Saskaņā ar Eiropas Ceļojumu komisijas (ETC) jaunāko ceturkšņa ziņojumu “Eiropas tūrisms: tendences un perspektīvas”, globālā veselības krīze ir likusi Eiropas tūrisma nozarei saskarties ar krīzi, kas nav neviena cita, ar paaugstinātu nenoteiktību saistībā ar tās atveseļošanos. Jaunākās prognozes liecina, ka šogad ceļojumi uz Eiropu būs par 54% mazāki nekā 2019. gadā.
Lai samazinātu uzliesmojuma blakusefektus, Eiropas ekonomikas sāk atsākt darbību, vienlaikus stimulējot tūrismu, lai glābtu vasaras brīvdienu sezonu un ierobežotu pandēmijas radītās finansiālās sekas. Atveseļošanās temps atkarībā no galamērķa būs atšķirīgs un būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā tie ir atkarīgi no starptautiskajiem avotu tirgiem un patērētāju uzticības atjaunošanās.
Ceļojumu nozare turpina cīnīties, saskaroties ar notiekošo pandēmiju
Ziņojumā teikts, ka kļūst skaidra globālās veselības krīzes ietekme, jo sagaidāms, ka Eiropas tūrisma izaugsme līdz 2019. gadam paliks zem 2023. gada līmeņa. Gada pirmajos četros mēnešos Eiropā bija vērojams dramatisks starptautisko tūristu skaita samazinājums par 44%, salīdzinot ar 2019. gadā tajā pašā periodā. Tūrisma jomā Eiropā 2020. gadā tiks zaudēts liels darbavietu skaits, sākot no 14.2 miljoniem līdz 29.5 miljoniem. Joprojām dominē nenoteiktība, un pandēmijas ierobežojumu ilgums būs galvenais, lai noteiktu zaudējumus nozarē.
Dati, ko galamērķi ziņo par aprīļa/maija mēnešiem, atspoguļo pandēmijas izraisīto traucējumu līmeni. Vislielākais kritums bija Horvātijā (-86%) un Kiprā (-78%), kas atspoguļoja būtiskos zaudējumus galvenajos avota tirgos, piemēram, Itālijā un Apvienotajā Karalistē, kurus smagi ietekmēja pandēmija. Neskatoties uz straujo ieceļotāju skaita samazināšanos Islandē (-52%), panākumi vīrusa izplatības ierobežošanā, pateicoties tās stingrai izsekošanas un izsekošanas sistēmai, ir ļāvusi Ziemeļvalstu salai šovasar pārliecinoši atvērt savu robežu starptautiskajiem ceļojumiem.
Depresīvās rezervācijas ir novērotas visā Eiropā
Jaunākie pieejamie dati liecināja par rezervāciju samazinājumu Eiropā visos apakšreģionos no 96.9. gada janvāra līdz maijam, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, par 2020%. Pozitīvi ir tas, ka, patērētāju aktivitātei sākoties, dati liecina arī par lidojumu rezervēšanas pieaugumu uz tādiem galamērķiem kā Grieķija, Portugāle un Spānija jūlijā un augustā. Lielāko daļu jauno biļešu iegādājas brīvā laika apmeklētāji, taču atveseļošanās ir bijusi spēcīgāka to ceļotāju vidū, kuru mērķis ir apmeklēt draugus un radus.
Iespēja atgūties iekšzemes un tuvajos ceļojumos
Ceļojumu atveseļošanās uz visiem galamērķiem visā pasaulē būs atkarīga no ekonomiskajiem faktoriem, ceļojumu ierobežojumu atcelšanas ātruma, aviācijas nozares veselības un potenciālo ceļotāju izvairīšanās no riska. Stabilas un ātras ceļojumu pieprasījuma atjaunošanās iespējamība, visticamāk, būs lielāka galamērķiem, kas vairāk atkarīgi no vietējiem un tuviem ceļotājiem. Zemākas ceļojuma izmaksas, atlikušie starptautisko ceļojumu ierobežojumi, nenoteiktība par transporta pieejamību, kā arī paaugstināta izvairīšanās no riska, visticamāk, palielinās patērētāju izvēli ceļot tuvāk mājām.
Iekšzemes ceļotāju vidējais īpatsvars Eiropas valstu galamērķos ir 44.5%, savukārt īsos ceļojumos ieceļo 77% no visiem ceļotājiem. Apvienojot gan ieceļotājus no valsts iekšienē, gan paļaušanos uz īsiem ceļojumiem, Vācija, Norvēģija un Rumānija ir visnoturīgākās un, iespējams, ātrāk un stabilāk atveseļosies. Gluži pretēji, Islandei, Melnkalnei un Horvātijai ir zemākais rādītājs ar lielāku atveseļošanās risku. Šiem galamērķiem ir nelieli vietējā tūrisma tirgi un daudz lielāka atkarība no starptautiskā pieprasījuma, tostarp ievērojama daļa ceļojumu no tirgiem ārpus Eiropas, uz kuriem, visticamāk, ilgāk tiks piemēroti ierobežojumi.
Jaunas tendences tūrismā
Ziņojumā norādīts, ka tūrisms, kā mēs to zinām, ir beidzis pastāvēt, savukārt panākumi ir atkarīgi no ātras digitalizācijas un jaunu tehnoloģiju izmantošanas, lai pielāgotos “jaunajam normālajam” un patērētāju uzvedības izmaiņām. Nozarei, kuru tradicionāli raksturo cilvēku mijiedarbība, tagad būs jānodrošina tie paši vērtīgie nemateriālie aspekti, izmantojot vairāk bezkontakta metodes digitalizētākā pasaulē. Ilgtspējība būs būtiska, lai izveidotu noturīgu un konkurētspējīgāku nozari, ieviešot modeli, kas ilgtermiņā ir ekonomiski, sociāli un vides ziņā dzīvotspējīgs.
ETC izpilddirektors Eduardo Santanders norādīja: “Covid-19 pandēmijai ir bijusi liela ietekme visā nozarē. Mēs tik ilgi esam runājuši par ilgtspējīgu izaugsmi, klimata pārmaiņām, digitalizāciju un inovācijām, šī ir iespēja nospiest atiestatīšanas pogu, izaicināt iepriekš izveidotos modeļus un beidzot uztvert visus šos jautājumus nopietni. Mums ir jāizmanto atgūšanās no šīs briesmīgās situācijas, lai paātrinātu transformāciju un pārietu uz rītdienas tūrismu.
