Saskaņā ar Šekspīra teikto: "Cilvēku lietās ir paisums, kas plūdu laikā noved pie veiksmes."
Šodien šis paisums ir sociāli ekonomisks un ģeopolitisks cunami ar milzīgu risku, taču milzīga iespēja, ja mūsu vadītāji var saskaņot īstermiņa reakciju uz ekonomikas sabrukumu; vidēja termiņa reakcija uz attīstības programmu un ilgtermiņa reakcija uz klimata prasību.
Saistīt nepieciešamību pēc globālās ekonomikas stimulēšanas ar zema oglekļa satura enerģijas režīma transformācijas potenciālu.
Tomass Frīdmens to ir nosaucis par 21. gadsimta ekvivalentu industriālajai revolūcijai vai interneta uzplaukumam – savā pamatīgajā analīzē – Hot, Flat and Crowded. Vienīgais veids, kā reaģēt uz izaicinājumiem, ko rada resursu izsīkšana, iedzīvotāju skaita pieaugums un masveidā pieaugošais globalizētais pieprasījums
Šajā pārveidē tūrismam ir daudz ko piedāvāt un daudz ko iegūt. Šodien es vēlos ieskicēt, kāpēc un kā.
Pagājušā mēneša UNFCCC klimata konferencei tika pievērsta maz uzmanības no tūrisma pasaules, kas bija norūpējusies par ekonomikas sabrukumu un kredītu krīzi. Ir grūti koncentrēties uz nākamo pusgadsimtu, kad jūsu prātā ir nākamās nedēļas izdzīvošana un 24/7 multimediji kliedz, ka globālā ekonomika balansē uz 30. gadu depresijas robežas. Vai sarunvalodā izsakoties – jūs neuztraucieties par purva nosusināšanu, kad aligatoros esat līdz dupsim.
Ir labi iemesli nopietni pievērsties Poznaņā notiekošajam:
• Klimata pārmaiņas neatkāpsies, jo ekonomika ir kļuvusi bumbierveida — ekstrēmi laikapstākļi turpina pieaugt. Pēdējā brīža glābšanas pasākumi pasaules ekosistēmām nevar būt.
• Un to pašu var teikt par nabadzību – mums ir jāturas ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem un Dohas attīstības kārtu, sniedzot lielu atbalstu pasaules nabadzīgākajām valstīm.
• Realitāte ir arī tāda, ka līdz masveida jaunam klimata līgumam ir tikai 12 mēneši, un tas radikāli mainīs patēriņa un ražošanas modeļus. Planētu izdzīvošanai nav alternatīvu.
• Kļūst arvien skaidrāks, ka ANO “Zaļais jaunais kurss”, kura pamatā ir zema oglekļa satura dzīvesveids, jaunas enerģijas tehnoloģijas un saskaņota reakcija uz nabadzību, varētu piedāvāt šādu pārveides potenciālu.
• Un ģeopolitiski tā ir mēneša garša; kā galvenā jaunās Obamas stimulēšanas stratēģijas daļa, kā arī Ķīnai, Brazīlijai, Korejai, Japānai, Indijai un ES.
Galvenais mērķis ir pakāpeniski samazināt kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz līmenim, kurā globālā sasilšana ir pieļaujama; noteikt fosilā kurināmā cenu, lai atspoguļotu tās reālās sabiedrības izmaksas; o maksimāli palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un attīstību un saglabāšanu; sasaistīt jaunas enerģētikas tehnoloģijas ar jaunām informācijas tehnoloģijām; un nodrošināt arvien taisnīgāku pabalstu sadali un finansēšanu, lai vājākos integrētu jaunajā zaļajā ekonomikā.
Galvenie celtniecības bloki ietver:
• Stingri, saistoši mērķi siltumnīcefekta gāzu samazināšanai zinātniski nozīmīgā un izmērāmā veidā. Līdz 50. gadam mērķis ir samazinājums par 80 līdz 2050 procentiem.
• Kopīgi, bet atšķirīgi pienākumi un termiņi emisiju samazināšanai bagātajām un nabadzīgajām valstīm
• Saskanīga un sinerģiska saikne ar TAM un nabadzības samazināšanas programmu, kā arī ar tirdzniecības un attīstības finansēšanas programmām, kas attīstās.
• pārmaiņu programma, ieskaitot pielāgošanos; mazināšana; tehnoloģiju un finansējumu, ar lielu impulsu inovācijai.
