Sīkrīks, lai atvestu tūristiem Berlīnes mūri

Tūristi Vācijas galvaspilsētā ir vīlušies, atklājot, ka Berlīnes mūris ir palicis maz, no nākamā mēneša varēs atkal parādīties viņu acu priekšā ar pirmdien prezentēto sīkrīku.

Rokas multivides ierīce, kas pieejama nomai no 1. maija, ļaus apmeklētājiem, ejot pa pilsētu, redzēt, kā izskatās aukstā kara barjera vietā, kur viņi stāv.

Tūristi Vācijas galvaspilsētā ir vīlušies, atklājot, ka Berlīnes mūris ir palicis maz, no nākamā mēneša varēs atkal parādīties viņu acu priekšā ar pirmdien prezentēto sīkrīku.

Rokas multivides ierīce, kas pieejama nomai no 1. maija, ļaus apmeklētājiem, ejot pa pilsētu, redzēt, kā izskatās aukstā kara barjera vietā, kur viņi stāv.

MauerGuide (Siena ceļvedis) ir daļa no Berlīnes valdības plāniem saglabāt nicinātā mūra vēsturi, ko 1961. gadā uzcēla Austrumvācijas komunistiskais režīms, lai apturētu tās pilsoņu masveida izceļošanu.

"MauerGuide piedāvā labi dokumentētu un pielāgotu vēstures pārskatu, kas ir pievilcīgs tūristiem un lieliski atbilst mūsu visaptverošajiem Berlīnes mūra piemiņas plāniem," Berlīnes kultūras valsts sekretārs Andrē Šmits sacīja pēc tam, kad mērs Klauss Vovereits bija izmēģinājis ierīci.

Izmantojot GPS navigācijas tehnoloģiju, ierīce piedāvā attēlus, videomateriālus un audio ierakstus par Berlīnes mūra vēsturi piecās ievērojamās vietās tā agrākajā maršrutā, teikts ražotāja Antenna Audio paziņojumā.

Komentāri angļu un vācu valodā arī ļaus tūristiem izvairīties no tūres grupu bariem un pašiem orientēties, norādīja ASV mediju kompānijas Discovery Communications struktūrvienība.

No 155 kilometriem (96 jūdzēm) pelēkā betona, kas Berlīni sagrieza divās daļās 28 gadus, kopumā tikai trīs kilometri joprojām stāv.

Austrumvāciešu eiforija par robežas atvēršanu 1989. gadā to sadalīja, un lielas plātnes tika izpārdotas ārvalstu pircējiem.

Pilsētas centra apmeklētāji reti var atšķirt kādreiz sadalītās galvaspilsētas kādreizējo austrumu un rietumu daļu, kas piedzīvojusi dramatisku būvniecības uzplaukumu kopš mūra gāšanas miermīlīgā tautas sacelšanās laikā.

Berlīnes valdība 2006. gadā paziņoja par 40 miljonus eiro (64 miljonus dolāru) vērtu pasākumu, lai saglabātu mūra paliekas.

Upuru grupas lēš, ka vairāk nekā 1,000 cilvēku gāja bojā, mēģinot aizbēgt no Austrumvācijas, daudzus no viņiem nošāva komunistu robežsargi.

AFP

<

Par autoru

Linda Hohnholca

Galvenais redaktors vietnei eTurboNews atrodas eTN galvenajā mītnē.

Kopīgot ar...