RIJADA, Saūda Arābija — Sultāns al Mazīns nesen apstājās degvielas uzpildes stacijā, lai uzpildītu savu SUV, maksājot 45 centus par galonu — aptuveni vienu desmito daļu no tā, ko mūsdienās maksā amerikāņi.

Taču Saūda Arābijas tehniķis saka, ka amerikāņiem nevajadzētu būt greizsirdīgiem. Inflācija, kas ir sasniegusi 30 gadu augstāko līmeni visā pārējā valstībā, liek Saūda Arābijas iedzīvotājiem justies nabadzīgākiem, neskatoties uz naftas naudas pieplūdumu.

"Es saku amerikāņiem: nejūtieties skaudīgi, jo gāze šeit ir lētāka," sacīja 36 gadus vecais al Mazīns. "Mums ir sliktāk nekā iepriekš."

Kamēr Saūda Arābijas nejūt sāpes pie sūkņa, viņi tās izjūt visur citur, maksājot vairāk pārtikas preču veikalos un restorānos, kā arī par īri un celtniecības materiāliem. Kamēr valsts kļūst bagātāka, pārdodot naftu par cenām, kas pagājušajā nedēļā pieauga līdz rekordaugstam līmenim 145 USD par barelu, inflācija ir sasniegusi gandrīz 11 procentus, pirmo reizi kopš 1970. gadu beigām pārsniedzot divciparu skaitli.

"Gāzes cenas šeit ir zemas, un ko tad?" sacīja 60 gadus vecais pensionārs Muhameds Abdulla. "Ko es varu darīt ar gāzi? Dzert to? Ņemt līdzi uz lielveikalu?”

Al-Mazeen saka, ka viņa ikmēneša pārtikas preču rēķins ir dubultojies — līdz 215 USD, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad naftas cena bija aptuveni 70 USD par barelu. Šajā laika periodā rīsu cena ir dubultojusies līdz aptuveni 72 centiem par mārciņu, un mārciņa liellopu gaļas ir palielinājusies par vairāk nekā par trešdaļu līdz aptuveni 4 USD.

Turklāt Saūda Arābijas iedzīvotāji cīnās ar bezdarbu — tiek lēsts, ka jauniešu vidū vecumā no 30 līdz 16 gadiem tas ir 26 procenti — un akciju tirgu, kas kopš gada sākuma ir samazinājies par 10 procentiem.

Daudzi Saūda Arābijas saprot, ka šim naftas uzplaukumam nebūs tādas ietekmes kā 1970. gados, kad Saūda Arābijas kļuva no lupatām bagātībā. Šoreiz bagātība nesamazinās tik ātri vai tikpat daudz.

Viens no iemesliem ir karalistes iedzīvotāju skaita pieaugums, saka Džons Sfakianakis, Saūda Arābijas Lielbritānijas bankas galvenais ekonomists. 1970. gados Saūda Arābijas iedzīvotāju skaits bija 9.5 miljoni. Šodien tas ir 27.6 miljoni, tostarp 22 miljoni Saūda Arābijas pilsoņu.

Tas nozīmē, ka valstij, kas kontrolē gandrīz visus ienākumus no naftas, ir jāizplata bagātība lielākam cilvēku skaitam. Papildus dāsnai sociālās labklājības sistēmai, kas ietver bezmaksas izglītību no pirmsskolas līdz universitātei un citus pabalstus iedzīvotājiem, publiskajā sektorā ir nodarbināti aptuveni 2 miljoni cilvēku, un 65 procenti no budžeta tiek novirzīti algām.

"Valsts, jā, ir turīgāka, taču valstī ir gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku, par kuriem tai ir jāparūpējas," sacīja Sfakianakis. "Pat ja Saūda Arābijā bija zemāka inflācija (1970. gados), valsts un tās vajadzības ir lielākas nekā agrāk."

Tātad valdībai ir mazāk iespēju paaugstināt algas, lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā ar augstākām cenām. Apvienotie Arābu Emirāti nesen palielināja valsts sektora algas par 70 procentiem, taču, ja Saūda Arābijas darītu to pašu, tos būtu skārusi budžeta deficīts, piebilda Sfakianakis.

