GLOBĀLAIS tūrisms 2006. gadā sasniedza jaunus rekordus ar 842 miljoniem tūristu, kas ir par 4,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pagājušajā gadā nozare radīja 7 triljonus USD, un paredzams, ka nākamajā desmitgadē tas pieaugs līdz vairāk nekā USD 13 triljoniem.
Tas nozīmē, ka ceļošana un tūrisms tagad veido 10% no pasaules iekšzemes kopprodukta, 8% darbavietu un 12% no globālajām investīcijām.
Ja SA vēlas lielāku gabalu no šī pīrāga, tai ir jāapzinās faktori, kas nodrošina veiksmīgu galamērķi. Tāpēc Pasaules ekonomikas foruma nesen publicētais ceļojumu un tūrisma konkurētspējas indekss ir tik svarīgs. Ziņojuma mērķis ir identificēt valstu konkurētspējas stiprās puses, kā arī šķēršļus, kas kavē tūrisma attīstību. Šīs zināšanas palīdz nodrošināt platformu dialogam starp biznesa aprindām un valsts politikas veidotājiem.
Indeksa pamatā ir trīs galvenās kategorijas — normatīvais regulējums; uzņēmējdarbības un infrastruktūras ietvars; un cilvēkresursu, kultūras un dabas resursu sistēma.
Pirmajā kategorijā aptaujā aplūkotas tādas jomas kā vīzu prasības, divpusējo gaisa pārvadājumu prasību atklātība, laiks un izmaksas, kas nepieciešamas (tūrisma) biznesa uzsākšanai. Otrajā daļā aplūkota gaisa un sauszemes transporta infrastruktūra, tūrisma infrastruktūra un citas saistītas jomas, piemēram, informācijas komunikāciju tehnoloģijas un cenu konkurētspēja. Trešajā ieraksta dabas un cilvēka dotumus, aplūkojot dabas skaistuma vietas vai kultūras objektus.
Šogad top 10 valstis ir Šveice, Austrija, Vācija, Austrālija, Spānija, Lielbritānija, ASV, Zviedrija, Kanāda un Francija. SA ir visaugstāk novērtētā Āfrikas valsts ar 60. vietu.
Jebkura indeksa mērķis ir mēģināt noteikt faktorus, kas var veicināt vai paredzēt panākumus noteiktā interešu jomā. Ieskaitot vairākus parametrus un apkopojot tos vienā skaitlī, valsts var jēgpilni salīdzināt sevi ar citām valstīm. Šajā gadījumā Pasaules ekonomikas forums ir sniedzis izmērāmus parametrus, kas var palīdzēt vai kavēt veiksmīgas tūrisma nozares recepti.
Labā ziņa ir tā, ka indekss patiešām korelē ar tādiem faktoriem kā tūristu skaits, kas ierodas valstī, vai tūrisma nozares radītie gada ienākumi. Pēc tam politikas veidotāju debates ir aplūkot faktorus, kas veido indeksu, novērtēt to relatīvo nozīmi un veikt izmaiņas, kas, cerams, novedīs pie augstāka indeksa rādītāja un līdz ar to arī veiksmīgākas tūrisma nozares.
Ņemot vērā SA lielos dabas un kultūras resursus, ir dīvaini, ka mēs nevaram iegūt augstāku vērtējumu par Latviju vai Panamu. Mūsu starptautiskā izolācija mums izmaksāja daudzus zaudētus gadus tūrisma attīstībā, bet 14 gadus jaunajā demokrātijā mums būtu bijis jādara labāk.
SA labi novērtē dabas resursus (21.) un kultūras resursus (40.). Mēs noteikti esam konkurētspējīgi cenas ziņā (29. vieta), un kopumā mums ir laba gaisa infrastruktūra (40.). Tomēr ir vairākas jomas, kurās mums klājas slikti.
Cilvēkresursu ziņā ierindojamies 118.vietā, izglītībā un apmācībā – 48.vietā, bet kvalificēta darbaspēka pieejamības ziņā – 126.vietā. Mūsu IKT infrastruktūra ir vāja salīdzinājumā ar pārējiem mūsu reitingiem (73. vieta), un nebūs pārsteigums uzzināt, ka esam 123. vietā drošības un drošuma ziņā. 84. vieta veselības un higiēnas jomā var atbaidīt nervozo tūristu.
Daudziem šis ziņojums ir aicinājums valdībai darīt vairāk tūrisma nozarē. Diemžēl ir otrādi.
Iemesls, kāpēc SA visos šajos starptautiskajos indeksos ir ieguvis “C-mīnusu”, ir tāds, ka tiem ir tik daudz parametru, kas pārklājas, un tie visi norāda uz problēmām, kas saistītas ar pamatfunkciju pareizu izpildi: drošību un drošību; tiesu sistēma, kas aizsargā īpašuma tiesības un līgumus; nodokļu sistēma, kas nav patvaļīga; darba tirgus, kas lieki neaizskar arodbiedrības.
SA ieņem 44. vietu globālās konkurētspējas ziņojumā, bet vāji veic darbaspēka efektivitāti (78.). Pasaules Bankas ziņojumā Doing Business mūs saista 35. vietā, taču tajā ir redzamas milzīgas problēmas tādās kategorijās kā darbinieku nodarbināšana (91. vieta), līgumu izpilde (85. vieta) un pārrobežu tirdzniecība (134.).
Freizera institūta Pasaules ekonomiskās brīvības indekss izceļ SA trūkumus (64. vieta kopumā) tarifu likmju (117.), darbā pieņemšanas un atlaišanas noteikumos (116.), valdības patēriņa (101.) un tiesību sistēmas integritātes (98. vieta).
Pasaules ekonomikas foruma indekss vēlreiz parāda, ka SA darītu labi, ja koncentrētos uz valdības pamatiem, nevis mēģinātu īstenot lielus plānus.
allafrica.com