• Jaunas publiskā un privātā sektora partnerības zaļās enerģijas jomā, iesaistot arī pilsonisko sabiedrību.
Tas nozīmēs, ka valstīm un uzņēmumiem būs noteikti oglekļa emisiju mērķi; ierobežojuma un tirdzniecības izsolēs: masveida biodegvielas un atjaunojamo energoresursu atbalstam: efektīvai būvniecībai, viedtīklā un hibrīdautomobiļu investīcijām no zaļo tehnoloģiju fondiem un zaļo nodokļu un fiskālajiem stimuliem.
Lielas pārmaiņas un liela iespēja: tūrismam ir jābūt galvenajam spēlētājam šajā drosmīgajā jaunajā pasaulē
• Mūsu produkts lielā mērā ir atkarīgs no klimata;
• Biznesa un atpūtas ceļojumi — rada aptuveni 5 procentus no globālajām emisijām. Aviācija – galvenais starptautiskais piegādes veids rada vismaz 2 procentus oglekļa dioksīda, un tas pieaug ātrāk nekā parasti, ja nav alternatīvu, kas nav fosilā kurināmā.
• Mūsu piedāvājuma un pieprasījuma plūsmas ir būtiska starptautiskās tirdzniecības un iekšzemes patēriņa daļa, kas tieši un netieši veicina 8–10 procentus no globālās produkcijas un darbavietām.
• Visās pasaules nabadzīgākajās valstīs ekotūrisms ir galvenā eksporta, nodarbinātības un investīciju bāze. Tās ir galvenās ekonomiskās kāpnes taisnīgai attīstībai, un gaisa transports ir vienīgais iespējamais veids, kā tur nokļūt.
• Galvenokārt mēs esam unikāls katalizators citām tautsaimniecības nozarēm – pakalpojumiem un ražošanai. Un mēs esam izcili komunikatori, lai varam nest vēstījumu.
Atklāti sakot, mēs esam tikai saskrāpējuši savu tīro, zaļo potenciālu. Skatoties uz jautājumiem labākajā gadījumā sporādiski: sliktākajā gadījumā oportūnistiski. Daudzi atsevišķi uzņēmumi ir iesaistījušies, bet lielākā daļa ir risinājuši šos jautājumus tehniskā vai privātā līmenī, nevis valdes līmenī, kur tie pieder. Tagad ir pienācis laiks ieviest galveno virzienu.
Cik viesnīcās tiek izmantoti saules paneļi? Cik daudz transporta izmanto atjaunojamo enerģiju? Cik lielā mērā infrastruktūra atspoguļo zaļās ēkas standartus? Cik daudz ieguldījumu satur ilgtspējības kritērijus. Un cik daudz darba vietu ietver apmācību vides un klimata pārmaiņu jomā.
Šī ir lielā iespēja: mums ir jābūt šo jauno zaļo ekonomisko pārmaiņu priekšgalā, lai nodrošinātu, ka tiek atspoguļotas mūsu nozares būtiskās īpašības — kā bagātības un darbavietu radītājam un sociālajam integratoram.
Pirmkārt, mums ir jāatzīst transformācijas potenciāls un nepārprotami jāatsakās no zaļā jaunā kursa. Šādas ekonomiskās pieejas globālā pieņemšana vēl ir tikai sākums, taču mums tas ir jāsaprot — plusi un mīnusi —, lai maksimāli palielinātu savu ieguldījumu un ieguvumus. Un mums ir jāstrādā, lai pozicionētu nozari tagad, kad valdības veido stimulu paketes un kad tiek apkopoti milzīgi pārveides fondi, kas paredzēti pielāgošanai klimatam un palīdzībai tirdzniecībai.
Otrkārt, mums ir jāiemācās izmērīt mūsu ietekmi — un darīt to tā, lai ne tikai izsekotu ar tūrisma satelītuzskaiti, bet arī ar galveno zaļās ekonomikas mērījumu. 1999. gada Nicas statistikas konferencē UNWTO Es oficiāli ierosināju, ka mums vajadzētu apvienot TSA pieeju ar vides satelītuzskaites disciplīnu. Pēc 10 gadiem mēs vairs nevaram būt vienaldzīgi pret vajadzību.