Citas Persijas līča valstis inflācija ir skārusi vēl sliktāk. Sagaidāms, ka AAE inflācija šogad sasniegs 12 procentus, bet Katarā tā ir 14 procenti, liecina Merrill Lynch ziņojums šī gada sākumā.

Taču šajās valstīs ir daudz mazāks iedzīvotāju skaits, un tāpēc tās var izplatīt savu naftu, gāzi un finanšu bagātības ātrāk un lielākos daudzumos, lai mazinātu sāpes. Rezultātā – pretēji viņu tēlam Rietumos – Saūda Arābijas iedzīvotāji ir tālu no līča bagātākajiem cilvēkiem. Karalistes ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir 20,700 67,000 USD, salīdzinot ar XNUMX XNUMX USD Katarā, kurā ir aptuveni pusmiljons iedzīvotāju.

Nesenā intervijā Kuveitas laikrakstam Al-Siyassah karalis Abdulla sacīja, ka "ierēdņiem ir piemēroti risinājumi" un plāni cīnīties ar inflāciju.

"Valdība var izmantot savu naudu, lai kompensētu pamatpreču cenu kāpumu. Karaliste arī izmantos savas finanšu rezerves, lai cīnītos pret inflāciju un atgrieztu visu normālā stāvoklī,” apgalvoja karalis, nesniedzot sīkāku informāciju, kā.

Ekonomisti norāda, ka galvenais inflācijas avots ir augstāks iekšzemes pieprasījums pēc dzīvokļiem, biroju telpām un pārtikas — laikā, kad pārtikas un izejvielu cenas pasaulē aug. Pagājušajā nedēļā Ekonomikas un plānošanas ministrijas paziņojumā teikts, ka īres indekss, kas ietver īres maksu, degvielu un ūdeni, ir pieaudzis par 18.5%, bet pārtikas un dzērienu izmaksas ir pieaugušas par 15%.

Saūda Arābijas inflāciju pastiprina arī vājais dolārs, jo riāls ir piesaistīts ASV valūtai, palielinot importa izmaksas, un karaliste importē lielāko daļu savu svarīgāko preču.

Naftas naudas ieplūšana ekonomikā arī ir faktors, taču tas nav tik galvenais inflācijas cēlonis kā citi jautājumi, sacīja Sfakianakis un citi ekonomisti.

Kā zīmi, ka inflācija tuvākajā laikā neizklīdīs, Saūda Arābijas kabinets 31. martā nolēma vismaz uz trīs gadiem samazināt muitas nodokļus 180 galvenajiem pārtikas produktiem, patēriņa precēm un celtniecības materiāliem, teikts Sfakianakis ziņojumā, ko rakstīja Saūda Arābijas Lielbritānijas bankai. .

Tomēr valstī augsto naftas cenu dēļ šogad gaidāms liels budžeta pārpalikums. Paredzams, ka naftas eksporta ieņēmumi šogad sasniegs 260 miljardus ASV dolāru, liecina Saūda Arābijas privātās firmas Jadwa Investment pagājušajā mēnesī publicētais ziņojums. Tas ir salīdzinājumā ar vidēji tikai 43 miljardiem USD gadā deviņdesmitajos gados, teikts ziņojumā. Tā prognozēja, ka budžeta pārpalikums 1990. gadā būs 69 miljardi USD salīdzinājumā ar 2008 miljardiem USD 47.6. gadā.

Taču Saūda Arābija lielu daļu no saviem naftas ienākumiem novirza investīcijās un aktīvos ārvalstīs, daļēji kā riska ierobežošanu gadījumam, ja naftas cenas nākotnē pazemināsies, tādējādi saspiežot budžetu.

Šeihs Abdul-Azizs Al Šeihs, karalistes lielais muftijs un augstākā reliģiskā autoritāte, ir mudinājis valdību noteikt cenas svarīgākajām precēm.

"Jādara viss iespējamais, lai ierobežotu preču cenu pieaugumu visā valstībā," muftijs sacīja sprediķa laikā februārī Rijādā, vēsta laikraksts Arab News.