Attiecībā uz 43rd ANO Cilvēktiesību padome, kas tik strauji beidzās 13. martā, kur Šrilanka bija dienaskārtībā, starptautiskā sabiedrība piedzīvo to, kas tamilu kopienai ir pārāk pazīstams - Šrilankas bezjēdzīgā neievērošana sarunās noslēgtajos nolīgumos. Šrilanka 26. februārī nāca klajā ar apžilbinošu paziņojumu, ka to neuzskata saistošas 2015. gada ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūcijā 30/1 un abās nākamajās rezolūcijās 34/1 un 40/1 uzņemtās saistības, kuru mērķis ir veicināt reformas un pārejas periodu. Taisnīgums. Paziņojums tomēr nebija pārsteigums tamilu kopienai, kas vairākkārt mēģinājusi brīdināt pasauli par Šrilankas maldināšanu un tās aizkavēšanas taktiku.
Austrālijas tamilu kongress (ATC), Lielbritānijas tamilu forums (BTF), Kanādas tamilu kongress (CTC), Īrijas tamilu forums un Amerikas Savienoto Valstu tamilu rīcības grupa (USTAG) pauž bažas par globālo # COVID19 pandēmiju un piedāvā mūsu netraucēts atbalsts pasaules mēroga pasākumiem, lai ierobežotu izplatību, izārstētu nomocītos un sniegtu atvieglojumus sociāli ekonomiskajiem trūkumiem.
Kopš neatkarības no britiem 1948. gadā vietējie tamili Šrilankas ziemeļos un austrumos ir smagi cietuši no lauztajiem līgumiem un nolīgumiem starp tamilu vadību un secīgajām valdībām, kuras dominē sinhalās budistu vidū - nolīgumiem, kuru mērķis ir nodrošināt tamiliešu pamattiesības un aizsargāt kopiena mūsu tradicionālajās dzimtenēs.
UNHRC dalībvalstis nevar pieļaut, ka šāda necieņa mazina iestādes uzticamību. Valstīm vajadzētu atcerēties arī “Apvienoto Nāciju sistēmas visaptverošu pārskatu kara laikā Šrilankā un pēc tam saistībā ar tās humānās palīdzības un aizsardzības mandātu izpildi” - Čārlza Petri ziņojumā sīki aprakstīta atbildības aizsargāt neveiksme 2009. gadā tamilu kopiena, kas cieta no rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem (kā to apstiprina OISL 2015. gada ziņojums) un ko Šrilankas valsts drošības spēki rīkojās nesodīti.
Attiecībā uz masveida zvērības noziegumiem, ko Šrilanka izdarījusi kara laikā un pēc tā, mūsu organizācijas mudina rīkoties attiecīgajās starptautiskajās jurisdikcijās, piemēram, ad hoc starptautiskajā krimināltiesā Šrilankā. Norādot uz “pagātnes iekšējās samierināšanas un atbildības mehānismu neveiksmi”, astoņas starptautiskās cilvēktiesību grupas, tostarp Amnesty International un Human Rights Watch, 43. nodaļā izdeva kopīgu paziņojumu.rd Padomes sēde (20. gada 2020. februāris), kurā Padome tika aicināta “izveidot starptautisku atbildības mehānismu Šrilankai”.
Starptautiskā Juristu komisija Cilvēktiesību padomē 28. gada 2020. februārī nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts:
ANO Cilvēktiesību padomē Starptautiskā tiesa šodien mudināja atjaunot starptautisko rīcību, lai nodrošinātu taisnīgumu un atbildību par starptautiskajos likumos paredzētajiem noziegumiem Šrilankā.
Paziņojums, kas sniegts, apspriežot Augstā cilvēktiesību komisāra atjauninājumus un ziņojumus, skan šādi:
“Starptautiskā tiesa dziļi nožēlo Šrilankas valdības atsaukto atbalstu procesam saskaņā ar rezolūcijām 30/1 un 40/1. ICJ atbalsta IMADR lasīto kopīgo paziņojumu.
Šrilankas tiesību sistēma un tiesu iestādes gadu desmitiem ilgi ir parādījušas hronisku nespēju novērst sistēmisku un iesakņojušos nesodāmību par starptautisko tiesību noziegumiem, kurus pastrādā militārie un drošības spēki.[1] Jaunā prezidenta solījumi pasargāt militārpersonas no atbildības un vecāko komandieru iecelšana personām, kuras saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ticami apsūdzētas par noziegumiem, tikai padziļina bažas.
Kā atzīmē augstais komisārs,[2] nespēja visaptveroši rīkoties nesodīti un veikt reformas institūcijās var izraisīt vairāk cilvēktiesību pārkāpumu.
Tamilu iedzīvotāji ir konsekventi un pamatoti noraidījuši jebkuru samierināšanās procesu, kurā tiek ignorēts taisnīgums un atbildība, un ir acīmredzams, ka neviens taisnīguma vai atbildības process, kas tiek atstāts tikai Šrilankas vietējām institūcijām, nevar būt uzticams. Kompromisa nacionālais un starptautiskais “hibrīdais” tiesiskās atbildības mehānisms, kas paredzēts rezolūcijā 30/1, jau tālu atpaliek no situācijas, kas patiesībā ir pamatots.
Ja valdība tagad mēģina atteikties pat no šī kompromisa, tīri starptautiski procesi, neatkarīgi no tā, vai tas notiek pirms Starptautiskās Krimināltiesas, vai arī Padome izveido citu starptautisku atbildības mehānismu, un citas valstis izmanto universālo jurisdikciju, ir vienīgās atlikušās iespējas taisnīguma nodrošināšanai to prasa starptautiskās tiesības un tas ir nepieciešams jebkuram ticamam Šrilankas samierināšanas procesam. ”
Pēdējā laikā mēs esam redzējuši līdzīgas iniciatīvas Mjanmā attiecībā uz tās genocīdu pret rohingjiem. Ņemot vērā radžas un viņu pēc prezidenta vēlēšanu darbības, piemēram, valsts pārvaldes ātru militarizāciju, sasniegumu, lai ievadītu Šrilanku autoritāras policijas valsts virzienā, mēs lūdzam starptautisko sabiedrību izveidot īpašus starptautiskus mehānismus pierādījumu kā steidzamu sākumposmu.
Starptautiskā sabiedrība ir kavējusies ar šādu rīcību pietiekami ilgi, dodot Šrilankai vairāk nekā desmit gadus savu pienākumu izpildei, bez rezultātiem. Šrilankas valdība un tās tiesas ir izrādījušas nevēlēšanos pieņemt šo noziegumu nopietnību un ne tikai ļauj turpināt vainīgo vainīgo nesodāmību, bet arī apbalvo viņus ar augsta līmeņa amatiem pašreizējā valdībā un civilajā pārvaldē, savukārt tamilu upuri, izdzīvojušie un viņu tuvinieki cieš mokās.