Treškārt, mums ir jārada līdzekļi, lai veicinātu zaļo ekonomiku visā nozarē un ar galvenajām auditorijām. Tas prasīs mums integrēt koncepciju un savu lomu pārveidošanā vispārējās struktūrās, sanāksmēs un pasākumos. Un izmantot mūsu plašos ikdienas saziņas kanālus. Viens veids, kā to izdarīt, ir izcelt transformācijas čempionus. No augšas uz leju – iniciatīva Zemes plaušas, ko atbalsta UNWTO, lai attīstītu tūrismu, vienlaikus ievērojami samazinot oglekļa emisijas — pagājušajā gadā aizsāka Šrilanka un šogad Ēģipte. No apakšas uz augšu – globālie ilgtspējības kritēriji, kurus sponsorē Rain Forrest Alliance un citi, lai nodrošinātu videi nekaitīgus un tīrus standartus uzņēmumiem un kopienām. Vai arī UNEP Zaļā pase, lai padarītu patērētāju jutīgāku un iesaistītu tos.
Ceturtkārt, mums visās politikās un programmās ir jāievieš četrkāršs pamats. Klimata pievienošana ekonomikas, sociālajiem un vides pamatiem ilgtspējības vienādojumā. Jauna līdzsvara radīšana, kas sākas ar nepieciešamību pēc energoefektivitātes ilgtermiņa izdzīvošanai. Un nodrošināt, ka mēs iekļaujam visu komponentu reālās izmaksas mūsu zaļajā pārveidē. Mums ir jāintegrē “viedais tūrisms” – tīrs: zaļš: ētisks un kvalitatīvs. Un mums tas ir jāpamato ar milzīgu IKT paplašināšanu, lai palielinātu efektivitāti. Un intensificēt publiskā un privātā sektora sadarbību. Galu galā privātais sektors būs galvenais nodrošinātājs un ieguvējs, taču valdībām ir jāizveido veicinošais ietvars.
Piektkārt, runas un augsti izteikumi ir jāaizstāj ar rīcību. Mēs esam izturējuši analīzes un deklarēšanas posmu. Mums ir bijis daudz “vadības iniciatīvu”. Tagad mums ir vajadzīga apņēmīga īstenošana, kas sākas TAGAD un attīstās saskaņā ar sistēmu, par kuru vienojas Kopenhāgenā pēc gada.
Lai gan galīgos lēmumus pieņems valstis, un to izpilde būs vērsta uz privāto sektoru, lielāko daļu starptautiskā pārmaiņu ceļveža virza ANO sistēma, un mēs strādājam, lai nodrošinātu, ka tūrisms tiek novietots šajā sistēmā.
Rakstot žurnālā Herald Tribune, Morīna Douda prezidenta Baraka Obamas vadošo lomu raksturoja kā “sasaucēju”, kas pulcē ieinteresētās puses, nodrošinot stingru analīzi un pārdomātus lēmumus. Mēs redzam sevi ar šo lomu pārejā uz zaļo ekonomiku.
Vairāk nekā piecus gadus mēs esam bijuši cieši saistīti ar UNEP un WMO — un pēdējā laikā ar Pasaules ekonomikas forumu —, lai izveidotu daudzu ieinteresēto personu atbildes sistēmu, kuras pamatā ir globāls; un reģionālā tūrisma ministru atbalsta sanāksmes.
2007. gada Davosas deklarācijas process noteica virzienus valdībai, privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai. Tā arī ieviesa pamatpētījumus par klimata pārmaiņu ietekmi uz tūrismu un nozares kopējo un komponentu oglekļa pēdas nospiedumu. Šis pētījums tiek paplašināts un padziļināts sadarbībā ar Pasaules ekonomikas forumu un citām ieinteresētajām pusēm.
Un mēs esam cieši saistīti ar ANO sistēmu kopā ar ICAO, lai nodrošinātu, ka tūrisma balss tiek izmantota attiecīgajos lēmumu pieņemšanas procesos.
Mūsu klimata reakcijas kampaņa un risinājumu portāls ir izstrādāti, lai saglabātu tempu. Un mūsu daudzās ieinteresētās personas ir paredzētas, lai virzītu progresu visā nozarē — lielās un mazās valstīs, kopienās un uzņēmumos; bagāti un nabagi, attīstīti un attīstoši.
Šajā kontekstā mēs ļoti augstu vērtējam mūsu ilggadējo sadarbību ar Eiropas Ceļojumu komisiju un ceram uz šo jautājumu detalizētāku izpēti konferencē, kas būs vērsta uz zaļo ekonomiku šī gada beigās.
Džefrijs Lipmans šobrīd ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules tūrisma organizācijas ģenerālsekretāra palīgs un ir Viktorijas universitātes un Kristela DeHāna institūta profesors.
