Jauns pieaugums Covid-19 lietās un ceļošanas ierobežojumu atjaunošana ir apturējusi Eiropas tūrisma atveseļošanos, un starptautisko tūristu ierašanās Eiropā ir samazinājusies par 68%[1] gada pusceļā, salīdzinot ar 2019. gadu. Tas ir saskaņā ar Eiropas Ceļojumu komisijas (ETC) jaunāko ceturkšņa ziņojumu “Eiropas tūrisms: tendences un perspektīvas” par 3. gada 2020. ceturksni, kurā ir rūpīgi uzraudzīta pandēmijas attīstība visa gada garumā un analizēta tās ietekme. par ceļošanu un tūrismu.
Pandēmijas ierobežojumu atvieglošana visā Eiropā 2020. gada jūlijā un augustā, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, nedaudz palielinājās, liecinot par cilvēku entuziasmu un vēlmi atkal ceļot. Tomēr nesenais bloķēšanas un ceļošanas ierobežojumu atkārtotais ieviešana ir ātri apturējis visas iespējas ātrāk atgūties. Raugoties uz nākamajiem mēnešiem, pastiprināta nenoteiktība un lejupvērsti riski turpina mazināt perspektīvas, 61. gadā ierodoties Eiropā, kas samazināsies par 2020%.
Runājot pēc ziņojuma publicēšanas, ETS izpilddirektors Eduardo Santanders sacīja: “Tā kā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis skar Eiropu un pirms ziemas sezonas, tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai Eiropas valstis apvienotu spēkus, lai vienotos par kopīgiem risinājumiem, ne tikai lai ierobežotu vīrusa izplatību, bet arī atbalstīt ilgtspējīgu tūrisma atveseļošanos, atjaunot ceļotāju uzticību un pats galvenais aizsargāt miljoniem uzņēmumu, darbavietu un uzņēmumu, kas ir pakļauti riskam, lai viņi varētu pārdzīvot ekonomikas kritumu. Ekonomikas atveseļošanās virziens visā Eiropā būs ievērojami atkarīgs no tūrisma nozares atveseļošanās - nozarē, kas rada gandrīz 10% no ES IKP un veido vairāk nekā 22 miljonus darbavietu. ”
Dienvideiropas galamērķi un salas ir visvairāk skartās
Padziļinoties iepriekšminētajos skaitļos, Vidusjūras reģiona galamērķos Kiprā un Melnkalnē straujākais iebraucēju kritums bija attiecīgi 85% un 84%, kas skaidrojams ar lielāku atkarību no ārvalstu ceļotājiem. Starp citām valstīm, kuras visvairāk ietekmē, ir Rumānija, kur iebraucēju skaits kritās par 80%; Turcija (-77%); Portugāle un Serbija (abas -74%). Arī salu galamērķiem, Islandei un Maltai (abām -71%), rādītāji bija slikti, to apstrīdēja to ģeogrāfiskā atrašanās vieta un stingrie robežu ierobežojumi.
Gluži pretēji, šķiet, ka Austrija ir guvusi labumu no ziemas ceļojumiem pirms Covid-19 gada sākumā, kā rezultātā gada laikā līdz septembrim samazinājās tikai par 44%. Lielāka paļaušanās uz tuvsatiksmes braucieniem arī Austrijai bija spēcīgā pozīcijā, lai panāktu mazāk svārstīgu atveseļošanos, jo ierobežojumi valstī ir atvieglojušies daudz ātrāk nekā citas valstis.
Tas vēl vairāk uzsver vajadzību pēc dalībvalstu sadarbības visā Eiropā, jo atšķirīgās pieejas attiecībā uz ceļošanas ierobežojumiem ir mazinājušas ceļošanas pieprasījumu un patērētāju uzticību. Nesenā IATA veiktā aptauja liecina, ka ceļošanas ierobežojumi ir tikpat atturīgi no ceļošanas, cik uztvertais risks noķert pašu vīrusu.[2]Lai mazinātu negatīvos riskus visā Eiropā, izšķiroša nozīme būs saskaņotiem testēšanas un izsekošanas risinājumiem, kā arī karantīnas pasākumiem.
Nākotnes perspektīvas un ceļotāju izvēles maiņa
Vietējo un Eiropas iekšējo ceļojumu nozīmi nevar novērtēt par nozīmi, kāda tam būs turpmāko mēnešu laikā tūrisma nozares atveseļošanā. Apsveicamajā atjauninājumā jaunākās prognozes paredz ātrāku iekšzemes ceļojumu atjaunošanos Eiropā, pārsniedzot 2019. gada līmeni līdz 2022. gadam. Tiek prognozēts, ka arī Eiropas ieceļošana tuvos attālumos līdz 2023. gadam atgriezīsies straujāk, un tam palīdzēs ātrāka ceļošanas ierobežojumu atvieglošana un mazāks uztvertais risks, salīdzinot ar tālsatiksmes braucieniem. Tiek prognozēts, ka kopējais ceļojumu apjoms pirms pandēmijas atgriezīsies tikai līdz 2024. gadam.
Covid-19 pandēmija ietekmē arī galamērķa izvēli noteiktās Eiropas valstīs. Vasaras sezonā ir ievērojami pieaudzis to skaits, kuri vēlas ceļot uz lauku un piekrastes vietām, acīmredzami tāpēc, ka ir bažas par apmeklējumiem ļoti apdzīvotās pilsētu vietās, kur ir grūtāk praktizēt sociālo distancēšanos.
Šīs ceļojuma preferenču izmaiņas galu galā var mazināt pārmērīga tūrisma jautājumu un ļaut galamērķiem palielināt ilgtspējīga tūrisma pieprasījumu. Paaugstināta ceļojumu interese par sekundārajiem galamērķiem atvieglos dažus populārus tūristu karstos punktus, kas iepriekš cīnījās ar pārmērīgu ceļojumu pieprasījumu, un palīdzēs vienmērīgāk izplatīt tūrisma ekonomiskos ieguvumus valstu iekšienē.
