BRISELE, Beļģija – Karību jūras reģiona tūrisma līderi un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas ir noslēgušas pirmo Karību jūras reģiona tūrisma samitu Eiropas galvaspilsētā, labāk izprotot viens otra bažas par tūrisma nozari. Reģionālo tūrisma līderu delegācija, kuru vada Karību jūras reģiona tūrisma organizācijas (CTO) priekšsēdētājs Hon. Rikijs Skerits, tostarp tūrisma ministri no piecām citām Karību jūras reģiona valstīm, nonāca Eiropas lēmumu pieņemšanas aparāta centrā, lai uzsvērtu politikas darba kārtības nozīmi tūrisma jomā.
Sanāksmēs, kas notika Eiropas Parlamentā un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu galvenajā mītnē, abas puses apsprieda galvenos jautājumus, tostarp veidus, kā pārvarēt plaisu starp politikas nodomiem un praksi; finansējuma avoti tūrisma attīstībai; tūrisms, aviācija un nodokļi; tūrisms, izglītība un sociālā attīstība; tūrisms un klimata pārmaiņas; un kā tūrisma nozare var gūt labumu no Ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) starp Karību jūras reģionu un Eiropu.
Sesijas beigās CTO priekšsēdētājs sacīja, ka no sarunām tika izdarīti seši galvenie secinājumi:
– Tūrisms ir nozīmīga nozare gan ES, gan Karību jūras reģionā, un abiem reģioniem ir daudz darāmā, lai virzītu politiskās diskusijas, lai nodrošinātu, ka tūrismam tiek pievērsta tā pelnītā uzmanība un atbalsts.
– ES un EPN ir pieejami dažādi finansējuma veidi, lai atbalstītu ar tūrismu saistītas iniciatīvas, un ir jāizveido modalitātes, lai strādātu kopā, lai nodrošinātu, ka šāds finansējums tiek novirzīts prioritārām jomām, tostarp tūrismam, un ka Karību jūras reģiona sabiedrība un privātajam sektoram ir jāpanāk vienprātība prioritārajās jomās.
– Aviācijas nodokļi un emisijas kvotu tirdzniecības shēmas ir reāls drauds Karību jūras reģiona tūrismam.
– Tūrisms ir galvenais ekonomiskās un sociālās attīstības virzītājspēks Karību jūras reģionā, un jebkurai negatīvai ietekmei uz tūrismu būs tālejošas sekas attiecībā uz pakalpojumu klāstu, kas varētu būt pilnībā nesaistīts ar šo nozari, bet kas daļēji ir atkarīgi no valsts finansējuma no tūrisma ienākumiem. .
– Lai gan Karību jūras reģions nav bijis nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju veicinātājs, tas būtiski cietīs no klimata pārmaiņu ietekmes, taču Karību jūras reģions var būt pasaules līderis saglabāšanas un klimata pārmaiņu iniciatīvās.
– Karību jūras reģiona valstis dzirdēja, ka EPN ir ietvertas konkrētas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu tūrisma attīstību. Šķiet, ka gan CARIFORUM, gan ES ir jāpaveic zināms attālums, līdz šie noteikumi tiks pabeigti, taču cerams, ka šis forums būs veicinājis ciešāku un efektīvāku partnerību, kas sasniegs plaukstošas tūrisma ekonomikas ilgtspējīgas attīstības mērķi.
Papildus priekšsēdētājam Skerritam Karību jūras reģiona valstu delegācijā bija Bahamu salu ministri Vincents Vanderpūls-Volss, Manuels Heredija no Belizas, Eds Bartlets no Jamaikas; kā arī Tobāgo tūrisma sekretārs Osvalds Viljamss; jaunākais tūrisma ministrs no Trinidādas un Tobāgo Dr. Delmons Beikers; CARICOM ģenerālsekretāre (Ag) vēstniece Lolita Eplvaite; CTO ģenerālsekretārs Hjū Railijs; Karību jūras valstu viesnīcu asociācijas prezidents Josefs Forstmairs; CHTA izpilddirektors Alecs Sanguinetti; un tūrisma direktori un Karību jūras valstu vēstnieki, kas atrodas Briselē.
