Svinot savu Lionas bāzes pirmo gadadienu, Easyjet klātbūtne ir atklājusi vērienīgus paplašināšanās plānus Francijas otrajā lielākajā pilsētā. Pirmajā gadā Easyjet pārvadāja miljonu pasažieru no un uz Lionu ar vidējo noslogojumu, kas pārsniedz 80 procentus. Līdz ar to nākamajā ziemā aviokompānija bāzēs trešo lidmašīnu un palielinās kapacitāti par 30 procentiem. eTN izmantoja iespēju lūgt Easyjet izpilddirektoru Endiju Harisonu dalīties savā redzējumā par Easyjet un zemo izmaksu aviokompāniju attīstību Eiropā.
Kā Easyjet klājas šogad?
Endijs Harisons: Tas noteikti ir grūts gads visai aviokompānijai. Tomēr tās ir dažas atšķirības. Tālo maršrutu tirgus ir samazinājies par 10 procentiem līdz 15 procentiem, īpaši ietekmējot augstākās kvalitātes satiksmi. Ar mazākiem rīcībā esošajiem ienākumiem daudzi atpūtnieki dod priekšroku brīvdienām jūrā un saulē Itālijā, nevis, piemēram, Floridā. Tas izskaidro, kāpēc īso maršrutu satiksme joprojām ir noturīgāka, jo tā ir samazinājusies par 5 procentiem. Neskatoties uz pašreizējo lejupslīdi Eiropā, mums klājas ļoti labi, jo 10. gada pirmajā ceturksnī mūsu pasažieru plūsma ir palielinājusies par vairāk nekā 2009 procentiem.
Kā jūs izskaidrojat šo izaugsmi pašreizējās krīzes apstākļos?
Harisons: Pirmkārt, mūsu cenas ir vidēji par 50 procentiem lētākas nekā mantotie pārvadātāji. Tā, protams, ir vērtība. Mēs piedzīvojam biznesa ceļotāju pieaugumu, īpaši no tiem, kas strādā MVU. Pagājušajā gadā biznesa ceļotāju tirgus daļa visā mūsu tīklā bija 19 procenti. Šogad tie pieauga līdz 21 procentam. Mēs arī iegūstam tirgus daļas, saglabājot un pat palielinot savas jaudas, kad daudzi mūsu konkurenti samazina savu piedāvājumu. Daudzos mūsu galvenajos tirgos tādi nozīmīgi spēlētāji kā Alitalia vai Clickair/Vueling ir samazinājuši savu klātbūtni... Arī mūsu ienesīgums saglabājas stabils, vidēji 60 eiro par kuponu.
Vai tomēr daži Eiropas tirgi tiek ietekmēti vairāk nekā citi?
Harisons: Mēs nepieredzam būtiskas atšķirības dažādos tirgos. Apvienotajā Karalistē mēs turpinām iegūt tirgus daļas, jo lielākā daļa mūsu konkurentu samazina savu piedāvājumu. Centrāleiropā mēs redzam piepilsētas satiksmes vājināšanos no Centrāleiropas/Austrumeiropas iedzīvotājiem, kuri strādā Īrijā, Apvienotajā Karalistē vai Vācijā. Taču tas neietekmē mūsu izaugsmi mūsu globālajā tīklā. Mēs turpinām augt daudzos Eiropas tirgos, piemēram, Berlīnē, Ženēvā, Londonā, Lionā vai Parīzē.
Vai redzat lielāku potenciālu jaunām bāzēm Eiropā vai Ziemeļāfrikā, vai meklējat arī jaunus tirgus segmentus?
Harisons: Mēs noteikti turpināsim paplašināties ar jaunām bāzēm kontinentālajā Eiropā, jo Apvienotās Karalistes tirgus jau ir labi apkalpots. Es nedomāju, ka bāze Ziemeļāfrikā varētu būt labs risinājums. Padarīt bāzi dzīvotspējīgu nozīmē lidot pasažierus agri no rīta. Ir grūti to īstenot ar tīri atpūtas tirgu, piemēram, Ziemeļāfriku. Tomēr mēs vēlētos atvērt satiksmi starp Vāciju un Krieviju un starp Vāciju un Turciju. Tomēr abi tirgi ir pakļauti stingriem divpusējiem līgumiem.
Kad jūs sagaidāt krīzes beigas?
Harisons: Es domāju, ka vēl vismaz gadu mūs gaida grūti laiki un nav gaidāma spēcīga atveseļošanās pirms šī termiņa.
