Kā 17. gadsimta angļu dzejnieks Edvards Jangs savulaik slaveni teica: "Vilcināšanās ir laika zaglis." Nekad tas nav bijis patiesāk nekā tagad, kad tiek apsvērts cilvēka darbības ietekmes uz okeānu raksturs un apmērs, kā arī tiek atklātas patiesās bezdarbības izmaksas, lai tās novērstu.
Jaunajā IUCN ziņojumā ar nosaukumu Okeāna sasilšanas skaidrojums: cēloņi, mērogs, sekas un sekas ir sniegts līdz šim jaunākais un visaptverošākais pārskats par šo tēmu un parādīts sarežģīts stāsts par izmaiņām okeānā. Šīs pārmaiņas notiek, bieži jau ir bloķētas daudzām desmitgadēm, un tās jau ir sākušas ietekmēt cilvēku dzīvi. Šis vairs nav atsevišķs stāsts par okeāna sasilšanas izaicinājumiem koraļļu rifiem, bet gan strauji augošs saraksts ar satraucošām izmaiņām dažādās sugās ekosistēmu mērogā un ģeogrāfiskajās teritorijās, kas aptver visu pasauli. Tās ir visaptverošas pārmaiņas, ko izraisa okeāna sasilšana un citi stresa faktori, kas jau darbojas tādos veidos, kurus mēs tikai sākam izprast, kur būtiski trūkumi jūras datos, sistēmās un iespējās liek pasaulei vāji sagatavoties turpmākai darbībai.
Okeāna sasilšana var izrādīties mūsu paaudzes lielākais slēptais izaicinājums. Okeāns ir absorbējis vairāk nekā 93% no 1970. gs. 2. gadiem cilvēka darbības izraisītās uzlabotās apkures, un dati liecina, ka okeāna sasilšana turpinās un pieaug. Okeāna sasilšanas mērogs, kas attēlots ziņojumā, ir patiesi satriecošs: ja tas pats siltuma daudzums, kas no 1955. līdz 2010. gadam ir nonācis okeāna augšējos 10 km, tā vietā būtu nonācis atmosfēras zemākajos 36 km, Zeme būtu novēroja sasilšanu par XNUMX°C.
IUCN apkopoja 80 zinātnieki 12 valstīs, un tajā pētīta okeāna sasilšanas ietekme uz ekosistēmām un sugām, kā arī ikdienas ieguvumiem no okeāna - tā “precēm un pakalpojumiem”.
Būtiskākās izmaiņas, ko izraisa okeāna sasilšana un citi ziņojumā aprakstītie faktori, ietver ietekmi uz visām ekosistēmām no polārajiem līdz tropiskajiem reģioniem, paredzams, ka tā vēl vairāk palielināsies, sākot no pieejamiem krastiem līdz dziļai okeāna jūras gultnei; veselas sugu grupas, piemēram, planktons, medūzas, zivis, bruņurupuči un jūras putni, kurus līdz 10 platuma grādiem dzen uz Zemes stabiem, lai uzturētos saprātīgos vides apstākļos; vairošanās vietu zaudēšana tādām grupām kā bruņurupuči un jūras putni un ietekme uz putnu un jūras zīdītāju vairošanās panākumiem; un sezonālās pārmaiņas planktona dēļ, izraisot iespējamu planktona sugu neatbilstību zivīm un citiem jūras savvaļas dzīvniekiem.
Tagad mēs zinām, ka izmaiņas okeānā notiek no 1.5 līdz 5 reizēm ātrāk nekā uz sauszemes. Šādas diapazona nobīdes ir potenciāli neatgriezeniskas, un tām ir liela ietekme uz ekosistēmām. Tas, ko tas izraisīs gadu desmitiem ilgi, nav tik skaidrs. Tas ir eksperiments, kurā mēs tā vietā, lai būtu gadījuma novērotāji laboratorijā, mēs neviļus esam ievietojuši mēģeni.
Ziņojumā aprakstīta arī pašreizējo zināšanu, iespēju un spēju neatbilstība, lai adekvāti izpētītu okeāna sasilšanu, kā arī konsultētu un tiktu galā ar saistītajām problēmām. Globālā sabiedrība arvien vairāk uzticas nākotnei ar lielu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kuras izpratnei tā ir slikti sagatavota, nemaz nerunājot par to, kā tikt galā. Ietekme jau pārsniedz to, kas ir pilnībā saprotams, un globālās sabiedrības spēju rīkoties.
Pasaule, kuru, iespējams, novērš ikdienas problēmu burzma uz sauszemes, ignorē klimata pārmaiņu ietekmi uz planētas lielāko dzīves telpu - okeānu. Okeāns atrodas klimata sistēmas centrā, un tagad tam ir jāatrodas klimata diskusiju centrā. Īstenojot Parīzes nolīgumu saskaņā ar UNFCCC, pusēm tagad jāapsver ietekme uz okeānu tā dēvētajos “nacionāli noteiktos ieguldījumos” (NDC), izklāstot valstu labākos centienus ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tagad ir svarīgi pievērsties atmosfēras CO2 - šo un tik daudzu citu problēmu pamatcēloņa - jautājumiem un panākt strauju un ievērojamu emisiju samazinājumu.
Ziņojums tiek atvērts IUCN Pasaules saglabāšanas kongresā, kas ir galvenais brīdis, lai uzspiestu steidzamību, ar kādu tagad jāsasniedz šādi samazinājumi. Mums būtu jāatspoguļo tas, ka mēs ieslēdzam satraucošu sasilšanas tendenci okeānā, vienīgajā okeānā, kas mums ir, vienīgajā pasaulē, kuru mēs pazīstam un kas ir pilns ar dzīvi. Tagad ir brīdis būt gudram un rīkoties. Nākamās paaudzes tad, bez šaubām, pateiksies mums par mūsu darbu gudrību. Galu galā varbūt ir poētiski atgriezties pie Edvarda Janga vārdiem: “Esi šodien gudrs; "tas ir neprāts, lai atliktu."
KAS IZŅEMT NO ŠĪ RAKSTA:
- if the same amount of heat that has gone into the top 2 km of the ocean between 1955 and 2010 had instead gone into the lower 10 km of the atmosphere, the Earth would have seen a warming of 36°C.
- Compiled for IUCN by 80 scientists in 12 countries, the report explores the impacts of ocean warming on ecosystems and species, and on the every-day benefits derived from the ocean – its “goods and services.
- It is pervasive change, driven by ocean warming and other stressors already operating in ways we are only beginning to understand, where essential gaps in marine data, systems and capabilities are leaving the world poorly prepared to cope in the future.
