrui sacīja, ka uzņēmuma ģenerāldirektoru uz tikšanos svētdienas vakarā izsauca varas iestādes Tibetas galvaspilsētā Lasā — 2,500 jūdžu (4,023 kilometru) attālumā no Pekinas. Viņš sacīja, ka aizliegums netika izdots rakstiski, bet gan tika paziņots sanāksmes laikā un tiks pagarināts līdz 8. oktobrim.

Citi aģenti Pekinā un Lasā sacīja, ka valdība ir pārtraukusi izsniegt ārzemniekiem īpašas atļaujas, kas nepieciešamas, lai apmeklētu reģionu.

"Oktobrī uzņēmējdarbība tiks ievērojami ietekmēta," sacīja Lasas viesnīcas Four Points by Sheraton reģistratūras darbiniece Vanga. Atļauju apturēšana, iespējams, ir daļa no papildu drošības pasākumiem. Šomēnes ielās sākat redzēt lielāku policijas un militārpersonu skaitu, bet krustojumos, kur agrāk neviens nesargāja, policiju un militārpersonas.

Drošība Tibetā tika pastiprināta nedēļās pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm pagājušajā gadā un pēc tam arī pagājušajā februārī un martā ap jutīgām politiskajām gadadienām. Nozares pārstāvji sacīja, ka pēc Sjiņdzjanas nemieriem Tibetas tūrisms ir kļuvis vēl lielāks, kā rezultātā Urumči viesnīcas ir palikušas praktiski tukšas.

“Tūristiem nav atšķirības, vai jūlija nemieri notika Siņdzjanā vai Tibetā. Viņi domā, ka šeit nākt lejā ir bīstami,” sacīja Džans, Lasā esošās starptautiskās ceļojumu aģentūras Tibet Hongshan darbinieks.

Tibetas Tūrisma biroja biznesa administrācijas biroja ierēdnis Tans Lins sacīja, ka ārvalstu tūristi tiks aizliegti no otrdienas, bet tiem, kas jau būs ieradušies, būs atļauts palikt.

Ķīnas Mūsdienu starptautisko attiecību institūta Dienvidāzijas biroja vadītājs Hu Šišens sacīja, ka aizliegums pamatots ar valdības bažām, ka aizjūras Tibetu atbalstošas ​​grupas var izmantot simpātiskus studentus vai tūristus, lai rīkotu protestus, kā tas notika Pekinā olimpisko spēļu laikā. Ķīna saka, ka vardarbību Tibetā un Siņdzjanā organizēja šādas grupas, lai gan varas iestādes ir sniegušas maz pierādījumu.

Lai gan drošības pasākumi Pekinā un citur dažiem var šķist pārspīlēti, sacīja Džozefs Čens no Honkongas pilsētas universitātes. Ķīnas amatpersonas uzskata, ka ir tā vērtas, lai novērstu pat vismazākos incidentus, vienlaikus radot iespaidu par spēcīgu, stabilu valsti.

"Pēdējā viena vai divu gadu laikā, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, ir bijis milzīgs uzsvars uz Ķīnas labākās sejas parādīšanu," sacīja Čens.

Viņš piebilda, ka pašvaldības un sabiedriskās drošības amatpersonām teikts: "Mēs nevēlamies, lai nebūtu starpgadījumu, tāpēc, ja kaut kas notiek, jums ir problēmas."